Tempļa izaicinājums

Māsa Džoja D. Džounsa

Sākumskolas vispārējā prezidente

„Bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem” (Mācības un Derību 2:2).

Kādu svētdienu mēs ar manām padomniecēm apmeklējām kādu Baznīcas sanāksmi. Mēs uzstājāmies ar uzrunām par templi un par tām īpašajām lietām, kas tur notiek. Pēc šīs sanāksmes pie manis pienāca kāds 12–gadīgs zēns, vārdā Kolbijs, lai ar mani sarokotos. Mēs aprunājāmies par templi. Pēc tam es aicināju viņu uzmeklēt kāda ģimenes locekļa vārdu, kuru aiznest uz templi.

Pēc neilga laiciņa es saņēmu Kolbija vēstuli. Te būs tas, ko Kolbijs man pastāstīja:

„Es devos mājās un uzmeklēju vienu jaunu vārdu. Izrādās, ka es biju atradis savu trešās pakāpes vecvectētiņu!

Pēc kāda laika es devos uz templi un tiku kristīts par viņu. Tas bija tik tiešām īpaši, jo mans brālis kristīja mani un mans tētis konfirmēja mani viņa labā.

Manā sirdī bija silta sajūta, kas dāvāja man mieru. Es jūtu, ka tas, ko es paveicu sava vectēva labā, ir ļoti labi, jo tagad viņš var doties uz celestiālo valstību, lai dzīvotu kopā ar savu ģimeni. Es jutos ļoti labi visu atlikušo dienu.

Es noskaidroju arī to, ka neviens nezina, kas bija mana trešās pakāpes vecvectēva vecāki, tā nu es varu uzmeklēt viņu vārdus un aiznest uz templi arī tos!”

Kolbijs rāda tik izcilu piemēru! Lai cik tev būtu gadu, tu vari rādīt piemēru saviem ģimenes locekļiem un draugiem. Tu vari dalīties evaņģēlijā ar visiem, kurus pazīsti, — pat ar saviem priekštečiem!