Jauniešiem

Kad es tiku iesvētīts par pilnlaika misionāru, lai kalpotu Kalifornijas Sanbernardīno misijā, man līdzās bija visa ģimene. Šajā fotogrāfijā es pēc iesvētīšanas apskauju vienu no saviem brāļiem. Lai tiktu tik tālu, es esmu mērojis tālu ceļu, taču es esmu ļoti pateicīgs par pārmaiņām, ko esmu redzējis sevī un savā ģimenē.

Priekšpēdējā vidusskolas gadā es iekļuvu smagā autoavārijā. Pirms tam es vienkārši nerīkojos tā, kā man vajadzētu. Taču pēc avārijas mans skats uz dzīvi tik tiešām mainījās. Es būtu varējis turpat uz vietas zaudēt dzīvību, un es negribēju, lai mana dzīve beigtos šādi. Mans bīskaps palīdzēja man atgriezties uz pareizā ceļa, ik dienas lasot Mormona Grāmatu un gatavojoties kalpošanai misijā.

Skriešana pa skrejceļu ir mans sporta veids, mana aizraušanās. Pēc avārijas man vienu sezonu nācās izlaist, un es prātoju, vai manā dzīvē maz vēl kaut kas ir atlicis. Taču es pievērsos Tam Kungam, un, pateicoties tam, nākamajā gadā man bija fenomenāla sezona. Man vēl aizvien bija grūtības, taču mainījās tas, ka tā vietā, lai darītu to sevis paša labā, es domāju par To Kungu.

Mani mainīja jau tas vien, ka es redzēju, cik daudz svētību var dāvāt evaņģēlija pilnība. Iemantojis visu šo laimi un prieku, es vēlos to izplatīt visā pasaulē. Es ļoti vēlos, kaut cilvēki varētu iemantot to prieku, ko es ik dienas sajūtu, pateicoties evaņģēlijam. Un tieši tālab es kalpoju misijā — lai palīdzētu „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Gerits V. (18 gadi) no Ziemeļkarolīnas ASV