7.stunda

Jēzus Kristus — Dieva Vienpiedzimušais Dēls miesā

Ievads

Senos laikos ziņas par Glābēja dzimšanu bija priecīga vēsts, ko sludināja daudzi, — Dievs bija sūtījis Savu Dēlu pestīt pasauli. Vēstījumā „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” Jēzus ir pasludināts par „Tēva pirmdzimt[o], Vienpiedzimuš[o] Dēl[u] miesā, pasaules Grēku Izpircēj[u]” (Ensign vai Liahona, 2000. g. apr., 2.–3. lpp.). Šajā stundā audzēkņi uzzinās, kāpēc bija īpaši svarīgi, ka Jēzus piedzima mirstīgai mātei un nemirstīgam Tēvam.

Papildu lasāmviela

• Roberts E. Velss, „Our Message to the World”, Ensign, 1995. g. nov., 65.–66. lpp.

Ieteikumi stundas pasniegšanai

Mateja 1:18–24; Lūkas 1:26–35; Mosijas 3:7–8

„Tēva Vienpiedzimušais Dēls”

Sāciet stundu ar video „The Nativity” (2:59) noskatīšanos. (Lejupielādējiet un priekšskatiet video pirms stundas sākuma.)

Pēc video noskatīšanās pajautājiet:

• Kādi Glābēja dzimšanas aspekti ir jums svarīgi un kāpēc?

Pasakiet studentiem, ka šajā stundā viņi pārrunās kādu Jēzus Kristus dzimšanas aspektu, kas ir īpaši svarīgs mūsu sapratnei par Glābēja spējām piepildīt Savu lomu Tēva plānā.

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Mateja 1:18–19 un palūdziet pārējiem iztēloties šajos pantos aprakstīto situāciju. (Piezīme. Iztēlošanās ir Svēto Rakstu studēšanas prasme, kas var palīdzēt padarīt Svēto Rakstu stāstu dzīvāku un īstāku.) Pajautājiet studentiem, kā viņi justos, ja nokļūtu līdzīgā situācijā, kādā bija Jāzeps. Palūdziet studentiem klusībā izlasīt Mateja 1:20–24 un noteikt, kāpēc Jāzeps nolēma „[Mariju] slepeni atstāt” (19. pants), tādējādi grasoties privāti anulēt savu saderināšanos ar Mariju. (Piezīme. Sarežģītu vārdu un frāžu definēšana palīdz studentiem saprast Svētos Rakstus. Šiem pantiem jūs varētu izmantot šos skaidrojumus: (1) vārds Jēzus [aramiešu valodā Ješua] nozīmē „Jehova ir glābšana” vai „Jehova izglābj”; (2) Svēto Rakstu pants, uz kuru ir atsauce Mateja 1:22–23, ir Jesajas 7:14; un (3) vārds Imanuēls nozīmē „Dievs ar mums”.)

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt Lūkas 1:26–30. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko šī rakstvieta māca par Mariju. Lūdziet studentus paskaidrot, ko viņi ir atraduši. Tad palūdziet kādam studentam skaļi nolasīt Lūkas 1:31–35, kamēr pārējie audzēkņi seko līdzi. Pavaicājiet:

• Kā šie panti apstiprina to, kas ir Jēzus Tēvs?

Uz tāfeles uzzīmējiet šādu shēmu:

Uzdodiet klases audzēknim šos jautājumus:

• Kādu fizisko īpašību jūs esat iemantojis no sava tēva? Kādu fizisko īpašību jūs esat iemantojis no savas mātes?

Pievienojiet audzēkņa atbildi shēmai uz tāfeles (skat. papildu paraugu):

Nodzēsiet iepriekšējo shēmu un uzzīmējiet uz tāfeles šādu shēmu:

Parādiet šo apgalvojumu, ko teicis elders Džeimss E. Talmidžs (1862–1933) no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un palūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

„Tas Bērns, kam bija jāpiedzimst no Marijas, iedzima no Elohima, Mūžīgā Tēva, nevis pārkāpjot dabisko likumu, bet saskaņā ar tā augstāku izpausmi; … Viņa raksturā dievišķības spēki būs apvienoti ar mirstīgās dzīves spējām un iespējām; un tas notiks caur iedzimtības pamatlikuma vienkāršu darbību, ko paziņojis Dievs, ko zinātne ir nodemonstrējusi un filozofija atzinusi — ka dzīvas būtnes vairosies pēc savas kārtas. Jēzum bija jāiemanto fiziskās, mentālās un garīgās īpašības, iezīmes un spēki, kas piemita Viņa vecākiem, — vienam nemirstīgam un godības pilnam Dievam, un otram — mirstīgai sievietei” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916], 81. lpp.).

• Kādas svarīgas īpašības Glābējs iemantoja no katra Sava vecāka?

Studentiem sniedzot savas atbildes, uz tāfeles zem vārda „Marija” uzskaitiet īpašības, ko Jēzus Kristus iemantoja no Savas mātes (piem., mirstību — spējas ciest sāpes un mirt fiziskā nāvē). Zem vārdiem „Debesu Tēvs” uzskaitiet īpašības, ko Jēzus iemantoja no Sava Tēva (piem., dievišķības spēkus — nemirstību jeb spēju dzīvot mūžīgi; skat. Jāņa 10:17–18).

Tad aiciniet kādu studentu skaļi izlasīt Mosijas 3:7–8. Pavaicājiet:

• Kāpēc Glābējam bija nepieciešami gan mirstības, gan nemirstības spēki, lai īstenotu Izpirkšanu? (Studentiem sniedzot savas atbildes, pārliecinieties, ka viņi saprot šo patiesību: Kā Dieva Vienpiedzimušais Dēls miesā, Jēzus Kristus spēja paveikt Izpirkšanas upuri, kas prasīja no Viņa izturēt vairāk, nekā spēj izturēt mirstīga būtne, un tādējādi piepildīt Savu lomu Tēva plānā. Turklāt, tā kā Jēzum bija spēks pār nāvi, Viņš spēja piecelties no mirušajiem. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka tad, ja Jēzus Kristus būtu piedzimis no diviem mirstīgiem vecākiem, Viņš nevarētu pārvarēt nāvi vai izturēt Izpirkšanas bezgalīgās sāpes un ciešanas. Ja Viņš būtu piedzimis no diviem nemirstīgiem vecākiem, Viņš nebūtu pakļauts fiziskām ciešanām un fiziskai nāvei.)

Lai vēl vairāk uzsvērtu šo īpaši svarīgo doktrīnu, iedodiet katram studentam lapiņu ar apgalvojumu, ko teicis elders Roberts E. Velss no Septiņdesmitajiem, un dodiet viņiem laiku, lai viņi to izlasītu un apdomātu:

„Jēzus Kristus kā dievišķā Dēla lomas saprašanai … ir centrālā nozīme visas glābšanas ieceres izpratnē. Viņš ir Tēva pirmdzimtais Dēls pirmsmirstīgajā esamībā un Tēva Vienpiedzimušais Dēls uz Zemes. Dievs, Mūžīgais Tēvs, ir burtiskais vecāks mūsu Kungam un Glābējam, Jēzum Kristum, un Saviem citiem gara bērniem. …

„Dievišķais Dēls” attiecas arī uz apzīmējumu „Vienpiedzimušais Dēls miesā”. … Šis tituls norāda uz to, ka Jēzus fiziskais ķermenis bija mirstīgas mātes un nemirstīga Mūžīgā Tēva atvase, kas ir izšķiroši svarīgi Izpirkšanas īstenošanai — galējai darbībai, ko nebūtu varējis paveikt vienkāršs cilvēks. Kristum bija spēks atdot Savu dzīvību un atkal to atgūt, jo Viņš bija iemantojis nemirstību no Sava Debesu Tēva. No Marijas, Savas mātes, Kristus iemantoja mirstību jeb spēju nomirt.

Šī Kristus īstenotā, bezgalīgā Izpirkšana un Kristus dievišķā Dēla loma darbojas roku rokā, veidojot vienu vienīgo, vissvarīgāko visas kristietības doktrīnu” („Our Message to the World”, Ensign, 1995. g. nov., 65. lpp.).

Noslēdziet šo stundas daļu, uzdodot šādus jautājumus:

• Kā īpašību atpazīšana, ko Jēzus iemantoja no Marijas, palīdz jums paļauties uz Glābēju un ticēt Viņam?

• Kā īpašību atpazīšana, ko Jēzus iemantoja no Debesu Tēva, palīdz jums paļauties uz Glābēju un ticēt Viņam?

1. Nefija 11:13–21

Nefijs redzēja Dieva labvēlību

Pasakiet studentiem, ka Mormona Grāmatā mēs varam lasīt par Nefiju, kurš redzēja vīziju, no kuras viņš uzzināja par Jēzus Kristus izcelsmi. Mēs varam uzzināt papildu patiesības no viņa vīzijas. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas skaļi nolasīt 1. Nefija 11:13–21. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noteikt svarīgās doktrīnas, kas mācītas šajā rakstvietā. Paskaidrojiet, ka šajā kontekstā vārds labvēlība (angļu val. — condescend) nozīmē nolaisties no augstāka stāvokļa uz zemāku jeb pieņemt zemāku statusu.

• Kas, saskaņā ar to, ko uzzināja Nefijs, būs Jēzus Kristus vecāki? (Studentiem būtu jānosaka šāda doktrīna: Dievs, Mūžīgais Tēvs, un Marija ir mirstīgā Jēzus Kristus vecāki.)

• Ņemot vērā līdz šim apgūtās stundas šajā kursā, kāpēc Jēzus Kristus dzimšana ir uzskatāma par daļu no Viņa labvēlības?

Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis brālis Teds R. Kalisters, Svētdienas skolas vispārējais prezidents, un aiciniet kādu studentu to skaļi nolasīt.

„Dievs Dēls iemainīja Savas debesu mājas ar visu celestiālo greznību pret mirstīgu mājokli ar visiem tā primitīvajiem apstākļiem. Viņš, „Debesu Ķēniņš” (Almas 5:50), „Visvarenais Kungs, kas valda” (Mosijas 3:5), pameta troni, lai iemantotu silīti. Viņš samainīja Dieva valdījumu pret bērniņa atkarību. … Tā bija viszīmīgākā apstākļu maiņa, kāda vien varētu notikt. … Diženais Jehova, pasauļu radītājs bez skaita, bezgalīgs Savā šķīstībā un spēkā, ienāca šajā pasaulē autiņos un silītē” (The Infinite Atonement [2000], 64. lpp.).

Lai palīdzētu studentiem saprast, kā Jēzus Kristus mirstīgā dzimšana bija daļa arī no Dieva Tēva labvēlības, skaļi nolasiet šo apgalvojumu, ko teicis elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Dieva (proti, Tēva) labvēlība izpaužas tajā apstāklī, ka, lai arī Viņš ir paaugstināta, pilnveidota, godības pilna Personība, Viņš kļuva par personīgo un burtisko Tēvu mirstīgai Atvasei, kas piedzima mirstīgai sievietei” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966], 155. lpp.).

Noslēdziet stundu, pajautājot studentiem, kādas domas un sajūtas viņus pārņem, domājot par Glābēju, Viņa labvēlību un Viņa dzimšanas brīnumainajiem apstākļiem. Pajautājiet, vai kāds no viņiem vēlētos dalīties savā liecībā par Glābēju, noslēdzot šo stundu.

Studentu lasāmviela

• Mateja 1:18–24; Lūkas 1:26–35; Jāņa 10:17–18; 1. Nefija 11:13–21; Mosijas 3:7–8.

• Roberts E. Velss, „Our Message to the World”, Ensign, 1995. g. nov., 65.–66. lpp.