18. stunda

Glābējs kalpoja garu pasaulē

Ievads

Mūsdienu apustuļi ir liecinājuši par Glābēju: „Viņš ziedojās visu to cilvēku vārdā, kas jebkad dzīvojuši uz zemes” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Pateicoties Glābēja izpērkošajam upurim un Viņa kalpošanai garu pasaulē, ikvienam Dieva bērnam, kas jebkad ir dzīvojis uz Zemes, būs iespēja pieņemt vai noraidīt evaņģēliju. Šajā stundā studenti mācīsies par Glābēja lomu garu pasaulē un mūsu lomu mirušo glābšanā.

Papildu lasāmviela

Spencer J. Condie „The Savior’s Visit to the Spirit World”, Ensign, 2003. g. jūl., 32.–36. lpp.
Ričards G. Skots, „Mirušo pestīšanas prieks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 93.–95. lpp.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Lūkas 23:39–43; Mācības un Derību 138:11–24

Jēzus Kristus apmeklēja garu pasauli

Apsveriet iespēju parādīt attēlu „Jēzus apglabāšana” (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata [2009], nr. 58; skat. arī LDS.org) un „Marija un augšāmcēlies Jēzus Kristus” (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 59).

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo eldera Spensera Dž. Kondī, no Septiņdesmitajiem, izteikumu:

„Tie, kam kristiešu vērtības ir dzīves pamatjēdziens, uz kuru balstās viņu ticība, Jēzus nāves un Augšāmcelšanās fakti ir skaidri zināmi. Tomēr tas, ko Jēzus nemirstīgais gars darīja pēc Viņa nāves un pirms Viņa Augšāmcelšanās, ir noslēpums visiem, izņemot pēdējo dienu svētajiem. Un tā, ko Viņš darīja šajās stundās, nozīmīgums rada doktrināru pamatu tempļu būvniecībai visā pasaulē. Vēl vairāk — liecība par to, ko Viņš darīja, var sniegt lielu mierinājumu tiem, kas sēro par mīļa cilvēka zaudējumu” („The Savior’s Visit to the Spirit World”, Ensign, 2003. g. jūl., 32. lpp.).

Norādiet uz attēliem un pēc tam audzēkņiem pajautājiet:

Ko Jēzus darīja starp Viņa apglabāšanu un Viņa Augšāmcelšanos?

Papildu informācijai aiciniet studentus izlasīt Lūkas 23:39–43.

Ko Glābējs teica ļaundarim pie krusta? (Norādiet, ka pravietis Džozefs Smits mācīja, ka precīzāks Glābēja vārdu tulkojums ir: „Šajā dienā tu kopā ar Mani būsi garu pasaulē” [History of the Church, 5:424–425]. Daudzi kristieši pārprot Glābēja sacīto ļaundarim, uzskatot, ka cilvēks var nožēlot smagu grēku tikai savas dzīves beigās. Tomēr Svētie Raksti māca, ka mums nevajadzētu atlikt savu grēku nožēlošanu.)
Kā šie vārdi netieši norāda uz Glābēja darbiem, kamēr Viņa ķermenis bija kapā? (Skat. arī 1. Pētera 4:6.)

Pastāstiet studentiem, ka prezidents Džozefs F. Smits saņēma atklāsmi, kas apraksta Jēzus Kristus apmeklējumu garu pasaulē. Lai palīdzētu studentiem izprast šīs atklāsmes kontekstu, apkopojiet Mācības un Derību 138. nodaļas ievadu un pirmos 10 pantus. Pēc tam aiciniet vairākus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt Mācības un Derību 138:11–12, 15–16, 18–19, 23–24. Pārrunājiet šādus jautājumus:

Saskaņā ar šo vīziju, ko Glābējs darīja starp Viņa apglabāšanu un Augšāmcelšanos? (Studentiem būtu jāpasaka: kamēr Viņa ķermenis gulēja kapā, Jēzus apmeklēja taisnīgos garus garu pasaulē.)
Kāpēc šie taisnīgie gari bija prieka un laimes pārpilni? (Kad studenti sniedz savas atbildes, uzsveriet šo patieso mācību: Saskaņā ar Dieva plānu, mirušais, kurš mirstībā bijis uzticīgs, varēja tikt atpestīts no nāves pēc Jēzus Kristus Augšāmcelšanās. Jūs varat norādīt, ka neviens misionārs netika sūtīts sludināt garu pasaulē, kamēr Glābējs nebija miris un augšāmcēlies [skat. Lūkas 16:19–31; Mozus 7:36–39]).

Mācības un Derību 138:20–37

Visiem Dieva bērniem būs iespēja uzklausīt evaņģēliju

Aiciniet studentus klusi izlasīt Mācības un Derību 138:20–21, 25–28 un sameklēt jautājumu, kuru pārdomāja prezidents Smits. (Piezīme: Lai palīdzētu studentiem saskatīt, cik svarīgi ir uzdot labus jautājumus un meklēt atbildes, studējot Svētos Rakstus, norādiet, ka daudzas atklāsmes, kas pierakstītas Svētajos Rakstos, tika dotas, atbildot uz kādu izjustu jautājumu.) Pēc tam, kad studenti ir atbildējuši, aiciniet viņus klusi izlasīt Mācības un Derību 138:29–30, meklējot, kā gari cietumā uzklausīja evaņģēliju. Pavaicājiet:

Ko Glābējs darīja starp taisnīgajiem, kad Viņš apmeklēja garu pasauli? (Pārliecinieties, ka studenti atrod šo patieso mācību: Kamēr Jēzus bija garu pasaulē, Viņš ieviesa darbu mirušo glābšanai.)

Sadaliet studentus pāros. Palūdziet viņus studēt Mācības un Derību 138:30–37 un pārrunāt vārda jums (jūs), kas lietots 30., 31. un 37. pantā nozīmi. Pēc pietiekama laika pajautājiet:

Kāds bija Glābēja kalpošanas garu pasaulē nolūks? (Studentiem vajadzētu spēt skaidri formulēt šo patieso mācību: Glābējs nodrošināja, ka visi Dieva bērni var uzklausīt evaņģēliju un saņemt prieka pilnību.)
Kāpēc evaņģēlijs ir jāsludina visiem Dieva bērniem? (Skat. M&D 138:33–34; 1. Pētera 3:18–20.)
Ko tas mums māca par Jēzus Kristus Izpirkšanas ietekmi? (Izpirkšanas ietekme iesniedzas arī garu pasaulē.)

Pārdomājiet iespēju dalīties ar šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita (1876–1972) izteikumu:

„Kā tad ar tiem neskaitāmajiem tūkstošiem, kuri ir nomiruši un nekad nav dzirdējuši par Kristu, kuriem nekad nav bijusi iespēja nožēlot savus grēkus un tos nomazgāt, kas nekad nav satikuši kādu Baznīcas elderu, kuram ir pilnvaras? Daži no mūsu līdzgaitniekiem – kristiešiem — jums teiktu, ka viņi ir zuduši uz visiem laikiem. …

Vai tas būtu godīgi? Vai tas būtu taisnīgi? Nē! Tas Kungs ikvienam cilvēkam dod iespēju uzklausīt un saņemt mūžīgo dzīvi jeb vietu Viņa valstībā” (Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:132).

Kāpēc šīm patiesajām mācībām par garu pasauli ir nozīme? Kāda nozīme ir tam, vai cilvēks zina šīs patiesās mācībās par garu pasauli?
Kā zināšanas par Glābēja kalpošanu garu pasaulē var jums sniegt mierinājumu?

Mēs varam palīdzēt glābt mirušos

Izdaliet katram studentam izdales materiālu „Pēdējo dienu darbs mirušo labā”. Sadaliet studentus nelielās grupās vai pa pāriem. Aiciniet viņus izlasīt izdales materiālā ietvertos izteikumus, meklējot un pārrunājot apsolītās svētības tiem, kas piedalās mirušo pestīšanas darbā.

izdales materiāls, Pēdējo dienu darbs mirušo labā

Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:

Kā mūsu līdzdalība tempļa un ģimenes vēstures darbā var palīdzēt mirušajiem saņemt tās svētības, kuras dod Jēzus Kristus izpērkošais upuris?
Kā līdzdalība aizstājošajos priekšrakstos mirušo labā palīdz mums kļūt līdzīgākiem Glābējam? (Kad studenti sniedz savas atbildes, uzsveriet šo principu: Kad mēs piedalāmies tempļa priekšrakstos par mūsu mirušajiem radiniekiem, mēs palīdzam iegūt viņu pestīšanu un tiekam stiprināti cīņā ar pretinieku.)

Apsveriet iespēju dalīties šajā prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) paskaidrojumā, kā aizstājošais darbs mirušo labā līdzinās Glābēja pestīšanas darbam:

„Tas, kas ieiet Tā Kunga namā, … nokļūst tuvāk Tā Kunga upura garam nekā ar jebkuru citu man zināmu rīcību. Kāpēc? Tāpēc, ka tie, kas brīvprātīgi ziedo savu laiku un mantu, negaidot pateicību vai atmaksu, dara citu vietā to, ko viņi paši nevar paveikt” („A Century of Family History Service”,Ensign, 1995. g. marts, 62.–63. lpp., skat. arī Obadjas 1:21).

Vēlreiz vērsiet studentu uzmanību uz izteikumiem izdales materiālā un pajautājiet:

Kad jūs esat redzējuši vai sajutuši svētības, kas apsolītas tiem, kas piedalās mirušo pestīšanas darbā?

Aiciniet studentus pie sevis pārdomāt šādu jautājumu:

Kuru no šiem apsolījumiem jūs vēlētos iegūt savā dzīvē tieši tagad, un ko jūs esat gatavi darīt, lai to iegūtu?

Dodiet studentiem uzdevumu tikties ar savas bīskapijas ģimenes vēstures konsultantu un mācīties vairāk par to, kā veikt darbu savu mirušo priekšgājēju labā. Skaļi nolasiet Mācības un Derību 128:22 un lieciniet par Jēzus Kristus mūžīgo kalpošanu un svēto darbu mirušo labā, kas bija ordinēts pirms pasaules radīšanas.

Studentu lasāmviela

Lūkas 23:39–43; 1. Pētera 3:18–20; 4:6; Mācības un Derību 128:15, 22; 138:1–37.
Spencer J. Condie „The Savior’s Visit to the Spirit World”, Ensign, 2003. g. jūl., 32. –36. lpp.

Pēdējo dienu darbs mirušo labā

Elders Džons A. Vidso (1872–1952), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par mūsu pirmsordinēto misiju — palīdzēt Dieva dēliem un meitām:

„Mūsu pirmslaicīgajā esamībā, Lielās sapulces dienā, mēs ar Visaugstāko noslēdzām noteiktu derību. Tas Kungs piedāvāja plānu, kuru Viņš iecerējis. Mēs to pieņēmām. Tā kā plāns ir paredzēts visiem cilvēkiem, mēs kļuvām par ikvienas personas, kas pakļautas šim plānam, pestīšanas dalībniekiem. Tieši tur un tad mēs piekritām glābt ne tikai paši sevi, bet … būt par visas cilvēces ģimenes glābējiem. Mēs stājāmies partnerībā ar To Kungu. Tad šī plāna īstenošana kļuva ne tikai par Tēva darbu un Glābēja darbu, bet arī par mūsu darbu. Mazākais no mums, vispazemīgākais, ir partnerībā ar Visaugstāko, lai sasniegtu mūžīgās pestīšanas ieceres mērķi” („The Worth of Souls”, Utah Genealogical and Historical Magazine, 1934. g. okt., 189. lpp.).” (Doctrine and Covenants and Church History: Gospel Doctrine Teacher’s Manual [1999], 173.)

Elders Ričards G. Skots, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, iedrošināja Baznīcas jauniešus veikt tempļa darbu par viņu priekštečiem:

„Ikviens darbs, ko jūs veicat templī, ir lietderīgi pavadīts laiks, taču aizstājošo priekšrakstu saņemšana par kādu no jūsu pašu priekštečiem padarīs laiku templī vēl svētāku, un tiks saņemtas vēl lielākas svētības. …

Vai jūs, jaunie cilvēki, vēlaties zināt drošu veidu, kā mazināt pretinieka ietekmi savā dzīvē? Iedziļinieties savu priekšteču meklēšanā, sagatavojiet viņu vārdus svētajiem, aizstājošajiem priekšrakstiem, kas tiek veikti templī, un tad dodieties uz templi, un stāviet viņu vietā, lai saņemtu kristīšanas un Svētā Gara dāvanas priekšrakstus. Es nevaru iedomāties lielāku aizsardzību no pretinieka ietekmes jūsu dzīvē” (skat. „Mirušo pestīšanas prieks” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 93.–94. lpp.).

Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, uzsvēra šādu aicinājumu un apsolījumu:

„Es aicinu baznīcas jaunos cilvēkus mācīties par Elijas garu un sajust to. Es jūs mudinu pētīt, meklēt savus priekštečus un sagatavoties, lai veiktu aizstājošo kristīšanos Tā Kunga namā par saviem dārgajiem mirušajiem (skat. M&D 124:28–36). Un es jūs mudinu palīdzēt citiem cilvēkiem atklāt viņu ģimenes vēsturi.

Ticībā atsaucoties šim aicinājumam, jūsu sirdis pievērsīsies tēviem. Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam dotie apsolījumi būs jūsu sirdīs. Jūsu patriarhālās svētības paziņojums par izcelsmi piesaistīs jūs šiem tēviem un kļūs jums nozīmīgāks. Pieaugs jūsu mīlestība un pateicība saviem priekštečiem. Jūsu liecība un pievēršanās Glābējam kļūs dziļāka un paliekošāka. Un es jums apsolu, ka jūs būsit pasargāti no pretinieka pieaugošās ietekmes. Piedaloties šajā svētajā darbā un mīlot to, jūs tiksit aizsargāti savā jaunībā un visas dzīves laikā” („Bērnu sirdis pievērsīsies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 26.–27. lpp.