Kā atpazīt emocionālu vardarbību

Neinona Talija

Ģimenes pakalpojumi

„Mans vīrs nav vardarbīgs. Viņš uz mani kliedz un lamā, bet tā taču nav vardarbība, vai ne?”

Mēs zinām, ka „Tas Kungs nosoda jebkāda veida vardarbīgu uzvedību”.¹ Dažus vardarbības veidus, kā, piemēram, fizisko vardarbību, pamanīt ir viegli, taču ar emocionālo vardarbību tā nav. Šāda vardarbība var radīt apjukumu, bailes, kaunu, bezcerību un zemu pašvērtību.

Emocionālā vardarbība ir kāda cilvēka mēģinājums atņemt otram rīcības brīvību un iegūt pār viņu kontroli ar vārdiem un uzvedību, kas ietekmē otra emocijas vai veiktās izvēles. Emocionālā vardarbība var rasties jebkurās attiecībās: starp laulātajiem, starp vecākiem un bērniem, starp draugiem, romantiskās attiecībās vai kolēģu vidū.

Kādi ir emocionālās vardarbības piemēri?

Zinot emocionālās vardarbības pazīmes, jūs varēsiet pasargāt sevi un savus tuviniekus. Emocionālās vardarbības izpausmes:

Ja jūs kāds apsaukā vai vārdiski pazemo.
Ja jūs kāds publiski apkauno.
Ja kāds kritizē un noniecina jūsu sasniegumus un to, ko darāt.
Ja jūs tiekat vainots par to, ko ir izdarījis šis cilvēks, un viņš par to neuzņemas atbildību.
Ja kāds jums liek justies vainīgam un izdarīt kaut ko viņa labā tāpēc, ka viņš ir kaut ko paveicis jūsu labā.
Ja kāds jūs izolē no citiem un kontrolē to, kā jūs pavadāt savu laiku.
Ja kāds jums draud tad, ja nerīkojaties noteiktā veidā vai nedarāt konkrētas lietas.
Ja kāds aiztur simpātijas, kamēr jūs neizdarāt viņa labā konkrētas lietas.
Ja kāds ar jums manipulē garīgi, izmantojot reliģiskos uzskatus, lai jūs kontrolētu.

Kā es varu atpazīt emocionālo vardarbību?

Ir vienlīdz svarīgi atpazīt vardarbīgu uzvedību un ieklausīties savā iekšējā balsī, kas jūs brīdina. Tālāk ir sniegti daži tipiski domāšanas veidi un spriedumi tam, kādēļ joprojām atrodaties emocionāli vardarbīgās attiecībās:

Vardarbīgās personas uzvedības attaisnošana:
Vardarbīgas izturēšanās attaisnošana: „Viņa tā parasti nerīkojas, — viņa vienkārši šobrīd ir pakļauta lielam spiedienam.”
Šādas uzvedības pieklusināšana: „Nu, nebija jau tik traki.”
Sevis vainošana par cita uzvedību: „Ja vien es laicīgi būtu pagatavojusi vakariņas, viņš nebūtu tik dusmīgs un nekliegtu uz mani.”
Emocionālā diskomforta ignorēšana. Sākotnēji, kļūstot par emocionālās vardarbības upuri, jūs vēlēsieties izvairīties no pāridarītāja, jo viņa klātbūtnē nejūtaties ērti un domājat par sevi negatīvi. Lai saglabātu attiecības, jūs vēlēsieties ignorēt šīs sajūtas un diskomfortu. Ar laiku šis diskomforts var izgaist, jo būsiet pieradis pie šādas uzvedības.
Reliģisku uzskatu izmantošana, lai attaisnotu situāciju. Tas mūsu sabiedrībā ir ļoti izplatīti, pat mūsu Baznīcas locekļu vidū. Cilvēks, pret kuru tiek īstenota vardarbība, domās ko šādu: „Tas Kungs mums pavēlēja piedot. Es grēkoju, ja nepiedodu.” Piedošana ir bauslis. Taču, saskaņā ar eldera Džefrija R. Holanda mācīto par Glābēju: „Viņš neteica: „Jūs nedrīkstat just patiesas sāpes vai īstenas bēdas par satricinošajām pieredzēm, ko esat piedzīvojuši citu rīcības dēļ.” Un Viņš neteica: „Lai pilnībā piedotu, jums ir jāatjauno kaitējošas attiecības vai jāatgriežas vardarbīgos, iznīcinošos apstākļos.””²
Savu vajadzību neievērošana. Jūs parūpējaties par citiem uz savu vajadzību rēķina. Piemēram, paciešat emocionālas sāpes, lai izvairītos no kāda aizvainošanas, vai aizdodat draugam naudu, pat ja to nevarat atļauties.
Sajūta, ka esat nevērtīgs. Emocionāla vardarbība jums neļauj justies vērtīgam. Tomēr jūs esat Dieva dēls vai meita, un jums ir dievišķa daba un liktenis. Jūsu vērtība, kas ir liela, ir nemainīga (skat. Mācības un Derību 18:10).

Ko es varu darīt, ja pret mani tiek īstenota emocionālā vardarbība?

Dažkārt emocionāli vardarbīgas attiecības var kļūt tik postošas, ka tās ir jāizbeidz. Taču attiecību izbeigšana nav katrreiz vienīgā iespēja. Pārmaiņas ir iespējamas, un attiecības var kļūt veselīgas, ja pie tām piestrādā un lūdz profesionālu palīdzību. Ja jūs uzskatāt, ka esat emocionāli vardarbīgās attiecībās, jums var palīdzēt, lūk, kas:

Meklējiet atbalstu un palīdzību pie uzticama cilvēka, kuram varat pastāstīt, ko piedzīvojat, piemēram, pie drauga, Baznīcas vadītāja vai kāda sabiedriskas organizācijas profesionāļa. Šis cilvēks jums sniegs emocionālu atbalstu un pozitīvu redzējumu par to, kas esat, un pavadīs ar jums kvalitatīvu laiku, kurā nebūs vardarbības. (Skat. abuse.ChurchofJesusChrist.org. Klikšķiniet uz sadaļas „In Crisis”, lai aplūkotu palīdzības vadlīnijas.)
Novelciet un ievērojiet robežas ar cilvēku, kurš uzvedas vardarbīgi, norādot uz viņa vardarbīgo uzvedību un nosakot ierobežojumus jūsu turpmākajai saskarsmei. Jūs varat teikt: „Es jūtu, ka tu mani šobrīd necieni. Es vēlos ar tevi runāt, bet to nedarīšu, ja tu pret mani neizturēsies ar lielāku cieņu un laipnību.”
Lūdziet palīdzību profesionālim, kurš pārzina emocionālu vardarbību un tās sekas. Dažkārt varmākas pat neapzinās, ka viņi ir vardarbīgi. Viņi var mācīties, kā mainīties, ja vēlēsies meklēt palīdzību. Ja vardarbīgās attiecības neturpinās, profesionālas un Tā Kunga palīdzības meklēšana jums var palīdzēt saņemt dziedinājumu.
Papildus noderīgu informāciju un avotus meklējiet vietnē: abuse.ChurchofJesusChrist.org.

Lai arī kādi būtu jūsu apstākļi, jums ir jāzina, ka ir cilvēki, kuri jūs mīl un vēlas jums palīdzēt. Ja jūs vērsīsieties pie sava Debesu Tēva, Glābēja un Svētā Gara, jūs saņemsiet cerību un dziedināšanu.

Ko es varu darīt tā cilvēka labā, kurš piedzīvo emocionālo vardarbību?

Parasti emocionāli vardarbīgas attiecības no malas izskatās normālas. Kad emocionālās vardarbības upuris meklē palīdzību pie vadītāja vai drauga, varmākas uzvedība bieži vien var tikt attaisnota, jo sabiedrībā šis cilvēks uzvedas normāli.

Tomēr, ja upuris dalās ar savām bažām un jūs nepienācīgi novērtējat vardarbīgu uzvedību vai viņam neticat, tas viņam var likt domāt, ka viņam nav taisnība, un var mudināt turpināt neveselīgās attiecības. Tāpat ņemiet vērā, ka, ja kāds pie jums vēršas ar bažām par emocionālu vardarbību, tad šāda uzvedība, visticamāk, jau kādu laiku turpinās.

Jūs šim cilvēkam varat palīdzēt, viņu uzklausot un viņam ticot. Līdzjūtīgi pastāstiet, ka esat par viņu noraizējies, vienlaikus izvairoties no vainošanas, apšaubīšanas un tiesāšanas. Mudiniet viņu meklēt profesionālu palīdzību, kas tika minēta iepriekš, ja jums liekas, ka tas ir nepieciešams.