Martas dienišķā kalpošana
Šī mamma un viņas meita ļoti cenšas, lai kopīgi dzīvotu pēc evaņģēlija. Un Marta var dzīvot pēc tā, sniedzot savai mammai unikālu kalpošanu.
Leslija Nīlsona fotogrāfijas
Marta ir vienpadsmitgadīga meitene no Portugāles, un, līdzīgi kā daudzām viņas vienaudzēm, viņai patīk pavadīt laiku ar savām draudzenēm, mieloties ar ēdienu un spēlēties ar savām lellēm. Vēl viņai patīk pavadīt laiku kopā ar savu mammu. Taču dzīve kopā ar mammu nozīmē, ka Marta dzīvo nedaudz citādāk nekā pārējie bērni.
Martas mammai Soniai ir iedzimti motoriskie traucējumi, kuru dēļ viņai ir grūtības staigāt. Kaut arī viņa nav pilnībā paralizēta, lai pārvietotos, viņai ir nepieciešams staigulis. Viņa nespēj pašrocīgi apģērbties, nomazgāties un iekāpt gultā. Tālab viņai būtu grūti dzīvot vienai. Marta dažus pēdējos gadus ir varējusi kalpot Soniai, palīdzot tikt galā ar to, ko viņa pati nespēj.
„Es uzturu savas telpas kārtībā, lai manai mammai būtu vieglāk pārvietoties,” saka Marta. „Arī spēlēšanos es ik pa laikam pārtraucu, lai pārbaudītu, vai manai mammai nav nepieciešama palīdzība. Kad es spēlējos un viņa mani pasauc, es ātri dodos pie viņas, jo var gadīties, ka tas ir kaut kas steidzams.”
Tomēr Sonia cenšas ļaut Martai dzīvot pēc iespējas ierastāku dzīvi. Ja Soniai nav nepieciešama palīdzība, viņa pārliecinās, ka Martai pietiek laika paspēlēties ar saviem draugiem.
Dzīvošana saskaņā ar savu ticību
Martai ir iespēja — katru dienu dzīvot pēc evaņģēlija, kalpojot savai mammai. Viņa uzņemas daudz tādu pienākumu, kādu citiem bērniem parasti nav. Viņa, piemēram, agri ceļas, lai pirms skolas palīdzētu savai mammai sagatavoties darba dienai. Bez Martas palīdzības Sonia nespētu pārvietoties un katru dienu doties uz darbu.
Marta un Sonia arī kopīgi apmeklē Baznīcu. Sonia tika kristīta astoņu gadu vecumā, līdz ar to Marta ir uzaugusi Baznīcā. Sonia ik dienu māca Martai par evaņģēlija nozīmi. Viens no veidiem, kā viņa to dara, ir daudzie Jēzus Kristus attēli viņu mājās.
„Es zinu, ka Dievs dzīvo un ka Jēzus Kristus tiešām eksistē,” Sonia saka. „Un es gribu, lai ikviens, kurš ienāk manās mājās, zina, ka ticība man ir ļoti svarīga. Man ir arī svarīgi mācīt to Martai, lai viņa varētu uzaugt ar šīm zināšanām par Jēzu Kristu.”
Marta ir pieņēmusi mammas mācīto un turpina apgūt evaņģēliju arī pašas spēkiem. Viens no mācīšanās veidiem, kas viņai patīk, ir Svēto Rakstu lasīšana, kas palīdz stiprināt viņas attiecības ar Debesu Tēvu un Glābēju. „Lasot Svētos Rakstus, es jūtu sev līdzās Glābēju,” viņa teic.
Mierinājuma rašana
Kaut arī uzņemties tik lielu atbildību var būt grūti, iknedēļas baznīcas apmeklējums palīdz Martai rast nepieciešamo mierinājumu, lai turpinātu palīdzēt savai mammai. „Kad Svētā Vakarēdiena sanāksmes sākumā un noslēgumā tiek teiktas lūgšanas, es jūtos tik mierpilna,” viņa stāsta. „Dažkārt, atrodoties tur, es jūtos tā, it kā Debesu Tēvs man teiktu, ka es esmu labs cilvēks un ka man ir jāturpina būt par labu cilvēku, lai palīdzētu savai mammai.”
Ikreiz, kad viņu pārņem šīs jūtas, viņa atceras, cik pateicīga ir par savu mammu. Viņa jūt, ka Debesu Tēvs ir sūtījis eņģeļus, lai viņu atbalstītu. „Man šķiet, ka Viņš mani stiprina, lai pamostoties es būtu laimīga un lepna par savu mammu,” saka Marta.
Viena no Sonias un Martas kopīgi apgūtajām mācībām ir tāda, ka dzīve nav viegla vai ideāla — nevienam. Sonia teic: „Nekas no manām grūtībām mani neskumdina. Es zinu, ka Dievs man deva šādu miesu, asinis un kaulus, jo es esmu īpaša, un Dievs man teica, ka es to spēšu. Es daru labāko, ko varu. Es varētu darīt arī vairāk, taču šobrīd es jūtos ar sevi apmierināta. Es lepojos ar to, ko es daru, ko es esmu paveikusi un ko es paveikšu rīt.”
Arī Marta saprot, ka viss nokārtosies, kaut arī dažkārt, rūpējoties par savu mammu, dzīve var šķist grūta. Viņa redz, ka ikvienam ir atšķirīgas grūtības. „Neviena cilvēka dzīve nav ideāla,” viņa saka. Taču pat par spīti savām personīgajām grūtībām, Marta vēl arvien prot ikvienā situācijā atrast labo — viens no šādiem piemēriem ir viņas attiecības ar mammu. „Manai mammai ir fiziski trūkumi, taču garīgajā un emocionālajā ziņā viņa ir ļoti inteliģenta. Mēs patiešām esam labas draudzenes.”
Raudzīšanās nākotnē
Kas gan Martu un Soniu gaida turpmāk? Marta saka: „Es gribu palikt mammas tuvumā, un es, protams, vēlētos apprecēties un izveidot ģimeni ar bērniem. Taču nākotnē, ja vien varēšu, es gribētu iegādāties māju, kur dzīvotu gan mana ģimene, gan mana mamma, jo es negribētu kaut uz dienu būt pārāk tālu no viņas!”
Arī Sonia raugās nākotnē ar optimismu, un viņa allaž būs pateicīga par Martas sabiedrību un mīlestību. „Tas ir brīnišķīgi, ka man ir tik skaista meita! Tas, ka manā dzīvē ir Marta, ir ļoti jauki. Viņa man ir dāvana no Dieva. Viņš ir sagatavojis Martu, lai viņa būtu te, kopā ar mani.”