Pieaugušajiem jauniešiem
Vai atkarība ir tas pats, kas dumpošanās?
Autore dzīvo Teksasas štatā, ASV.
Skaidrāka izpratne par atkarības būtību var palīdzēt mums paļauties uz to, ka kādudien Tas Kungs atsvabinās mūs no šī jūga.
Dažiem mūsu kritušajā pasaulē atkarība ir kļuvusi par nomācošu un dzīvi graujošu realitāti. Ja mēs, lai aizmirstos, pārmērīgi izmantojam kaut ko tādu kā, piemēram, ēdienu, recepšu medikamentus, sociālos medijus, tenkošanu, pornogrāfiju, melošanu, azartspēles vai pat sportošanu, mēs it viegli varam iestrēgt atkarības ciklā.
Redzot, kā brīnišķīgi, mīloši cilvēki man apkārt cīnās ar atkarībām — nevis tikai padodas nepareizām izvēlēm —, es esmu vērsusiespie Svētajiem Rakstiem un jaunākajiem pētījumiempar atkarību, lai iegūtu skaidrāku izpratni par šāda veida neiroloģiskajiem stimuliem un uzmācīgajām tieksmēm.
Atkarības nezāles
Atkarības pārvarēšana līdzinās dārza ravēšanai. Mēs nevaram gaidīt, ka tiksim ar to galā pēc vienas ravēšanas reizes. Zinot, ka parādīsies arvien jaunas nezāles, mēs rūpīgi un regulāri tās izraujam, lai pasargātu stādus.
Cīnoties ar atkarību, pat pēc grēku nožēlošanas un palīdzības meklēšanas, pieredzēdami recidīvu, mēs varam ieslīgt mazdūšībā. Mēs varam justies pārsteigti un sarūgtināti, izjūtot īpaši spēcīgus kārdinājumus pēc ļoti priecīgiem vai ļoti skumjiem dzīves periodiem. (Līdzīgi kā pēc atspirdzinoša lietus vai stipras vētras mēdz izaugt vēl vairāk nezāļu.)
Atkarība vai apzināta dumpošanās
Es esmu atklājusi, ka Sātans izmanto atkarību par „pierādījumu” tam, ka mums ir raksturīgi vēlēties kaut ko ļaunu, ka mēs jau kopš pirmsākuma esam nolemti neveiksmei vai ka Dievs mums ir atmetis ar roku. Velns izmanto apkaunojumu, lai laupītu mums drosmi, norādot uz to, ka, neatkarīgi no tā, cik daudz reižu mēs esam nožēlojuši grēkus, mēs vēl arvien izjūtam kārdinājumus.
Kaut arī pastāv daudz iemeslu tam, kādēļ cilvēkiem ir tieksme uz atkarību, atkarība bieži vien aizsākas ar centieniem apmierināt „būtiskas un neapmierinātas vajadzības”.1 Tādējādi, kaut arī dumpošanās var novest pie atkarības un atkarības var novest pie grēka, tās bieži vien tiek sētas vai pavairotas nespēkā, nevis aiz apzinātas dumpošanās.2
Par laimi, mēs zinām, ka mūsu nespēks var dāvāt mums iespēju — iepazīt Dieva labvēlību un iemantot pamatīgu ticību Jēzus Kristus dziedinošajam spēkam.3
Līdz atsvabināšanai no jūga
Mēs varam gūt atziņas par atkarības pārvarēšanu un izbēgšanu no atkarības slazdiem, mācoties par divām Mormona Grāmatas ļaužu grupām: Limhija ļaudīm un Almas ļaudīm.
Abas no šīm grupām ievērojamu laika periodu dzīvoja verdzībā. Abas apzinājās, ka nav „nekāda veida, kā [tās] varētu atbrīvoties” no šī gūsta (Mosijas 21:5). Abas ar laiku vērsās pēc palīdzības pie Tā Kunga.
Limhija ļaudis atradās verdzībā savu pārkāpumu dēļ. Nemeklēdami Tā Kunga palīdzību, viņi trīs reizes dusmīgi cīnījās ar saviem apspiedējiem. Viņi zaudēja katrā no šīm cīņām. Kad viņi sāka kļūt pazemīgi, „Tas Kungs bija kūtrs uzklausīt viņu saucienus …; tomēr [Viņš] dzirdēja viņu kliedzienus un sāka mīkstināt lamaniešu sirdis, ka tie sāka atvieglot viņu slogus” (Mosijas 21:15; uzsvērums pievienots). Viņi tika svētīti par to, ka ir kļuvuši pazemīgāki, „tomēr Tas Kungs neuzskatīja par vajadzīgu atbrīvot viņus no verdzības” līdz daudz vēlākam brīdim.
Kaut arī Almas ļaudis bija nokļuvuši jūgā, neskatoties uz savu taisnīgumu, viņi „izlēja savas sirdis [Dieva] priekšā”. Taču, pat zinot viņu taisnīgās vēlmes, Dievs ļāva, lai starp viņu sagūstīšanu un atsvabināšanu paietu zināms laika sprīdis. Pateicoties tam, ka viņi turpināja uz Viņu paļauties, Viņš tiem apsolīja: „[Es] atvieglošu slogus, kas ir uzlikti jūsu pleciem, lai jūs pat nevarētu just tos uz savām mugurām, kaut arī jūs [joprojām] esat jūgā.” Viņi savukārt „visā priecīgi un ar pacietību pakļāvās Tā Kunga gribai” (Mosijas 24:12, 14, 15).
Beigu beigās abas ļaužu grupas tika atbrīvotas. Un arī mums ir apsolīts — ja mēs, būdami jūgā, pievērsīsimies Tam Kungam, mēs varēsim „turpmāk stāvēt kā [Viņa] liecinieki” un „droši [varēsim] zināt, ka [Tas Kungs Dievs apmeklē] Savus ļaudis viņu ciešanās” (Mosijas 24:14) un viņu atkarībās!
Turiet drošu prātu!
Ja jūs cīnāties ar atkarību, paturiet prātā, ka ar Tā Kunga palīdzību šis jūsu dzīves periods var kalpot par auglīgu augsni Kristum piemītošo īpašību izkopšanai. Kļūstot arvien pazemīgāki, jūs spēsiet izkopt sevī pacietību, līdzcietību, ilgcietību un lēnprātību.
Apspriedieties ar saviem priesterības vadītājiem un tiem, kas var sniegt atbalstu, un izmantojiet daudzus līdzekļus, ko Debesu Tēvs ir nodrošinājis, lai palīdzētu jums atgūt brīvību. Paļaujieties uz To Kungu — ja jūs uzcītīgi sekosiet Viņam, Viņš var pārveidot šo cerību laupošo un nomācošo izaicinājumu par efektīvu garīgās bagātināšanās iespēju.4
Salīdzinot savu agrāko un tagadējo dzīvi, kāda agrīnā laika pēdējo dienu svētā no Austrālijas teica: „Mana agrākā dzīve [bija] kā nolaists, nezālēm aizaudzis dārzs, kur nespēja izspraukties tikpat kā neviena puķe. [Taču] tagad nezāles ir izzudušas un puķes strauji slejas augšup tām paredzētajās vietās.”5
Ja mēs visi pastāvīgi ravēsim savu dārzu un savos pārbaudījumos vērsīsimies pie Tā Kunga, mēs iemantosim Almas ļaudīm doto apsolījumu: „Turiet drošu prātu, jo rīt Es jūs atbrīvošu no jūga!” (Mosijas 24:16.)
Turpiniet ravēt — raža ir tā vērta!