Tikai digitālā formātā: Jaunajiem pieaugušajiem
Es cīnījos, lai pārvarētu atkarību no pornogrāfijas. Kālab lai viņš to nedarītu?
Kad es uzzināju, ka manam draugam ir atkarība no pornogrāfijas, es ļoti centos, lai palīdzētu viņam vērsties pie Glābēja pēc palīdzības.
Raksta autore dzīvo Gvatemalā.
Es jau apmēram gadu satikos ar kādu jaunu vīrieti, kurā biju neprātīgi iemīlējusies. Man patiešām likās, ka es ar viņu apprecēšos! Taču es nekad nedomāju, ka, tiekoties ar viņu, man nāksies saskarties ar problēmu, ar kuru es reiz pati cīnījos no visa spēka.
Kad es gatavojos doties misijā, man bija jādodas pie sava bīskapa un jāatzīst, ka pagātnē man nācās cīnīties ar atkarību no pornogrāfijas. Kad es biju nožēlojusi grēkus un novēlusi šo nastu no sava gara, es nedomāju, ka pornogrāfija jelkad ietekmēs manu dzīvi. Taču es kļūdījos.
Kad es uzzināju, ka vīrietis, ar kuru es plānoju precēties, skatās pornogrāfiska satura materiālus, es vēlējos viņam palīdzēt un atbalstīt viņu tās pārvarēšanā. Es jau biju gājusi cauri nožēlošanas procesam un biju centusies pārvarēt pornogrāfiju, un es zināju, ko Tas Kungs var paveikt viņa labā. Taču šķita, ka ik reizi, kad es mēģināju viņu virzīt uz to, lai viņš saņemtu nepieciešamo palīdzību un pārvarētu savu problēmu, kaut kas vienmēr nogāja greizi. Man nelikās, ka viņš vēlas saņemt palīdzību. Pēc kāda laika es sapratu, ka mums nebija līdzīga izpratne par pornogrāfiju. Jā, mēs abi bijām Baznīcas locekļi, taču evaņģēlija mācības mums nenozīmēja vienu un to pašu.
Es biju vīlusies. Es viņu mīlēju un ticēju, ka ar palīdzību viņš varētu pārvarēt šo problēmu. Es arī sajutos ievainojama, jo man bija jāsaskaras no jauna ar to pašu problēmu, ar kuru es tik ļoti cīnījos pagātnē. Kādu vakaru es nolēmu lūgt un prasīt padomu savam Tēvam Debesīs, lai uzzinātu, kā turpināt dzīvot, jo man bija nepieciešams spēks, lai pretotos kārdinājumam, un es arī vēlējos uzzināt, kā atbalstīt cilvēku, ar kuru es plānoju pavadīt kopā savu dzīvi.
Kad es beidzot saņēmu atbildi, es sajutu mieru un zināju, ka man ir jārunā ar vīrieti, ar kuru es tikos, noteikta mērķa vadīta. Es vēlējos viņam darīt zināmu, ko es sagaidu no cilvēka, ar kuru satiekos, un tas bija — apprecēties templī un radīt bērnus. Man vajadzēja saprast, vai mūsu nākotnes mērķi ir līdzīgi un vai viņš tuvojas Glābējam. Man vajadzēja zināt, vai mums jāturpina mūsu attiecības. Es uz šo sarunu liku lielas cerības un ticēju, ka pēc tam, kad būsim izrunājušies, viss nokārtosies.
Kādā saulainā pēcpusdienā es viņam pastāstīju savus sapņus un mērķus attiecībā uz savu plānoto ģimeni un bērnu audzināšanu evaņģēlijā. Man par pārsteigumu, pēc tam, kad viņš bija mani uzklausījis, viņš kļuva aizkaitināts. Es sapratu, ka mums bija ļoti atšķirīgs redzējums par nākotni. Es biju satriekta, taču pārsteidzošā kārtā es sajutu mieru un zināju, ka šajā situācijā esmu saņēmusi atbildi — izbeigt attiecības. Viņš nevēlējās mēģināt pārvarēt savas problēmas ar pornogrāfiju vai vērsties pēc palīdzības pie Glābēja, un es viņam nevarēju palīdzēt, ja viņš nevēlējās palīdzību.
Kādu laiku es prātoju, kāpēc pat pēc tam, kad es biju rīkojusies pareizi un darījusi visu, lai viņam palīdzētu, mana sirds tāpat tika salauzta miljons gabaliņos. Taču galu galā es izlēju savas pēdējās asaras par viņu un koncentrējos uz mieru, ko sajutu, kad pārtraucu attiecības. Es zināju, ka šī atbilde bija nākusi no debesīm.
Nu jau ir pagājuši vairāki gadi, kopš es izbeidzu attiecības ar šo vīrieti. Un es joprojām domāju, ka viņš ir labs cilvēks. Taču es zinu, ka tieši viņam ir jābūt tam, kurš dodas pie Glābēja pēc palīdzības, — es viņu nevaru piespiest. Viņam ir viņa izvēles brīvība un man — manējā. Kopš šīs pieredzes es esmu centusies sekot Svētā Gara pamudinājumiem bez vilcināšanās. Es zinu, ka Debesu Tēvam ir plāns attiecībā uz katru no mums un mēs varam paļauties, ka, ja mēs pieņemam lēmumus, balstoties uz Gara pamudinājumiem, Viņš mums nekad neļaus nomaldīties. Viņš mūs vienmēr sagatavo kaut kam labākam nākotnē.