Viņa vēl arvien ir mūsu meita
Mēs ar vīru gatavojāmies saistīšanai, taču šis svētais priekšraksts ietvēra daudz vairāk par mums abiem.
Džošua Denisa ilustrācija
Pēc septiņiem gadiem, kuru gaitā mēs bijām cerējuši un gaidījuši bērniņa piedzimšanu, mēs ar vīru beidzot tikām svētīti ar meitiņu. Alisija bija mūsu dzīves saulstariņš, taču viņa nodzīvoja tikai piecus mēnešus, mirstot no plaušu karsoņa.
Tā bija smagākā pieredze manā mūžā. Katru dienu, atgriežoties mājās no darba, es sēdēju un raudāju. Vīra ģimenes locekļi bieži sēdēja man līdzās, lai mani stiprinātu. Es turpināju lūgt pēc vēl viena bērna, taču mums neizdevās. Es biju iegrimusi grūtsirdībā.
Mana vīra radi sāka mudināt mūs ar vīru doties uz Suvas templi Fidži, lai mēs varētu tikt saistīti. Mēs vēl nekad nebijām bijuši templī, un mēs nolēmām, ka tā mums būtu vislabākā iespēja atgūt cerību un tikt dziedinātiem.
Nekas nebūtu varējis sagatavot mani tam, ko es todien sajutu! Es zināju, ka mēs ar vīru tiksim saistīti kopā uz visu mūžību. Šī apziņa pildīja manu sirdi ar pateicību un mīlestību. Taču es nebiju sapratusi, ka šis svētais priekšraksts ietver daudz vairāk par mums abiem.
Templī es uzzināju, ka mums var tikt piesaistīta arī Alisija. Uzzinot par šo svēto mācību, man sāka līt prieka asaras. Mūsu meitiņa būs mūsu uz visu mūžību! Es liecinu, ka Dievs Savā svētajā namā ir nodrošinājis mums visu, kas ir nepieciešams, lai mēs būtu laimīgi.
Turpmāko gadu gaitā mēs ar vīru esam tikuši svētīti ar dēlu un trim adoptētiem bērniem. Taču mēs nekad neaizmirsīsim Alisiju. Pateicoties tempļa priekšrakstiem, mūsu meitiņa uz mūžiem būs daļa no mūsu ģimenes.
Satiekot cilvēkus, kuri ir zaudējuši bērnu, es dalos viņu sāpēs. Taču es zinu to, ka šīs sāpes nav beigas. Zaudējot Alisiju un pieredzot vēl citus pārbaudījumus, es esmu uzzinājusi, ka Dievs ir man līdzās. Kad mani pārņem mazdūšība vai es sāku par kaut ko zūdīties, es atceros, ka Dievs allaž ir līdzās.
Es zinu, ka es atkal satikšu Alisiju, un šī patiesība turpina piepildīt mana vīra un manu sirdi ar sirsnīgu prieku.