17. stunda

Glābējs cieta un nomira pie krusta Golgātā

Ievads

Kad tuvojās Glābēja mirstīgās kalpošanas noslēgums, „Viņš tika apcietināts un nepatiesi apsūdzēts, tiesāts, lai izdabātu pūlim, un nolemts nāvei pie krusta Golgātā” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” , Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Šajā stundā mēs uzsveram svarīgo, patieso mācību, ka Jēzus Kristus pakļāva Sevi ciešanām un ļāva, lai citi Viņu nogalina; neviens cilvēks neatņēma Viņa dzīvību.

Papildu lasāmviela

• Džefrijs R. Holands, „Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs., 86.–88. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Mateja 27:26–54; Jāņa 10:11–18; 19:10–11; 1. Nefija 19:9

Jēzum Kristum bija vara atdot Savu dzīvību

Parādiet attēlu Krustā sišana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 57; skat. arī LDS.org).

Kamēr jūs skaļi lasāt Mateja 27:26–54, aiciniet studentus iedomāties, ka viņi ir vieni no uzticīgajiem novērotājiem, kas redzami attēlā. Mudiniet audzēkņus sekot līdzi un pārdomāt, kā būt vienam no šiem cilvēkiem un kļūt par liecinieku Jēzus Kristus sišanai krustā. Kad esat beiguši lasīt, aiciniet studentus raksturot, kādas, viņuprāt, bija šī cilvēka domas un sajūtas. Pēc vairāku atbilžu saņemšanas pajautājiet audzēkņiem:

• Kādas jūtas pret Glābēju jums raisās, izlasot un pārrunājot šo pierakstu?

Aiciniet studentus klusām izlasīt Jāņa 10:11, 17–18. Pēc pietiekama laika pajautājiet:

• Ko šie panti māca par krustā sišanu un Jēzus Kristus nāvi? (Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka Jēzum Kristum bija Tēva dots spēks atdot Savu dzīvību un atkal to atgūt.)

Parādiet šo eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, mācību un aiciniet kādu no studentiem to skaļi nolasīt:

„[Jēzus], uz Zemes dzimušā nemirstīgā Ciltstēva Dēla, nemirstīgās izcelsmes dabisks rezultāts bija tāds, ka nāve nespēja Viņu uzveikt, ja vien Viņš pats tai neļāvās. Jēzus Kristus dzīvību varēja atņemt tikai tad, ja Viņš pats bija gatavs un ļāva tam notikt. Vara atdot Savu dzīvību bija iemantota, tāpat kā spēja augšāmcelt Viņa nogalināto ķermeni nemirstībā” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 418. lpp.).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 26:53–54 un citu studentu nolasīt Jāņa 19:10–11. Aiciniet audzēkņus sekot līdzi, salīdzinot un pretstatot abas rakstvietas.

• Saskaņā ar Mateja evaņģēlija pierakstu, kāda palīdzība bija pieejama Jēzum Kristum?

• Ko jūs mācāties no rakstvietas Jāņa evaņģēlijā? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāatpazīst šī patiesā mācība: Neviens cilvēks nevarēja atņemt Jēzus Kristus dzīvību; Viņš brīvprātīgi pakļāvās nāvei.)

• Jēzus būtu varējis aicināt palīgā eņģeļu pulkus, kāpēc, jūsuprāt, Viņš ļāva Sevi sist krustā?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt 1. Nefija 19:9. Palūdziet pārējiem audzēkņiem definēt vārdu pacietīs. (Šajā rakstvietā pacietīs nozīmē ļaut vai atļaut. Jūs varat ierosināt, lai studenti savos Svētajos Rakstos līdzās 1. Nefija 19:9 pierakstītu „atļaut”.)

• Kāpēc Glābējs atļāva Sevi sist krustā?

Jūs varat parādīt šo eldera Aleksandra B. Morisona, no Septiņdesmitajiem, izteikumu un lūgt kādam studentam to skaļi nolasīt:

„Tā bija mīlestība pret visiem Dieva bērniem, kas lika Jēzum, kurš bija unikāls savā bezgrēcīgajā pilnībā, ziedot Sevi kā izpirkšanas maksu par citu grēkiem. … Tas tad nu bija galīgais iemesls, kas atveda Jēzu uz Zemes „[izciest] par mūsu grēkiem” [„Ar prieku šodien dziedam mēs”, Garīgās dziesmas, nr. 107]. Viņš nāca, … lai izpirktu mūsu grēkus, lai Viņš, kas tika pacelts pie krusta, varētu tuvināt visus cilvēkus Sev (skat. 3. Nefija 27:14).” („For This Cause Came I into the World”,Ensign,, 1999. g. nov., 26. lpp.)

Jēzus Kristus pakļāvās Izpirkšanai, pateicoties Savai lielajai mīlestībai pret Debesu Tēvu un pret mums. Tad pajautājiet:

• Kā zināšanas, ka Glābējs brīvprātīgi pakļāvās sišanai krustā, pateicoties Viņa mīlestībai pret Savu Tēvu un mums, palīdz jums izturēt grūtas pieredzes, ar kurām saskaraties?

Mateja 27:46; Lūkas 23:34–46; Jāņa 19:26–30

Jēzus Kristus pabeidza Savu mirstīgo misiju

Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kāda bija nāve pie krusta, jūs varat dalīties šajā citātā:

„Nāve pie krusta, šķiet, ietver visu briesmīgo un šausmīgo, ko var nest sāpes un nāve, — reiboni, krampjus, slāpes, badu, bezmiegu, traumatisku drudzi, stingumkrampjus, publisku apkaunojumu, ilgstošas mokas, neziņas šausmas, vaļēju brūču audu atmiršanu — viss lielā intensitātē līdz gandrīz neizturamai pakāpei, taču neļaujot pārsniegt to brīdi, kad bezsamaņa cietējam sniedz atvieglojumu. Nedabīgais stāvoklis katru kustību padarīja neciešamu; saplosītās vēnas un sastieptās cīpslas pulsēja nepārtrauktās ciešanās; vaļējas brūces, kuras galu galā skāra gangrēna; artērijas — it īpaši galvas un vēdera — sāka pietūkt un deformēties no pārāk lielā asins daudzuma; un kamēr ar katru brīdi sāpes kļuva arvien stiprākas, tās papildināja nepanesams dedzinošu un spēcīgu slāpju vilnis; un visas šīs fiziskās komplikācijas izraisīja iekšēju trauksmi un nemieru, kas radīja domas par nāvi — nāvi, briesmīgu, nezināmu ienaidnieku, kuras tuvošanās parasti cilvēkiem liek šausmās notrīcēt —, kas nestu tīkamu un saldu atvieglojumu.

Šādai nāvei bija lemts Kristus” (Frederic W. Farrar, The Life of Christ [1964], 641. lpp.).

Pastāstiet studentiem, ka Jēzus Kristus, sists pie krusta, izdvesa septiņus izteikumus. Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu atsauces (neiekļaujiet citātus, kas ir iekavās) un aiciniet katru studentu izpētīt dažas no tām un atrast, ko Jēzus teica:

Lūkas 23:34 („Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.”)

Lūkas 23:43 („Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.”)

Jāņa 19:26–27 („Sieva, redzi tavs dēls! … Redzi, tava māte!”)

Mateja 27:46 („Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?”)

Jāņa 19:28 („Man slāpst.”)

Jāņa 19:30 („Viss piepildīts.”)

Lūkas 23:46 („Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās.”)

Kad studenti sniedz atbildes, pierakstiet šos izteikumus uz tāfeles — līdzās atbilstošajai Svēto Rakstu atsaucei. Pajautājiet studentiem:

• Ko šie izteikumi atklāj par Glābēju un Viņa pieredzi pie krusta?

• Par ko Jēzus runāja, kad Viņš izsaucās: „Viss piepildīts”? (Viņš bija izturējis bezgalīgās ciešanas, kas bija nepieciešamas Izpirkšanai. Jūs studentiem varat norādīt, ka Džozefa Smita veiktajā tulkojumā Mateja 27:54 var lasīt: „Jēzus, kad Viņš atkal bija iekliedzies stiprā balsī, sakot: „Tēvs, viss piepildīts, Tava griba ir izpildīta,” izlaida Savu garu” [skat. arī Mateja 27:50, zemteksta piezīmes a]. Jēzus nomira tikai pēc tam, kad Viņš zināja, ka ir izpildījis visu, ko Tēvs vēlējās.)

Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Kad pēdējā artava bija samaksāta un Kristus apņēmība — būt uzticīgam — bija tik acīmredzama, ka tā bija pavisam neuzvarama, tad visbeidzot un visžēlīgi „viss bija piepildīts” [skat. Jāņa 19:30]. Par spīti visām grūtībām un neskatoties uz to, ka neviens nevarēja Viņam palīdzēt vai atbalstīt, Jēzus no Nācaretes, dzīvā Dieva dzīvais Dēls, atjaunoja fizisko dzīvi, kuru nāve bija aizslaucījusi, un nesa priekpilnu, garīgu mūsu izpirkšanu no grēka, ellišķīgas tumsas un izmisuma. Ar ticību Dievam Viņš zināja, ka ir to paveicis, un ar triumfu varēja teikt: „Tēvs, Tavās rokās es nododu Savu garu” [Lūkas 23:46].” („Neviens nebija ar Viņu”,Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 88. lpp.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo eldera Roberta D. Heilza, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

„Jēzus izvēlējās nepamest šo pasauli, kamēr Viņš nebūs izturējis līdz galam un izpildījis to misiju, kuru Viņš bija sūtīts paveikt cilvēces labā. Pie krusta Golgātā Jēzus nodeva Savu garu Savam Tēvam, vienkārši sakot: „Viss piepildīts” (Jāņa 19:30). Kad Viņš bija izturējis līdz galam, Viņu atbrīvoja no mirstības.

Arī mums ir jāiztur līdz galam” („The Covenant of Baptism: To Be in the Kingdom and of the Kingdom”, Ensign, 2000. g. nov., 6. lpp.).

• Kā šo divu apustuļu izteikumi palīdz mums saprast, par ko Jēzus runāja, kad Viņš izsaucās: „Viss piepildīts”? (Kad studenti ir atbildējuši, apsveriet iespēju uz tāfeles uzrakstīt šo patieso principu: Jēzus Kristus uzticīgi paveica visu, ko Debesu Tēvs Viņam pavēlēja paveikt mirstīgajā stāvoklī.)

• Kā grūtos brīžos mums var palīdzēt izpratne par to, ko Glābējs piedzīvoja un kā Viņš uzticīgi izturēja, lai izpildītu Savu mirstīgo misiju?

• Kā izpratne par Jēzus piemēru var palīdzēt jums paveikt to, kāpēc esat dzimuši?

• Kā mēs varam izrādīt savu pateicību par visu, ko Glābējs izcieta mūsu dēļ? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Mēs parādām mūsu pateicību par Glābēja ciešanām pie krusta, sekojot Viņa piemēram, uzticīgi izturot līdz galam.)

Aiciniet studentus apsvērt iespēju dalīties sociālajos tīklos savās sajūtās par Glābēju un tajā, ko viņi ir apņēmušies darīt, lai turpinātu rīkoties atbilstoši šīm sajūtām.

Studentu lasāmviela

• Mateja 27:26–54; Lūkas 23:34–46; Jāņa 10:11–18; 19:10–11, 19–37; 1. Nefija 19:9.

• Džefrijs R. Holands, „Neviens nebija ar Viņu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs., 86.–88. lpp.