’A ti’aturi fa’ahou

Nā Elder Gerrit W. Gong

Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo

E hōpoi mai te ti’aturi i te Atua ’e i te tahi ’e te tahi i te mau ha’amaita’ira’a o te ra’i.

I te hō’ē taime, e mea ’āpī roa ā vau, ’ua feruri au ma’a taime iti e fa’aru’e i tō’u fare. I roto i te huru o te hō’ē tamaiti iti, ’ua fāri’i au ē, ’aita hō’ē ta’ata i here iā’u.

’Ua fa’aro’o mai tō’u metua vahine hi’opo’a ’e ’ua ha’apāpū mai. E mea maita’i a’e au i te fare.

’Aita ānei ’outou i mana’o a’enei ē, tē fa’aru’e ra ’outou i te fare ? Pinepine, te aura’a nō te fa’aru’era’a i te fare ē, ’ua mutumutu ’aore rā ’ua mou te ti’aturira’a—ti’aturira’a ia tātou iho ’e i te tahi ’e te tahi, ’e i te Atua. ’Ia fifi ana’e te ti’aturira’a, e uiui tātou ē, nāhea ’ia ti’aturi fa’ahou.

Tā’u parau poro’i i teie mahana ’oia ho’i, tē ho’i mai nei tātou i te fare, ’aore rā tē ho’i nei tātou i te fare, e haere mai te Atua e fārerei ia tātou.¹ I roto iāna e ’itehia ai ia tātou te fa’aro’o ’e te itoito, te pa’ari ’e te ’ite mana’o, nō te ti’aturi fa’ahou. E ani mai ’oia ia tātou ’ia fa’a’ama noa i te māramarama nō te tahi ’e te tahi, ’ia rahi a’e te fa’a’ore i te hapa ’e ’ia iti i te fa’a’ino ia tātou iho ’e ia vetahi ’ē, ’ia ti’a i tāna ’Ēkālesia ’ia riro ’ei vāhi i reira tātou e fāri’i ai tei te fare tātou, noa atu te haere mai nei tātou nō te taime mātāmua ’aore ra te ho’i fa’ahou mai nei.

Te ti’aturi e ’ohipa ïa nō te fa’aro’o. E tāpe’a noa te Atua i te fa’aro’o ia tātou. Terā rā, e nehenehe te ti’aturira’a o te ta’ata e ’āueue ’aore rā e mou mai te mea ē :

Hō’ē hoa, hō’ē ’āpiti i roto i te ’ohipa, ’aore rā, hō’ē ta’ata tā tātou e ti’aturi nei ’aita i fa’a’ite i te parau mau, e ha’amāuiui ’oia ia tātou ’aore rā ’e fa’afāna’o i ni’a ia tātou.²
E mea ha’apa’o ’ore te hō’ē hoa fa’aipoipo.
Penei a’e, ma te mana’o-’ore-hia, te hō’ē ta’ata tā tātou i here tē ’aro nei ’oia i te pohe, i te pēpē ’aore rā i te ma’i.
Tē fifi nei tātou i mua i te hō’ē uira’a mana’o-’ore-hia nō ni’a i te ’evanelia, penei a’e hō’ē mea nō ni’a i te ’ā’amu o te ’Ēkālesia ’aore rā te hō’ē ture a te ’Ēkālesia, ’e tē parau nei te hō’ē ta’ata ē, ’ua huna ’aore rā ’aita te ’Ēkālesia i parau i te parau mau.

E mea pāpū ’ore ri’i paha te tahi mau huru tupura’a, ’ua ’aifāito noa rā te ha’ape’ape’ara’a.

’Aita paha tātou e ’ite ra ia tātou iho i roto i te ’Ēkālesia, e ’ere paha terā tō tātou vāhi, tē ha’avā ra paha vetahi ia tātou.

’Aore rā, noa atu ē, ’ua rave tātou i te mau mea ato’a tā tātou i mana’o, ’aita ā te mau ’ohipa i tere atura. Noa atu tō tātou mau ’itera’a ’e te Vārua Maita’i, ’aita ā paha tātou e ’ite ra ē, tē ora ra te Atua ’aore rā e parau mau te ’evanelia.

E rave rahi i teie mahana e mana’o nei ē, e ti’a ïa ’ia fa’aho’i-fa’ahou-hia mai te ti’aturira’a i roto i te mau autā’atira’a o te ta’ata ’e o te tōtaiete i teie mahana.³

’Ia feruri ana’e tātou i ni’a i te ti’aturira’a, ’ua ’ite tātou ē, e Atua parau mau te Atua ’e « ’aita e ti’a [iāna] te ha’avare ».⁴ ’Ua ’ite tātou ē, te parau mau ’o tē ’ite ïa i te mau mea i tō rātou huru mau.⁵ ’Ua ’ite tātou e fa’atū te heheura’a tāmau ’e te fa’aurura’a i ni’a i te parau mau tāuiui ’ore o te mau tupura’a tāuiui.

’Ua ’ite tātou e ha’afifi te mau fafaura’a ’ōfatihia i te ’ā’au. « ’Ua rave au i te mau mea ma’ama’a », ’ua parau ’oia. « E nehenehe ānei tā ’oe e fa’a’ore mai tā’u hapa ? » E nehenehe te tāne ’e te vahine fa’aipoipo e tāpe’a i tō rāua rima, ma te mana’o e ti’aturi fa’ahou. I roto i te hō’ē tupura’a ta’a ’ē, ’ua feruri te hō’ē mau ’āuri, « ’Āhiri au i ha’apa’o i te parau pa’ari, ’aita ïa vau tō i’ō nei teie mahana ».

’Ua ’ite tātou ē, te ’oa’oa i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a a te Fatu, ’e te mau pi’ira’a ’ia tāvini i roto i tāna ’Ēkālesia o te hō’ē ïa anira’a ’ia ’ite i te ti’aturi ’e te here o te Atua nō tātou ’e nō te tahi ’e te tahi. Tē tāvini tāmau nei te mau melo o te ’Ēkālesia, tae noa atu te feiā ’āpī pa’ari, i roto i te ’Ēkālesia ’e i roto i tō tātou mau ’oire.

Nā roto i te fa’aurura’a, e pi’i te ’episekōpora’a i te hō’ē nā ta’ata fa’aipoipo ’āpī ’ia tāvini i roto i te piha ha’apa’ora’a tamari’i a te pāroita. I te ha’amatara’a, e pārahi te tāne i roto i te hō’ē poro, i te ātea. E ha’amata ’oia i te ’ata’ata marū noa i te mau tamari’i. I muri a’e, ’ua fa’a’ite nā ta’ata fa’aipoipo i tō rāua ’ā’au māuruuru. I te ’ōmuara’a, tē parau ra rāua ē, ’ua hina’aro te vahine i te tamari’i, ’aita te tāne. I teienei, ’ua taui ’e ’ua tāhō’ē te tāvinira’a ia rāua. ’Ua hōpoi ato’a mai te reira i te ’oa’oa o te mau tamari’i i roto i tō rāua fa’aipoipora’a ’e i te fare.

I roto i te tahi atu ’oire, ’ua māere ’e ’ua hepohepo te hō’ē metua vahine ’āpī ’e mau tamari’i na’ina’i tāna ’e tāna tāne, ’ua fāri’i rā i te pi’ira’ahia ’oia ’ia tāvini ’ei peresideni nō Sōtaiete Tauturu o te pāroita. ’Aita i maoro i muri iho, ’ua mutu te uira i roto i te vero, ’aita e tauiha’a fa’ahou i ni’a i te mau pa’epa’e o te mau faretoa, ’ua to’eto’e roa te mau fare. Nō te mea rā e uira tā rāua ’e te mātini tāmāhanahana, ’ua ’īriti teie ’utuāfare ’āpī i tō rātou fare i te mau ’utuāfare ’e te mau ta’ata e rave rahi nō te fa’aruru i te vero.

E riro mai te ti’aturira’a ’ei mea mau ’ia rave ana’e tātou i te mau ’ohipa fifi ma te fa’aro’o. E fa’arahi te tāvinira’a ’e te fa’atūsiara’a i te ’aravihi ’e e tāmā i te mau ’ā’au. E hōpoi mai te ti’aturi i te Atua ’e i te tahi ’e te tahi i te mau ha’amaita’ira’a o te ra’i.

I muri a’e i te orara’a mai i te ma’i māriri ’ai ta’ata, ’ua ū te hō’ē taea’e ha’apa’o maita’i i te pere’o’o. Maoti i te aroha noa iāna iho, ’ua ani ’oia nā roto i te pure, « E aha tā’u e ha’api’i mai nā roto mai i teie ’ohipa i tupu ? I roto i tōna piha rapa’aaura’a ma’i teiaha, ’ua tūra’ihia ’oia ’ia ’ite i te hō’ē vahine utuutu ma’i e hepohepo ra nō tāna tāne fa’aipoipo ’e tāna mau tamari’i. ’Ua ’itehia te mau pāhonora’a i te hō’ē ta’ata ma’i e māuiui ra nā roto i te ti’aturi i te Atua ’e te torora’a i te rima ia vetahi ’ē.

’A tīa’i noa ai te hō’ē taea’e e fifi hōho’a faufau tōna i rāpa’e i te piha tōro’a a tōna peresideni titi, tē pure ra te peresideni tītī nō te ’ite e nāhea i te tauturu iāna. ’Ua tae mai te hō’ē mana’o māramarama maita’i, « ’a ’īriti i te ’ōpani ’e ’a tu’u i te taea’e ’ia tomo mai ». Ma te fa’aro’o ’e te ti’aturi e tauturu mai te Atua, ’ua ’īriti te ti’a fa’atere o te autahu’ara’a i te ’ōpani ’e ’ua ’āpā i te taea’e. ’Ua fāri’i rāua tāta’itahi i te here ’e te ti’aturi fa’ahuru ’ē nō te Atua ’e nō te tahi ’e te tahi. Ma te fa’aitoitohia, e nehenehe i te taea’e ’ia ha’amata i te tātarahapa ’e ’ia taui.

Noa atu tō tātou iho huru orara’a e nō tātou iho, e nehenehe te mau parau tumu o te ’evanelia ’e te Vārua Maita’i e tauturu ia tātou ’ia ’ite ē, e ti’aturi fa’ahou ānei ia vetahi ’ē, e nāhea ’e e afea. ’Ia mutu ana’e ’aore rā ’ia ha’avarehia te ti’aturira’a, e tupu mau te ’ino’ino ’e te mana’o paruparu ; ’oia ato’a te hina’aro nō te ’ite māite mai, ahea te fa’aro’o ’e te itoito e faufa’ahia ai nō te ti’aturi fa’ahou i te mau autā’atira’a i rotopū i te ta’ata.

Nō reira, nō ni’a i te Atua ’e te heheura’a a te ta’ata iho, tē ha’apāpū nei te peresideni Russell M. Nelson, « ’aita e faufa’a nō ’outou e uiui ia ’outou iho ’o vai te mea pāpū a’e e ti’aturi ».⁶ E nehenehe tātou e tiʼaturi i te Atua i te mau taime atoʼa. ’Ua ’ite maita’i a’e te Fatu ’e ’ua hau atu tōna here ia tātou i tō tātou ’ite ’e tō tātou here ia tātou iho. Nō tōna here fāito ’ore ’e tōna ’ite hope i mūta’a iho ra, i teie tau ’e i te tau a muri a’e, ’ua fa’ariro te reira i tāna mau fafaura’a ’e tāna mau parau fafau ’ei mea tāmau ’e te pāpū.

’A ti’aturi i te mea tā te mau pāpa’ira’a mo’a e pi’i nei, te « tau i ha’apa’ohia ra ».⁷ Nā roto i te ha’amaita’ira’a a te Atua, te tau i ha’apa’ohia ra, ’e te fa’aro’o ’e te ha’apa’o tāmau, e ’itehia ia tātou te fa’a’āfarora’a ’e te hau.

E tāmāhanahana te Fatu :

« ’Ia tapae noa mai te ’oto i te ahiahi, e riro rā i te ’oa’oa i te po’ipo’i ».⁸

« E tu’u ’oe i tā ’oe hōpoi’a ia Iehova ra, ’e nāna ’oe e tauturu mai ».⁹

« ’Aita tō fenua e ’oto tā te ra’i e ’ore e nehenehe e fa’aora ».¹⁰

’A ti’aturi i te Atua¹¹ ’e i tāna mau temeio. E nehenehe tātou ’e tō tātou mau autā’atira’a e taui. Maoti te tūsia tāra’ehara a te Mesia te Fatu, e nehenehe tātou e fa’aru’e i tō tātou nātura ’ōpipiri ’e ’ia riro mai ’ei tamari’i nā te Atua, te marū, te ha’eha’a,¹² ma te ’ī i te fa’aro’o ’e te ti’aturira’a tano. ’Ia tātarahapa ana’e tātou, ’ia fā’i ana’e ’e ’ia fa’aru’e i tā tātou mau hara, e parau mai te Fatu ē, e’ita ’oia e ha’amana’o fa’ahou i te reira.¹³ E ’ere ē, tē ha’amo’e nei oia ; terā rā, ma te fa’ahiahia, mai te mea ra ē, tē mā’iti ra ’oia ’eiaha e ha’amana’o i te reira, ’eiaha ato’a tātou.

’A ti’aturi i te fa’aurura’a a te Atua nō te ’ite māite ma te pa’ari. E nehenehe tātou e fa’a’ore i te hapa a vetahi ’ē i te taime ti’a ’e i te ravera’a mai tā te Fatu i ani mai ia tātou,¹⁴ ’ia pa’ari mai te ’ōfī ra, ’e te hapa ’ore mai te ’u’uaira’o ra ».¹⁵

I te tahi taime, ’ia tatarahapa ’e ’ia marū roa ana’e tō tātou ’ā’au, e mea fāri’i ’ōhie a’e tātou i te tāmāhanahana ’e te arata’ira’a a te Vārua Maita’i.¹⁶ E ha’amata te fa’ahapara’a ’e te fa’a’orera’a i te hapa nā roto i te ’itera’a i te hō’ē hape. Pinepine te fa’ahapara’a i te fa’atumu i ni’a i te tau tahito. E hi’o te fa’a’orera’a hapa i te tau a muri a’e, ma te ti’amā. « ’Aore ho’i te Atua i tono mai i tāna Tamaiti i te ao nei e fa’ahapa mai i tō te ao ; ’ia ora rā tō te ao iāna ».¹⁷

’Ua ui te ’āpōsetolo Paulo, « nā te aha e fa’ata’a ’ē ia tātou i te aroha o te Mesia ra ? » Tē pāhono nei ’oia, « E ’ore te pohe, e ’ore te ora … e ’ore te teitei, e ’ore ho’i te ha’aha’a, … e ti’a ’ia fa’ata’a ’ē ia tātou i te aroha o te Atua, i roto i tō tātou Fatu ia Iesu Mesia ra ».¹⁸ Noa atu rā i te reira, tē vai ra hō’ē ta’ata e nehenehe e fa’ata’a ’ē ia tātou i te Atua ’e ia Iesu Mesia—’e taua ta’ata ra, ’o tātou ïa, ’o tātou iho. Mai tā Isaïa e parau nei, « nā tā ’outou parau ’ino i huna ai ’oia i tōna mata ia ’outou ».¹⁹

Nā roto i te here hanahana ’e te ture hanahana, e hōpoi’a nā tātou tā tātou mau mā’itira’a ’e tō rātou mau fa’ahope’ara’a. Terā rā, « e tūsia fāito ’ore ’e te mure ’ore »²⁰ te here tāra’ehara o tō tātou Fa’aora. ’Ia ineine ana’e tātou nō te ho’i i te fare, noa atu ē, « tei te ātea ’ē ā »²¹ ’ua ineine te Atua ma te aroha rahi ’ia fāri’i poupou ia tātou, ma te pūpū mai ma te ’oa’oa i tāna mea maita’i a’e.²²

’Ua parau te peresideni J. Reuben Clark, « Tē ti’aturi nei au ē, tē hina’aro nei tō tātou Metua i te ao ra ’ia fa’a’ora i tāna mau tamari’i ato’a … ’e nā roto ho’i i tāna parauti’a ’e te aroha e hōro’a mai ’oia ia tātou i te ha’amāuruurura’a rahi nō tā tātou mau ’ohipa, e hōro’a mai i te mau mea ato’a tāna e nehenehe e hōro’a mai, ’e i te tahi a’e pae, tē ti’aturi nei au ē, e tu’u ’oia i ni’a iho ia tātou te fa’ahapara’a ha’iha’i roa i tāna e nehenehe e tu’u mai ».²³

I ni’a i te tātauro, e ’ere te tāparu aroha a tō tātou Fa’aora i tōna Metua i te hō’ē tāparu ma te tītau ’ore i te hō’ē mea « e tā’u Metua, e fa’a’ore mai i tā rātou hara » terā rā, « e tau Metua, e fa’a’ore mai i tā rātou hara, ’aore ho’i rātou i ’ite i tā rātou e rave nei ».²⁴ E aura’a tō tātou ti’amāra’a ’ia mā’iti, ’e tō tātou ti’amāra’a, nō te mea e hōpoi’a nā tātou i mua i te Atua ’e ia tātou iho, nō tō tātou huru, nō te mau mea tā tātou i ’ite ’e tā tātou e rave nei. ’Aua’e rā, e nehenehe tātou e ti’aturi i te parauti’a mau ’e te aroha ti’a mau o te Atua nō te ha’avā ti’a mau i tō tātou mau mana’o ’e tā tātou mau ’ohipa.

E fa’aoti tātou mai tā tātou i ha’amata mai—ma te aroha o te Atua ’a ho’i ai tātou i tōna ra fare ’e te tahi ’e te tahi.

Tē ha’amana’o ra ānei ’outou i te parabole a Iesu Mesia nō ni’a i te hō’ē ta’ata e piti āna tamaiti ?²⁵ ’Ua fa’aru’e hō’ē tamaiti i te fare ’e ’ua ha’amāu’a i tāna faufa’a. I tōna ho’ira’a mai i roto iāna iho, ’ua ’imi a’era teie tamaiti ’ia ho’i i te fare. Te tahi atu tamaiti, tei feruri ē, ’ua ha’apa’o ’oia i te mau ture « inaha, e rave rahi a’e nei ō’u matahiti »²⁶, ’aita ’oia i hina’aro e fāri’i poupou i tōna taea’e i te fare.

E te mau taea’e ’e te mau tuahine, ’a feruri nā ia Iesu e ani mai nei ia tātou ’ia ’īriti i tō tātou ’ā’au, tō tātou hāro’aro’ara’a, te aroha, ’e te ha’eha’a, ’e ’ia hi’o ia tātou iho i roto i nā tuha’a ’ohipa to’opiti ?

Mai te tamaiti ’aore rā te tamāhine mātāmua, e nehenehe tātou e ’ōvere haere noa ’e i muri a’e, ’e ’imi ’ia ho’i i te fare. Tē tīa’i nei te Atua ’ia fāri’i ia tātou.

’E mai te tahi atu tamaiti ’aore rā tamāhine, tē tāparu marū mai nei te Atua ia tātou ’ia ’oa’oa ’āmui ’a ho’i mai ai tātou tāta’itahi i te fare iāna ra. Tē ani mai nei ’oia ia tātou ’ia fa’anaho i tā tātou mau ’āmuira’a, mau pupu autahu’ara’a, mau piha ha’api’ira’a, mau ’ohipara’a ma te matara noa, mea ti’a, mea pāpū—hō’ē fare nō te tahi ’e te tahi. Ma te maita’i, te hāro’aro’a, ’e te fa’atura ’āmui, e ’imi ha’eha’a tātou i te Fatu ’e e pure ’e e fāri’i poupou i tāna mau ha’amaita’ira’a nō te ’evanelia i fa’aho’i-fa’ahou-hia mai nō te tā’āto’ara’a.

E tere ta’ata hō’ē tō tātou tere i te orara’a nei, e nehenehe rā tā tātou e ho’i fa’ahou mai i te Atua ra tō tātou Metua ’e tāna Tamaiti here nā roto i te ti’aturira’a i te Atua, i te tahi ’e te tahi, ’e ia tātou iho.²⁷ Tē tārape mai nei Iesu, « eiaha e mata’u, e fa’aro’o noa mai ».²⁸ Mai te peropheta Iosepha,ma te mata’u ’ore e mata na tātou i te ti’aturi i te ’atu’atura’a a tō tātou Metua i te ao ra.²⁹ Te taea’e here, te tuahina here, te ho’a here, ’a ’imi fa’ahou na te fa’aro’o ’e te ti’aturi—hō’ē temeio tāna e fafau mai nei ia ’outou i teie mahana. I te i’oa mo’a ’e te hanahana o Iesu Mesia, ’āmene.