Balstīsimies uz atklāsmes klints
Elders Lorenss E. Korbridžs
Goda Septiņdesmito loceklis
No 2019. gada 22. janvāra svētbrīža uzrunas „Stand Forever” (Pastāviet mūžīgi) Brigama Janga universitātē.
Pamatojoties uz atklāsmes klints, mēs varam rast atbildes uz pašiem būtiskākajiem jautājumiem.
Maikla Dzjekana ilustrācijas
Pildot norīkojumu, ko es veicu pirms dažiem gadiem, būdams Augstākais pilnvarotais, es izlasīju diezgan daudz materiālu, kas bija vērsti pret Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, pravieti Džozefu Smitu, Mormona Grāmatu un Atjaunošanas norisi. Kopš mans norīkojums ir mainījies, es vairs neesmu atgriezies pie brišanas pa šo muklāju.
Šo materiālu lasīšana allaž viesa manī drūmas noskaņas, un kādudien šo tumšo izjūtu iespaidā es uzrakstīju daļēju atbildi uz visiem šāda veida naidīgiem apgalvojumiem. Es gribētu dalīties dažās no todien pierakstītajām domām, un, kaut arī mani pieraksti bija paredzēti personīgām vajadzībām, es ceru, ka tas palīdzēs arī jums.
Vai mēs pastāvēsim mūžīgi?
Pravietis Daniēls ir teicis, ka pēdējās dienās „debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi” (Daniēla 2:44).
Šī Dieva valstība ir Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca. Tā „pastāvēs mūžīgi”. Jautājums ir šāds: „Vai mēs pastāvēsim, vai arī mēs dosimies projām?”(Skat. Jāņa 6:67.) Un, ja mēs dosimies projām, pie kā mēs iesim?
Maldināšana ir mūslaiku zīme
Aprakstot Savas Atnākšanas un pasaules gala zīmes, Tas Kungs pieminēja daudzas lietas, ieskaitot karus un karu daudzināšanu, tautu sacelšanos pret tautām, badu, sērgas un zemestrīces, un vēl daudzas citas zīmes, to-starp arī šo: „Jo tanīs dienās [šinīs dienās] uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus tā, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos, kuri ir izredzēti saskaņā ar derību.” (Skat. Mateja 1:22 Džozefa Smita tulkojumā angļu valodā; skat. arī Mateja 24:24.)
Lai gan es neesmu pārliecināts, kas īsti ietilpst terminā „lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos”, man šķiet, ka tas nozīmē vismaz to, ka ikvienam mūsu dienās nāksies sastapties ar izaicinājumiem.
Ir daudz tādu, kuri citus maldina, un maldināšanas spektrs ir ļoti plašs. Vienā šī spektra pusē mēs sastopamies ar tiem, kuri uzbrūk Atjaunošanai, pravietim Džozefam Smitam un Mormona Grāmatai. Pēc tam mēs redzam tos, kuri tic Atjaunošanai, taču apgalvo, ka Baznīca ir nepilnīga un ir novirzījusies no ceļa. Citi apgalvo, ka viņi tic Atjaunošanai, bet ir vīlušies tās mācībā, kas nesaskan ar mūsdienu mainīgajām nostājām. Daži, kuriem nav attiecīgu pilnvaru, pretendē uz to, ka ir redzējuši vīzijas, sapņus un parādības, lai labotu uzņemto kursu, vadītu mūs augstākos ceļos vai sagatavotu Baznīcu pasaules galam. Citus ir maldinājuši viltus gari.
Otrā spektra pusē mēs sastopamies ar visdaudzveidīgākajiem traucēkļiem. Nekad nav bijis vēl vairāk informācijas, kļūdainas informācijas un dezinformācijas; vairāk preču, ierīču un spēļu; vairāk iespēju, apmeklējuma vietu; lietu, ko apskatīt un ko darīt, kas aizņem mūsu laiku un uzmanību, atraujot mūs no paša svarīgākā. Tas viss un vēl daudz vairāk nekavējoties izplatās pa visu pasauli ar elektronisko mediju starpniecību. Šis ir maldināšanas laiks.
Zināšanām ir izšķiroša loma
Patiesība ļauj mums skaidri saprast notiekošo, jo tā ir „zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks” (Mācības un Derību 93:24). Zināšanām ir izšķiroša loma tajā, lai mēs spētu izvairīties no maldināšanas, atpazīt patiesību no maldiem, kā arī skaidri saredzēt un izplānot ceļu cauri mūsdienu apdraudējumiem.
Pravietis Džozefs Smits ir teicis: „Zināšanas ir nepieciešamas gan dzīvei, gan dievbijībai. … Zināšanas ir atklāsme. Uzklausiet … šo diženo atslēgas principu: zināšanas ir Dieva spēks glābšanai.”1
Cilvēki teic: „Jums ir jāpaliek uzticīgiem saviem uzskatiem.” Kaut gan tā ir taisnība, jūs nevarat būt labāki par to, kas jums ir zināms. Vairums no mums rīkojas, pamatojoties uz saviem uzskatiem, jo īpaši uz to, kas, pēc mūsu uzskatiem, nāks par labu mūsu interesēm. Problēma ir tāda, ka dažkārt mēs maldāmies.
Var gadīties, ka daži cilvēki, kuri tic Dievam un tam, ka skatīties pornogrāfiju ir nepareizi, tomēr atver pornogrāfiska satura mājas lapu, maldīgi uzskatot, ka tādējādi viņi kļūs laimīgāki, ka viņi nav spējīgi no tā atturēties vai ka tādējādi viņi nevienu nesāpina. Viņi vienkārši maldās.
Var gadīties, ka daži, kuri tic, ka melot ir nepareizi, tomēr laiku pa laikam melo, maldīgi uzskatot, ka viņiem klāsies labāk, ja patiesība nenāks gaismā. Viņi vienkārši maldās.
Var gadīties, ka cilvēks, kurš tic un pat zina, ka Jēzus ir Kristus, tomēr tik un tā noliedz Viņu nevis vienreiz, bet pat trīsreiz, maldīgi uzskatot, ka, izpatīkot pūlim, viņam klāsies labāk. Pēteris nebija ļauns. Es pat neesmu pārliecināts, ka viņš bija vājš. Viņš vienkārši maldījās. (Skat. Mateja 26:34, 69–75.)
Ja mēs rīkojamies slikti, mums var šķist, ka mēs esam slikti, kaut arī patiesībā mēs vienkārši maldāmies. Izaicinājums slēpjas ne tik daudz plaisas aizdarīšanā starp mūsu rīcību un mūsu uzskatiem, bet, drīzāk, šis izaicinājums ir plaisas aizdarīšana starp mūsu uzskatiem un patiesību.
Kā lai mēs šo plaisu aizdarām? Kā lai mēs izvairāmies no maldiem?
Primāras nozīmes jautājumi un otršķirīgi jautājumi
Mūsu dzīvē ir primāras nozīmes jautājumi un otršķirīgi jautājumi. Pirmkārt, sāciet ar atbildēm uz primārajiem jautājumiem. Primārie jautājumi ir paši būtiskākie. Pastāv tikai daži primāras nozīmes jautājumi. Es minēšu četrus:
-
Vai eksistē Dievs, kurš ir mūsu Tēvs?
-
Vai Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, pasaules Glābējs?
-
Vai Džozefs Smits bija pravietis?
-
Vai Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva valstība uz Zemes?
Turpretī, otršķirīgo jautājumu skaitam nav gala. To skaitā ietilpst: jautājumi par Baznīcas vēsturi, daudzsievību, afrikāņu izcelsmes cilvēkiem un priesterību, sievietēm un priesterību, Mormona Grāmatas tulkošanu, Dārgo Pērli, DNS un Mormona Grāmatu, viendzimuma laulību, atšķirīgajiem Pirmās vīzijas atstāstiem un tā tālāk, un tā joprojām.
Rodot atbildes uz primārajiem jautājumiem, tiek atbildēts arī uz otršķirīgajiem jautājumiem, vai arī tie kļūst maznozīmīgāki. Atbildiet uz primārajiem jautājumiem, un jūs varēsiet tikt galā ar to, ko jūs saprotat, un to, ko jūs nesaprotat, ar to, kam jūs piekrītat, un to, kam jūs nepiekrītat, nepārlecot kuģa bortam.
Dievišķā mācīšanās metode
Pastāv dažādas mācīšanās metodes, ieskaitot zinātnisko, analītisko, akadēmisko un dievišķo metodi. Lai izzinātu patiesību, ir nepieciešamas visas četras metodes. Tās visas aizsākas ar vienu un to pašu — ar jautājumu. Jautājumiem ir būtiska loma, it sevišķi primārās nozīmes jautājumiem.
Kaut arī dievišķajā mācīšanās metodē ietilpst arī citu metožu elementi, beigu beigās tā pārspēj visu pārējo ar pieeju debesu spēkiem. Dieva lietas galu galā tiek darītas zināmas caur Dieva Garu, kas parasti ir rāma, klusa balss. Tas Kungs ir teicis: „Dievs ar Savu Svēto Garu, jā ar neizsakāmo Svētā Gara dāvanu, dos jums zināšanas.” (Mācības un Derību 121:26.)
Apustulis Pāvils mācīja, ka Dieva lietas ir iespējams izzināt vienīgi caur Dieva Garu (skat. 1. korintiešiem 2:9–11; skat. arī 1. korintiešiem 2:11 Džozefa Smita tulkojumā). Viņš teica: „Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība.” Mēs redzam to ik dienu. Pāvils turpināja, sakot: „Viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi [saprotams].” (1. korintiešiem 2:14.)
No visām problēmām, ar ko jūs savā dzīvē saskaraties, viena ir būtiskāka par visām citām, un tā ir pati neizprastākā problēma. Sliktākais no visiem stāvokļiem, kurā cilvēks varētu nonākt, ir nevis nabadzība, slimības, vientulība, vardarbīga apiešanās vai karš — lai arī cik šausmīgi šie apstākļi būtu; sliktākais no visiem cilvēka stāvokļiem ir arī pats izplatītākais no tiem — tā ir garīgā nāve. Tā ir atšķirtība no Dieva klātbūtnes, un šīs dzīves laikā Viņa klātbūtne ir Viņa Gars jeb spēks.
Un otrādi — vislabākais no visiem stāvokļiem, kurā cilvēks var atrasties, ir nevis bagātība, slava, prestižs, laba veselība, cilvēku pagodinājumi vai drošība; labākais no visiem cilvēka stāvokļiem ir tikt apdāvinātam ar dievišķu spēku. Tas nozīmē piedzimt no jauna, baudīt Svētā Gara dāvanu un sadraudzību, kas ir zināšanu, atklāsmju, spēka, skaidrības, īlestības, prieka, miera, cerības, pašpārliecinātības, ticības un teju ikvienas citas labas lietas avots.
Jēzus teica: „Aizstāvis, Svētais Gars, … jums visu mācīs.” (Skat. Jāņa 14:26.) Tas ir spēks, ar kuru mēs varam „zināt patiesību par visu” (Moronija 10:5). „Tas rādīs [mums] visu, kas [mums] jādara.” (2. Nefija 32:5.) Tas ir „dzīvā ūdens” avots, kas ieplūst mūžīgajā dzīvībā (Jāņa 7:38; skat. arī 37. pantu).
Maksājiet jebkādu cenu, kas jums jāmaksā, nesiet jebkādu slogu, kas jums jānes, un pienesiet jebkādus upurus, kas jums jāpienes, lai iemantotu un saglabātu savā dzīvē Svētā Gara ietekmi un spēku. No Svētā Gara spēka iemantošanas un paturēšanas mūsu dzīvē ir atkarīga ikviena laba lieta.
„Tas, kas neiedvesmo”
Tad kāda bija to drūmo izjūtu izcelsme, kas mani pārņēma pirms vairākiem gadiem, lasot naidīgos materiālus? Daži teiktu, ka šīs drūmās izjūtas radīja ticībā balstīta aizspriedumainība jeb tieksme izvēlīgi atlasīt tikai to, kas saskan ar mūsu pieņēmumiem un uzskatiem. Doma par to, ka viss, kam cilvēks ir ticējis un kas viņam ir mācīts, varētu būt maldīgs, it īpaši tad, ja to nav iespējams aizvietot ar kaut ko labāku, tik tiešām ir drūma un satraucoša.
Taču tās drūmās izjūtas, ko es pieredzēju, klausoties pret pravieti Džozefu Smitu un Jēzus Kristus Baznīcas Atjaunošanu vērsto tumsības balsu korī, bija citādas. Šīs drūmās izjūtas neviesa ticībā balstīta aizspriedumainība vai bailes no tā, ka es varētu būt maldījies. Tas bija Dieva Gara klātbūtnes trūkums. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks „tiek atstāts savā [paša] ziņā” (Mācības un Derību 121:38). Tā ir tā drūmā tumsība un „prāta apstulbums” (Mācības un Derību 9:9; skat. arī 8. pantu).
Tas Kungs ir teicis:
„Un tas, kas neiedvesmo, nav no Dieva, un ir tumsa.
Tas, kas ir no Dieva, ir gaisma; un tas, kas saņem gaismu un turpina Dievā, saņem vairāk gaismas; un šī gaisma kļūs spožāka un spožāka, līdz iestājas pilnīga diena.” (Mācības un Derību 50:23–24.)
Atklāsme no Dieva Gara pārspēj ticībā balstītu aizspriedumainību, jo tā nepamatojas tikai uz pierādījumiem. Es visu savu mūžu esmu centies uzklausīt Tā Kunga vārdu un mācījies atpazīt un sekot Dieva Garam. Tas gars, kas pavada tumšās balsis, kuras uzbrūk pravietim Džozefam Smitam, Mormona Grāmatai un Atjaunošanai, nav gaismas, saprāta un patiesības gars. Kaut arī ir daudz kā tāda, ko es nezinu, es pazīstu Tā Kunga balsi, un šajā tumsības korī neskan Viņa balss.
Tam drūmajam un šķebinošajam prāta apstulbumam, kas valda šaubu purvājā, var skaidri pretnostatīt gaismas, saprāta, miera un patiesības garu, kas pavada Atjaunošanas norises un tās lielisko mācību, it īpaši Svētos Rakstus, kas ir atklāti pasaulei caur pravieti Džozefu Smitu. Vienkārši palasiet tos un pavaicājiet paši sev un Dievam, vai šie vārdi ir meli, krāpšana un maldi, vai arī tā ir patiesība.
Patiesību nav iespējams izzināt ar izslēgšanas metodi
Daži, kuri baiļojas, ka Baznīca varētu izrādīties nepatiesa, velta savu laiku un uzmanību brišanai caur otršķirīgu jautājumu purvāju. Viņi kļūmīgi cenšas izzināt patiesību ar izslēgšanas metodi, šajā procesā mēģinot atbrīvoties no ikvienas šaubu ēnas. Tā neapšaubāmi ir slikta doma. Tas nekad neizdosies.
Pret patiesību tiek vērstas neskaitāmas pretenzijas un viedokļi. Ja jums izdodas sadzīt pēdas atbildei uz kādu naidīgu pretenziju, tad, paceļot skatu augšup, jūs allaž sastopaties ar vēl kādu pretenziju. Es negribu teikt, ka jums vajadzētu slēpt galvu smiltīs; tā vietā es saku, ka jūs varat pavadīt visu mūžu, izmisīgi dzenoties pēc atbildēm uz katru pret Baznīcu vērsto pretenziju un nekad nenonākt pie zināšanām par pašām būtiskākajām patiesības mācībām.
Uz primārās nozīmes jautājumiem nav iespējams atbildēt, atbildot uz otršķirīgiem jautājumiem. Lai gan jūs varat rast atbildes uz otršķirīgiem jautājumiem, jūs nevarēsiet pierādīt, ka kaut kas ir pozitīvs, atspēkojot ikvienu negatīvo apgalvojumu. Jūs nevarat pierādīt, ka Baznīca ir patiesa, atspēkojot ikvienu pret to vērsto pretenziju. Šī stratēģija ir kļūdaina. Galu galā ir jāpastāv kādam apstiprinošam pierādījumam, un attiecībā uz Dieva lietām šis apstiprinošais pierādījums beigu beigās un pavisam noteikti tiek dots caur atklāsmi, kas ir iegūstama caur Svētā Gara apliecinājumu un spēku.
Jēzus Saviem mācekļiem vaicāja:
„Ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?”
„Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.”
Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. …
Tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:15–18; skat. arī 13.–14. pantu.)
Jēzus Kristus Baznīca balstās uz atklāsmes klints, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Šī Baznīca esam mēs visi. Mums ir jābalstās uz atklāsmes klints, un, kaut arī mēs, iespējams, nezinām atbildes pilnīgi uz visiem jautājumiem, mums ir jāzina atbildes uz primārajiem jautājumiem. Tādējādi elles vārtiem nebūs mūs uzvarēt un mēs pastāvēsim mūžīgi.
Balstīsimies uz atklāsmes klints
Debesīs ir Dievs, kurš ir mūsu Mūžīgais Tēvs. Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, pasaules Pestītājs. Džozefs Smits bija Dieva pravietis, kurš lika pamatus Dieva valstības Atjaunošanai. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Dieva valstība uz Zemes. Es zinu to, pateicoties savai pieredzei, — visam manis pieredzētajam. Es zinu to, pateicoties pierādījumiem, un šie pierādījumi ir ārkārtīgi pārliecinoši. Es zinu to, pateicoties savām studijām. Taču vispārliecinošāk es to zinu, pateicoties Svētā Gara apliecinājumam un spēkam.
Un, ņemot vērā visu iepriekš minēto, es zinu visu, kas man ir jāzina, lai pastāvētu mūžīgi. Kaut mēs balstītos uz atklāsmes klints, it īpaši attiecībā uz primāras nozīmes jautājumiem! Tādējādi mēs pastāvēsim mūžīgi un nekad nedosimies projām.