Semināri un institūti
5. stunda: Jēzus Kristus bija Vecās Derības Jehova

5.stunda

Jēzus Kristus bija Vecās Derības Jehova

Ievads

Liecinot par Glābēju Jēzu Kristu, mūsdienu pravieši ir paziņojuši: „Viņš bija Vecās Derības Dižais Jehova” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Katrā laiku atklāšanā Jēzus Kristus kā Jehova nodibināja uz Zemes Debesu Tēva mūžīgo evaņģēliju, lai sapulcinātu pie Sevis katru pazudušo Dieva bērnu. Mūsu ticība Jēzum Kristum var nostiprināties, kad mēs apzināmies Viņa nemainīgo raksturu un Viņa mūžīgo evaņģēliju.

Papildu lasāmviela

  • Rasels M. Nelsons, „Covenants”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 86.–89. lpp.

  • „The Abrahamic Covenant”, The Pearl of Great Price Student Manual (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2000), 93.–98. lpp.

  • „Enrichment Section A: Who Is the God of the Old Testament?” Old Testament Student Manual: Genesis–2 Samuel, 3. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003), 45.–48. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

2. Mozus 3:11–14; 6:2–3; Jāņa 8:52–53, 56–59; 18:5, 8; 3. Nefija 15:5; Ābrahāma 1:16; 2:8

Jēzus Kristus bija Vecās Derības Jehova

Aiciniet studentus nosaukt dažus Glābēja vārdus un titulus, ko viņi zina. Pierakstiet viņu teikto uz tāfeles. Pasakiet studentiem, ka šodien jūs pārrunāsiet kādu svarīgu vārdu vai titulu, ar kādu Jēzus Kristus bija pazīstams pirms Savas laicīgās kalpošanas. Aiciniet viņus klusībā izlasīt Jāņa 8:52–53, 56–59. Tad pajautājiet:

  • Kādus jautājumus jūdi uzdeva Glābējam?

  • Ko, jūsuprāt, Jēzus domāja ar Savu atbildi: „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es?” (58. pants.)

Lai palīdzētu studentiem definēt frāzi „Es esmu”, sadaliet studentus pa pāriem un palūdziet izlasīt 2. Mozus 3:11–14; 6:2–3 un sameklēt, kā Vecās Derības Dievs Sevi nosauca. Pēc pietiekami ilga laika uzdodiet šādus jautājumus:

  • Saskaņā ar šiem pantiem, kādus vārdus Vecās Derības Dievs izmantoja, lai Sevi nosauktu? (Norādiet, ka Džozefa Smita tulkojumā 2. Mozus 6:3 ir rakstīts: „Es esmu Tas Kungs Dievs Visuvarenais; Tas Kungs JEHOVA. Un vai tad Mans Vārds viņiem nebija zināms?” Skat. arī Ābrahāma 1:16.)

  • Kā šie panti precizē Jēzus Kristus apgalvojuma nozīmīgumu: „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es?” (Studentiem būtu jāatpazīst, ka Jēzus Kristus bija Jehova, Vecās Derības Dievs un diženais ES ESMU.)

Parādiet šādus apgalvojumus:

Elders Brūss R. Makonkijs

„Šis ir tik atklāts un tiešs dievišķības apliecinājums, cik vien atklāti un tieši to kāds ir pateicis vai varētu pateikt. „Pirms Ābrahāms tapa, esmu Es, Jehova.” Tas ir: „Es esmu Visuvarenais Dievs, Diženais ES ESMU. Es esmu Tas, kas pastāv pats no Sevis, Mūžīgais Dievs. Es esmu jūsu tēvu Dievs. Mans vārds ir: ES ESMU, KAS ES ESMU”” (Brūss R. Makonkijs, Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:464).

Jehova ir „Israēla Dieva derības vārds vai tituls. Tas nozīmē „Nemainīgais”” (Bible Dictionary, „Jehovah”).

  • Kāpēc ir svarīgi zināt, ka Jēzus Kristus bija Vecās Derības Jehova? (Atbildēs vajadzētu izskanēt šādai patiesībai: Dievs vienmēr ir dāvājis Savu evaņģēliju caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Skat. arī 3. Nefija 15:5, kur pierakstīta Glābēja mācība, ka Viņš bija likuma devējs.)

Jūs varētu aicināt kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Džozefa Fīldinga Smita (1876–1972) izteikumu:

Prezidents Džozefs Fīldings Smits

„Kopš krišanas visas atklāsmes ir nākušas caur Jēzu Kristu, kurš ir Vecās Derības Jehova. … Kopš krišanas Tēvs [Elohims] nekad nav rīkojies ar cilvēku pa tiešo vai personīgi, un Viņš nekad nav parādījies cilvēkam, izņemot tikai, lai stādītu priekšā Dēlu un liecinātu par Viņu” (Doctrines of Salvation, apkop. Brūss R. Makonkijs, 3 sēj. [1954–1956], 1:27).

  • Kā zināšanas par to, ka Jehova jeb Jēzus Kristus ir nemainīgs, palīdz tev ticēt Viņam? (Atbildes varētu būt, ka zināšanas par to, ka Jēzus Kristus ir nemainīgs, palīdz mums ticēt, ka tieši tāpat, kā Viņš turēja Savus solījumus pret cilvēkiem, par kuriem mēs lasām Svētajos Rakstos, Viņš turēs mums dotos solījumus.)

Norādiet, ka agrīnajā pēcbībeles laikā ebreju valodas vārds „Jehova” (parasti literatūrā tas tika attēlots kā Jahve) tika uzskatīts par pārāk svētu, lai to izrunātu. Mūsdienu jūdaismā tas ir aizstāts ar vārdu Adonai, kas nozīmē „Tas Kungs”.

1. Mozus 13:14–16; 17:1–9; Mozus 6:51–52, 64–66; Ābrahāma 1:18–19; 2:8–11

Senos laikos Jehova nodibināja mūžīgo evaņģēliju

Kamēr studenti vēl ir sadalīti pa pāriem, palūdziet viņiem izlasīt Mozus 6:51–52, 64–66 un noteikt, ko Jehova mācīja Ādamam. Pasakiet viņiem, ka 51.–52. pantā Jehova runāja Tēva vārdā. Tad pajautājiet:

  • Ko jūs ievērojāt evaņģēlijā, kas tika mācīts Ādamam? (Tas ir tas pats evaņģēlijs, kas tiek mācīts mūsdienās. [Paraugam skat. 2. Nefija 31:10–16, kur tas pats evaņģēlijs tika mācīts Amerikas kontinentā.] Jūs varētu uzsvērt šo patiesību, uz tāfeles uzrakstot šo apgalvojumu: Jēzus Kristus evaņģēlijs ir mūžīgs un nemainīgs katrā evaņģēlija atklāšanas laikmetā.)

Norādiet studentiem, ka pēdējā laiku atklāšanā Jehova atjaunoja Savu mūžīgo evaņģēliju caur derību, kas bija noslēgta ar Ābrahāmu un pazīstama kā Ābrahāma derība. Sadaliet klases audzēkņus divās daļās. Uzdodiet pusei klases audzēkņu izpētīt 1. Mozus 13:14–16; 17:2–8; Ābrahāma 1:18–19; 2:8–11 un izveidot sarakstu ar solījumiem, ko Tas Kungs deva Ābrahāmam. Uzdodiet otrai pusei klases audzēkņu izstudēt 1. Mozus 17:1–5, 9; Ābrahāma 1:19; 2:8–11 un izveidot sarakstu ar to, kas Ābrahāmam bija jādara, lai iegūtu apsolītās svētības. (Piezīme. Studentiem apgūstot, kā noteikt Svētajos Rakstos esošos sarakstus, viņi labāk spēs atpazīt galvenās idejas, ko Svēto Rakstu autors ir vēlējies uzsvērt.)

Kamēr studenti pēta uzdotos pantus, pārzīmējiet uz tāfeles šo tabulu, atstājot brīvu vietu atbildēm:

Ābrahāma derība

Ābrahāmam dotie solījumi

Ābrahāma pienākumi

Pēc pietiekami ilga laika aiciniet dažus studentus no katras grupas pienākt pie tāfeles un zem atbilstošā virsraksta uzrakstīt atbildes, ko viņi ir atraduši. Jūs varētu rezumēt Ābrahāma derību, parādot un aicinot kādu studentu skaļi nolasīt šo apgalvojumu:

„Ābrahāms saņēma evaņģēliju un tika ordinēts augstākajā priesterībā (M&D 84:14; Ābr. 2:11), un noslēdza celestiālo laulību, kas ir paaugstināšanas derība (M&D 131:1–4; 132:19, 29). Ābrahāms saņēma solījumu, ka visas šo derību svētības tiks piedāvātas viņa pēctečiem mirstīgajā dzīvē (M&D 132:29–31; Ābr. 2:6–11). Kopā šīs derības un solījumi tiek saukti par Ābrahāma derību. Šī derība tika atjaunota caur evaņģēlija atjaunošanu pēdējās dienās, jo caur to visas pasaules tautas tiek svētītas (Gal. 3:8–9, 29; M&D 110:12; 124:58; Ābr. 2:10–11).” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ābrahāma derība”; scriptures.lds.org.)

Uzsveriet, ka kopš pasaules sākuma Tēvs noslēdza derību ar Saviem bērniem, ka sapulcinās viņus kopā caur mūžīgā evaņģēlija patiesībām, priekšrakstiem un svētībām. Evaņģēlija atjaunošanā ietilpst Ābrahāma derības atjaunošana. Tas ir, Ābrahāma derība ir jaunās un mūžīgās derības nozīmīga daļa, kas ir Jēzus Kristus evaņģēlija pilnība. Pajautājiet studentiem:

  • Kā zināšanas par to, ka esam Ābrahāma pēcnācēji, kā arī mantinieki visam tam, ko Dievs viņam apsolīja, ietekmē to, kā jūs dzīvojat?

  • Kā Ābrahāmam un viņa pēcnācējiem apsolīto svētību pieejamība stiprina ģimenes un vada mūsu lēmumu pieņemšanu?

Aiciniet studentus dalīties tajā, kā viņi var nodrošināt šīs derības apsolītās svētības sev, kā arī saviem ģimenes locekļiem pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Jozuas 24:3–13; 1. Nefija 17:23–32

Jehova svētīja un vadīja seno Israēlu

Pasakiet studentiem, ka, pateicoties Ābrahāma derībai, Jehova apsolīja evaņģēlija svētības Ābrahāma pēctečiem un tiem, kas sapulcēsies ar viņiem. Aiciniet vienu klases audzēkņu pusi izlasīt Jozuas 24:3–13, un aiciniet otru pusi izlasīt 1. Nefija 17:23–32. Palūdziet studentiem sameklēt vārdus un frāzes, kas māca to, ko Jehova izdarīja senās Israēla tautas labā. Jūs varat ieteikt, lai viņi atzīmē to, ko uzgājuši. Pēc pietiekama laika palūdziet studentus dalīties izlasītajā. Pārfrāzējiet studentu atbildes un uzrakstiet tās uz tāfeles. Lai gūtu ieskatu tajā, kāpēc Jehova izdarīja to, ko Viņš izdarīja, palūdziet kādu studentu skaļi nolasīt 2. Mozus 6:2–6. Pavaicājiet audzēkņiem:

  • Kāds iemesls bija Jehovam darīt to, par ko jūs izlasījāt Jozuas un 1. Nefija grāmatā?

  • Ko tas tev pasaka par solījumiem, kurus Tas Kungs tev ir devis? (Studentiem sniedzot savas atbildes, uz tāfeles uzrakstiet šo principu: Ja mēs dzīvojam uzticīgi, Tas Kungs turēs solījumus, ko Viņš mums ir devis.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Dītera F. Uhtdorfa apgalvojumu:

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

„Tāpēc ka Dievs ir bijis uzticīgs un turējis Savus solījumus pagātnē, mēs varam ar pārliecību cerēt, ka Dievs turēs mums dotos solījumus tagadnē un nākotnē. Ciešanu laikā mēs varam cieši turēties pie cerības, ka viss „strādās kopā [mūsu] labumam” [M&D 90:24].” („The Infinite Power of Hope” (Cerības bezgalīgais spēks), Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 23. lpp.)

  • Kā zināšanas par Jehovas rīcību senos laikos var palīdzēt jums pārbaudījumu laikos?

  • Ko Viņš izdarīja senās Israēla tautas labā, kas tiks paveikts arī jūsu labā?

Lieciniet, ka katrā laiku atklāšanā Jēzus Kristus ir svētījis Dieva bērnus ar mūžīgo evaņģēliju. Tāpat kā derības ļaudis senatnē saņēma apsolītās svētības no Tā Kunga, arī mēs varam tās saņemt, ja būsim paklausīgi.

Studentu lasāmviela