Pēdējo dienu svēto balsis
Divas pateicības pilnas lappuses
Elīsa Dālena no Jūtas štata
ASV
Alena Gārnsa ilustrācija
Mans tēvs visu mūžu bija cietis no zema pašvērtējuma un nevērtības izjūtas. Viņu bija audzinājis tēvs – alkoholiķis, kurš bieži bija teicis, cik nevērtīgs, viņaprāt, ir viņa dēls. Par laimi, mans tēvs nekļuva par alkoholiķi, taču viņš nekad nepateica man vai maniem brāļiem un māsām, ka viņš ar mums lepojas, un neslavēja mūs par labi paveiktajiem darbiem. Lai gan bērnībā es centos viņam izpatikt, man vienmēr šķita, ka man tā arī neizdodas būt pietiekami labai. Tālab mūsu attiecības bija diezgan saspīlētas.
Vienu gadu es par to ieminējos savam gudrajam bīskapam. Viņš ieteica man uzrakstīt savam tēvam vēstuli, uzskaitot visus iemeslus, kuru dēļ es jūtos par viņu pateicīga. Tas no manis prasīja gluži vai varoņdarbu. Manā sirdī bija dziļas rētas, un es negribēju, lai mana pateicības vēstule paustu sarūgtinājumu. Tālab es lūdzu Dievu. Gara vadībā man prātā sāka nākt iemesli, kādēļ es jūtos pateicīga par savu tēvu. Tas prasīja laiku, taču, kad es beidzot pabeidzu, es biju pierakstījusi divas pilnas lappuses.
Es nogādāju savu vēstuli tēvam, nezinot, kāda būs viņa attieksme pret to. Taču es zināju, ka es nevaru izvēlēties viņa atbildi. Man bija vienkārši jāielūkojas savā sirdī, paturot prātā, kādēļ es šo vēstuli biju rakstījusi.
Nākamajā rītā man piezvanīja mana pamāte. Viņa raudāja. Viņa man pateica, ka mans tēvs pārlasa šo vēstuli atkal un atkal, un atkal. Viņa teica, ka viņš nespējot ar mani parunāt, jo pārāk stipri raudot.
„Paldies!” viņa teica. „Tavam tēvam tas bija vajadzīgs.”
Vēlāk, tanī pašā dienā, arī mans tēvs piezvanīja man, lai pateiktos. Viņš zvanīja man katru dienu, vairāku dienu garumā, lai atklātu, cik daudz viņam nozīmē šī vēstule.
Es vēlētos, kaut es varētu teikt, ka mūsu attiecības brīnumainā kārtā tika dziedinātas, taču mums joprojām bija daudz pie tā jāstrādā. Ar laiku mana sirds sāka dzīt, un mūsu attiecības uzlabojās. Beigu beigās es spēju viņam piedot.
Pēc dažiem gadiem un smagas cīņas ar vēzi mans tēvs nomira. Es esmu pārliecināta, ka šobrīd viņš pieredz lielu prieku, jo Glābējs palīdz viņam tikt dziedinātam no daudzu gadu garumā pieredzētās vardarbības. Es zinu, ka es esmu pieredzējusi dziedināšanu caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku. Glābējs izprot mūsu vajadzības un var palīdzēt mums atbrīvot savas dvēseles no aizvainojuma un sarūgtinājuma indes. Es zinu, ka pateicība, piedošana un mīlestība ir iedarbīgas zāles.