2.stunda

Jēzum Kristum ir centrālā vieta visas cilvēces vēsturē

Ievads

Liecinot par Jēzus Kristus būtisko lomu Debesu Tēva iecerē, mūsdienu pravieši ir paziņojuši: „Mēs svinīgi liecinām, ka Viņa dzīve, kas bija centrālais notikums visā cilvēces vēsturē, nedz sākās Bētlemē, nedz beidzās Golgātā” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Šī stunda palīdzēs studentiem labāk saprast, ka Debesu Tēvs pirmsmirstīgajā dzīvē izveidoja glābšanas ieceri un iepriekšordinēja Jehovu, pirmsmirstīgo Jēzu Kristu, par centrālo figūru šajā iecerē. Studenti tiks mudināti likt Jēzu Kristu savas mirstīgās dzīves centrā.

Papildu lasāmviela

Roberts D. Heilzs, „Agency: Essential to the Plan of Life”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 24.–27. lpp.
Dalins H. Oukss, „The Great Plan of Happiness” (Diženā laimes iecere), Ensign, 1993. g. nov., 72.–75. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Almas 12:22–34

Glābējam ir centrālā vieta Dieva iecerē

Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Aleksandrs B. Morisons no Septiņdesmitajiem, un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt. Aiciniet klases audzēkņus sekot līdzi un noteikt, ko Debesu Tēvs stādīja priekšā Saviem bērniem pirmsmirstīgajā dzīvē:

„Sen atpakaļ, pirms Zeme, uz kuras mēs tagad dzīvojam, radās, Dievs, mūsu Tēvs, … izveidoja ieceri. … [Šī] iecere nodrošināja pilnīgu veidu visiem Dieva bērniem, kā viņi var iegūt nemirstību un iemantot mūžīgo dzīvi” („Life—the Gift Each Is Given”, Ensign, 1998. g. dec., 15.–16. lpp.).

Kādas svētības, pateicoties Dieva iecerei, pēc eldera Morisona teiktā, mēs varam galu galā saņemt? (Paskaidrojiet, ka nemirstība attiecas uz augšāmcelšanos, kas nozīmē, ka mēs nekad vairs nemirsim fiziski un ka mūžīgā dzīve attiecas uz tādu dzīves veidu, kādu dzīvo Dievs.)

Aiciniet studentus klusībā izlasīt Almas 12:25 un noteikt, kā Alma sauca Dieva ieceri un kad tā tika sagatavota. Aiciniet viņus pastāstīt par izlasīto. (Alma mācīja, ka Dieva „pestīšanas iecere” tika izveidota „no pasaules radīšanas”. Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, jūs varētu norādīt, ka Dieva iecere tiek saukta arī par „diženā Radītāja žēlsirdīgo ieceri” [2. Nefija 9:6]; „glābšanas iecer[i]” [Almas 24:14]; „Mūžīgā Dieva diženo ieceri” [Almas 34:9]; „diženo laimes ieceri” [Almas 42:8]; un „mūžīg[o] derību” [M&D 22:1; 45:9; 66:2].)

Tad aiciniet studentus pa pāriem izstudēt Almas 12:22–32, meklējot iemeslus, kāpēc Dieva ieceri sauc par pestīšanas ieceri. Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus pastāstīt pārējiem to, ko viņi ir uzzinājuši. Palīdziet studentiem vēl labāk saprast šos pantus, pajautājot:

Saskaņā ar Almas mācīto, kāds būtu mūsu mūžīgais liktenis bez pestīšanas ieceres? (Bez pestīšanas ieceres nevarētu būt nekādas augšāmcelšanās no mirušajiem vai atpestīšanas no grēka, un cilvēce paliktu zudušā un kritušā stāvoklī un būtu fiziski un garīgi mirusi [skat. arī 2. Nefija 9:6–13].)
Kāpēc tas bija tik svarīgi, lai mums tiktu nodrošināts veids, kā to pārvarēt?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Almas 12:33–34. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot to, ko Dievs nodrošināja, lai pestītu Savus bērnus. Palīdziet studentiem formulēt doktrīnu vai principu, kas mācīts šajos pantos, pajautājot:

Kā jūs rezumētu to, ko Jēzus padara iespējamu mums Dieva plānā? (Atbildēs vajadzētu izskanēt šādam apgalvojumam: Ja mēs nožēlosim grēkus un nenocietināsim savu sirdi, mēs saņemsim žēlastību un grēku piedošanu caur Dieva Vienpiedzimušo Dēlu. Vienīgi caur Jēzu Kristu mēs varam saņemt grēku piedošanu un ieiet Debesu Tēva klātbūtnē.)

Lieciniet, ka Jēzum Kristum ir centrālā vieta Dieva plānā un ka caur Viņa Izpirkšanu mums ir nodrošināts veids, kā iegūt nemirstību un mūžīgo dzīvi.

Ābrahāma 3:24–27; 1. Pētera 1:19–20

Jēzus Kristus tika iepriekšordinēts būt par mūsu Glābēju

Aiciniet studentus izpētīt Ābrahāma 3:24–27 un 1. Pētera 1:19–20, meklējot to, ko šīs rakstvietas māca par Glābēja lomu Dieva plānā. Pēc tam uzdodiet tālāk dotos jautājumus. (Piezīme. Uzdodot šādus jautājumus, jūs varat palīdzēt studentiem mācīties, kā analizēt Svēto Rakstu rakstvietas un noteikt tajās mācītās doktrīnas.)

Ko Ābrahāma 3:26 nozīmē frāzes — „pirmais stāvoklis” un „otrais stāvoklis”? („Pirmais stāvoklis” attiecas uz pirmsmirstīgo dzīvi, un „otrais stāvoklis” attiecas uz mirstīgo dzīvi.)
Kas ir šīs trīs personas, kuras minētas Ābrahāma 3:27, un ko katra no tām izdarīja? (Debesu Tēvs, Jēzus Kristus un Sātans. Uzsveriet, ka pirmsmirstīgajā dzīvē Debesu Tēvs iepriekšordinēja Savu Pirmdzimto Dēlu, Jēzu Kristu, par centrālo figūru Savā plānā.)

Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka pirmsmirstīgajā dzīvē Jēzus bija pazīstams kā Jehova. Tad pajautājiet:

Kad Jehova pateica Tēvam: „Šeit Es esmu, sūti Mani,” ko Viņš apņēmās darīt mirstīgajā dzīvē? (Mācīt Savu evaņģēliju, nodibināt Savu Baznīcu, ciest un nomirt par mūsu grēkiem, un uzcelties no mirušajiem.)
Runājot par mūsu nākotnes iespējām, ko tas, ka Debesu Tēvs izvēlējās Jehovu par mūsu Pestītāju, deva mums?

Palūdziet studentiem klusībā izstudēt Mozus 4:2, meklējot citas svarīgas patiesības par to, ka Debesu Tēvs izvēlējās Jehovu par mūsu Glābēju un Pestītāju. Kad studenti paskaidro, ko viņi ir uzzinājuši, pārliecinieties, ka viņi nosaka šādas patiesības: Jehova tika izvēlēts no paša sākuma. Viens iemesls, kāpēc Jehova tika izvēlēts, ir tāds, ka Viņš vēlējās darīt Tēva gribu un dot visu godu Tēvam. Lai vairāk uzsvērtu šīs patiesības, parādiet un skaļi nolasiet šo apgalvojumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„[Jēzus Kristus] acīmredzot bija vienīgais, kurš bija pietiekami pazemīgs un labprātīgs pirmsmirstīgajā padomē, lai tiktu iepriekšordinēts [īstenot mūžīgo Izpirkšanu]” („The Atonement of Jesus Christ” (Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana), Ensign, 2008. g. marts, 35. lpp.).

Palūdziet studentiem iztēloties, kā tas būtu — būt klāt, kad Debesu Tēvs pateica visiem Saviem bērniem, ka Viņa Pirmdzimtais Dēls, Jehova, būs mūsu Glābējs. Tad parādiet šo pravieša Džozefa Smita (1805–1844) apgalvojumu un palūdziet kādam studentam to skaļi nolasīt:

„Mēs visi bijām klāt Debesīs pirmajā organizēšanas sapulcē un redzējām, kā tika izraudzīts un iecelts Glābējs un kā izveidots glābšanas plāns, un mēs to pieņēmām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 207. lpp.).

Ko, jūsuprāt, jūs zinājāt par Jehovu, kas lika jums atbalstīt Viņa aicinājumu un nozīmējumu par mūsu Glābēju un Pestītāju?

Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Tad dodiet studentiem nelielu brīdi, lai viņi uzrakstītu savas domas un sajūtas par Glābēju, apsverot dievišķo patiesību, ko mācīja elders Maksvels:

„Nekad neviens nav piedāvājis tik daudz tik daudziem tikai dažos vārdos, kā Jēzus, kad Viņš sacīja: „Šeit Es esmu, sūti Mani.” (Ābr. 3:27.)” („Jesus of Nazareth, Savior and King”, Ensign, 1976. g. maijs, 26. lpp.).

Jūs varētu palūgt dažiem studentiem dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši, ar pārējiem klases audzēkņiem.

Glābējs — mūsu mirstīgās dzīves centrā

Lieciet studentiem vēlreiz izlasīt Ābrahāma 3:25, kur mēs uzzinām, ka Debesu Tēvs iecerēja, lai mirstīgā dzīve būtu par pārbaudes laiku, lai redzētu, vai mēs paklausīsim Viņa pavēlēm. Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt šo apgalvojumu, kamēr pārējie klases audzēkņi meklēs izvēli, kas mums ir jāizdara savas mirstīgās dzīves pārbaudījuma laikā:

„Padomājiet par to: savā pirmsmirstīgajā stāvoklī mēs izvēlējāmies sekot Glābējam Jēzum Kristum! Un tāpēc, ka mēs tā izdarījām, mums tika atļauts nākt uz Zemes. Es liecinu, ka, izdarot to pašu izvēli — sekot Glābējam tagad, kamēr esam šeit, uz Zemes, mēs saņemsim vēl lielāku svētību mūžīgajās pasaulēs. Taču lai top zināms: mums ir jāturpina izvēlēties —sekot Glābējam. Uz spēles ir likta mūžība, un tam, vai gudri pielietojam savu rīcības brīvību, un mūsu rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai mums būtu mūžīgā dzīve” („Agency: Essential to the Plan of Life”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 25. lpp.).

Lai palīdzētu studentiem noteikt un saprast kādu principu vai patiesību, ko mācījis elders Heilzs, uzdodiet šādus jautājumus:

Ko jūs uzzinājāt no eldera Heilza apgalvojuma par mūsu izvēlēm šajā dzīvē? (Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, lieciniet, ka, izvēloties likt Glābēju savas dzīves centrā, kamēr esam šeit, uz Zemes, mēs saņemsim lielākas svētības mūžībā.)
Ko, jūsuprāt, elders Heilzs domāja ar frāzi „uz spēles ir likta mūžība”?
Kāda izturēšanās un rīcība liecina par to, ka kāds izvēlas sekot Jēzum Kristum? (Uzrakstiet studentu atbildes uz tāfeles.)

Paskaidrojiet, ka lielākajai daļai no mums ir viegli koncentrēties uz Glābēju svētdienās. Taču kā mēs varam vairāk padarīt Viņu par savas dzīves daļu nedēļas laikā? Dodiet studentiem laiku apdomāt to, ko viņi ir izdarījuši šodien, lai koncentrētos uz Glābēju. Aiciniet viņus uzrakstīt to, ko viņi var darīt šodien, lai pilnīgāk liktu Glābēju savas dzīves centrā. Mudiniet viņus klusībā uzņemties saistības Debesu Tēva priekšā, ka viņi tā darīs.

Noslēdziet stundu, liecinot par šodien mācītajām patiesībām.

Studentu lasāmviela

Almas 12:22–34; 34:9; 42:8, 11; Mācības un Derību 22:1; 45:9; 66:2; Ābrahāma 3:24–27; 1. Pētera 1:19–20; Mozus 4:2.
Roberts D. Heilzs, „Agency: Essential to the Plan of Life”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 24.–27. lpp.