14.stunda

Jēzus Kristus ir Mesija

Ievads

Vecās Derības pravieši liecināja par gaidāmo Mesiju — ķēniņa Dāvida pēcnācēju, kurš atbrīvos Savu tautu. Jēzus Kristus bija „Vecās Derības Dižais Jehova un Jaunās Derības Mesija” („Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”, Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2. lpp.). Šajā nodarbībā studenti apskatīs dažus Vecās Derības pravietojumus par Jēzu Kristu un atklās, kā daži cilvēki reaģēja, kad viņiem bija jāpieņem vai jāatraida Jēzus Kristus kā Mesija.

Papildu lasāmviela

G. Homer Durham, „Jesus the Christ: The Words and Their Meaning”, Ensign, May 1984, 14–16.
„The Divine Mission of Jesus Christ: Messiah”, Ensign vai Liahona, 2014. g. aug., 7. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Jesajas 61:1–2; Lūkas 4:16–24

Jēzus paziņo, ka Viņš ir Mesija

Pajautājiet studentiem, vai viņi jebkad ir pieredzējuši, kā tiek paziņots ilgi gaidīts paziņojums, vai redzējuši ierodamies ilgi gaidītu draugu vai ģimenes locekli. Pasakiet studentiem, ka šodienas stundā tiks apskatīts līdzīgs notikums starp jūdiem senatnē. Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jesajas 61:1–2. Tad pajautājiet:

Par ko ir šis pravietojums?

Parādiet video „Jesus Declares He Is the Messiah” (3:24) no sērijas The Life of Jesus Christ Bible Videos (Bībeles video: Jēzus Kristus dzīve). (Lejupielādējiet un priekšskatiet video pirms stundas sākuma.) Aiciniet studentus skatīšanās laikā sekot līdzi Lūkas 4:16–21.

Pēc video noskatīšanās pajautājiet:

Kā jūs rezumētu Glābēja vēsti todien Nacaretē? (Kad studenti atbild, pārliecinieties, ka pārrunas koncentrējas uz 18. pantu un 21. pantu.)
Kāda, jūsuprāt, ir frāžu „Viņš Mani svaidījis” un „šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts” nozīme? (Lai palīdzētu studentiem saprast, ka abi vārdi Mesija un Kristus nozīmē „Iesvaidītais”, lūdziet viņus izlasīt šķirkli „Mesija” Svēto Rakstu ceļvedī (skat. scriptures.lds.org).)
Kā Jēzus piepildīja pravietojumu, ko Viņš citēja no Jesajas grāmatas (skat. 18.–19. pants)?

Mateja 21:1–11

Jēzus Kristus nāca kā Mesija

Parādiet vai uz tāfeles uzrakstiet šādas Svēto Rakstu kopas un aiciniet studentus izvēlēties un izstudēt vienu vai divas no tām. Kad studenti salīdzina un pretstata izvēlētās rakstvietas, lūdziet viņus padomāt, kāpēc šīs rakstvietas ir sagrupētas kopā un ko tās māca par Jēzu Kristu.

Jesajas 7:14; Mateja 1:21–23

Mihas 5:2; Lūkas 2:4–7

Caharijas 9:9; Mateja 21:6–11; Jāņa 12:12–15

Psalmi 22:16, 18; Mateja 27:35

Jesajas 53:9; Mateja 27:59–60; Jāņa 19:18, 38–42

Aiciniet studentus dalīties tajā, ko viņi ir uzzinājuši. (Lai arī studenti var lietot atšķirīgus vārdus, viņiem būtu jāsaprot, ka Jēzus Kristus nāca, dzīvoja un nomira, piepildot mesiāniskos pravietojumus.) Uzsveriet, ka tieši šo patieso principu Glābējs paziņoja Nacaretē. Skaļi nolasiet Lūkas 4:28–29. Tad pajautājiet:

Kā cilvēki sinagogā Nacaretē reaģēja uz šo Jēzus paziņojumu?

Pasakiet studentiem, ka dažus gadus vēlāk Jēzus pieredzēja ļoti atšķirīgu reakciju no dažiem cilvēkiem Jeruzālemē. Aiciniet vairākus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Mateja 21:1–11. Pirms studenti sāk lasīt, mudiniet klases audzēkņus iztēloties, ka viņi ir klāt notikumā, kas aprakstīts šajā rakstvietā. Paskaidrojiet studentiem, ka, mācoties iztēloties to, kas notiek Svētajos Rakstos, viņi dos Svētajam Garam papildu iespējas mācīt viņus.

Kāpēc cilvēki Jeruzālemē reaģēja šādā veidā? (Viņi atpazina Jēzu kā ilgi gaidīto Mesiju.)
Kā, jūsuprāt, jūs būtu reaģējuši?

Norādiet uz vārdu Ozianna 9. pantā; tad dalieties šajā definīcijā:

„[Ozianna ir] ebreju valodas vārds, kas nozīmē „lūdzu, izglāb mūs” un tiek lietots slavināšanā un lūgšanās.

… Pie Tā Kunga triumfālās ienākšanas Jeruzālemē pūlis sauca „Ozianna!” un izklāja palmu zarus, lai Jēzus tiem jātu pāri, tādējādi demonstrējot savu sapratni, ka Jēzus bija Tas pats Kungs, kas atbrīvoja Israēlu senatnē (Psalmi 118:25–26; Mateja 21:9, 15; Marka 11:9–10; Jāņa 12:13). Šie ļaudis atpazina Kristu kā ilgi gaidīto Mesiju. Vārds Ozianna ir lietots Mesijas godināšanai visos laikos (1. Nef. 11:6; 3. Nef. 11:14–17). Oziannas sauciens tika iekļauts Kērtlandes tempļa iesvētīšanā (M&D 109:79) un tagad ir daļa no mūsdienu tempļu iesvētīšanas ceremonijas” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ozianna”; scriptures.lds.org).

Jūs varētu parādīt studentiem tālāk doto mesiānisko pravietojumu nolūkus (adaptēts no Brūsa R. Makonkija teiktā, The Promised Messiah: The First Coming of Christ [1978], 28.–32. lpp.):

Mesiāniskie pravietojumi deva iespēju tiem, kas dzīvoja pirms Jēzus Kristus piedzimšanas, ticēt Viņam, tādējādi palīdzot viņiem gūt glābšanu (skat. 1. Nefija 10:4–6; 2. Nefija 25:18–20, 26; Mosijas 3:13).

Mesiāniskie pravietojumi deva iespēju tiem, kas dzīvoja Kristus laikā, atpazīt, ka Viņš bija to pravietojumu piepildījums, tādējādi palīdzot viņiem gūt glābšanu (skat. Jāņa 4:25, 29).

Mesiāniskie pravietojumi palīdz tiem, kas dzīvo pēc Jēzus Kristus laicīgās kalpošanas, zināt, ka Viņš bija pravietojumu piepildījums, tādējādi palīdzot viņiem gūt glābšanu (skat. Apustuļu darbu 3:12–18; 26:22–23).

Apdomājot šos nolūkus, kāpēc būtu noderīgi iemācīties noteikt mesiāniskos pravietojumus Svētajos Rakstos un saredzēt Kristu kā šo pravietojumu piepildījumu?

Jāņa 6:5–69

Sekošana Jēzum Kristum kā Mesijai

Atkārtojiet, ka jūdi Jaunās Derības laikos ticēja, ka Mesija kādu dienu nāks no Dāvida cilts un izglābs Savu tautu. Daudzi ticēja, ka Viņš atbrīvos viņus no romiešu jūga, tieši tāpat kā Jehova atbrīvoja israēliešus no Ēģiptes.

Lūdziet studentus ātri pārlasīt aprakstu Jāņa 6:5–15. Pavaicājiet:

Kādu brīnumu Jēzus izdarīja šajā aprakstā?
Kā jūs raksturotu cilvēku reakciju 14.–15. pantā?
Kāpēc, jūsuprāt, viņi tā reaģēja?

Dalieties tālāk dotajā eldera Brūsa R. Makonkija (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumā:

„Pastāvēja tradīcija, ko mācīja rabīni un kas bija dziļi iesakņojusies sabiedrības izpratnē, ka tad, kad Mesija nāks, Viņš baros tos ar maizi no debesīm” (The Mortal Messiah, 4 sēj. [1979–1981], 2:367).

Paskaidrojiet, ka līdzīgi tam, kā Jehova baroja Israēla bērnus ar mannu (skat. 2. Mozus 16. nod.), kad Jēzus pabaroja ļaužu pulku ar pieciem miežu maizes klaipiem un divām zivīm, daudzi izskaidroja Viņa brīnumu kā zīmi, ka Viņš bija Mesija.

Aiciniet dažus studentus pa dažiem pantiem skaļi nolasīt Jāņa 6:31–32, 49–53, 60, 66. Lūdziet klases audzēkņus sekot līdzi un sameklēt, kā cilvēki nākamajā dienā reaģēja pret Jēzu un kā Viņš tiem atbildēja.

Kāpēc, jūsuprāt, daudzi todien atraidīja Jēzu?
Ko viņiem neizdevās saprast? (Jēzus bija garīgās dzīves avots; Viņš bija Dzīvības maize.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Jāņa 6:67–69. Tad pavaicājiet audzēkņiem:

Ko Pētera liecība 69. pantā apstiprināja?
Kā Pētera liecība par Glābēju ietekmēja viņa dzīvi?

Uz tāfeles uzrakstiet šādu nepabeigtu apgalvojumu un lūdziet studentus paskaidrot, kā viņi to pabeigtu: Ja mēs pieņemam Jēzu Kristu kā Mesiju, tad _________________________ .

Pēc tam, kad esat uzklausījuši dažas atbildes, aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt šo prezidenta Deivida O. Makeja (1873–1970) apgalvojumu:

„Tas, ko jūs savā sirdī patiesi domājat par Kristu, lielā mērā noteiks jūsu rīcību un to, kāds jūs esat. Neviens cilvēks nevar studēt šo dievišķo personību, nevar pieņemt Viņa mācības, nesajūtot sevī pacilājošu un attīrošu ietekmi” (Teachings of Presidents of the Church: David O. McKay [2003], 7. lpp.).

Dodiet studentiem laiku uzrakstīt, ko viņi domā par Kristu. Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko viņi ir uzrakstījuši.

Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt šajā nedēļā, lai paustu savu ticību Jēzum Kristum.

Studentu lasāmviela

Mateja 21:1–11; Lūkas 4:16–24; Jāņa 6:5–15, 31–32, 49–53, 66–69.
G. Homer Durham, „Jesus the Christ: The Words and Their Meaning”, Ensign, May 1984, 14–16.