« Mau ’āparaura’a faufa’a rahi », Liahona, Tēnuare 2023.
Mau ’āparaura’a ’utuāfare faufa’a rahi
E tauturu te mau ’āparaura’a faufa’a i tā tātou mau tamari’i ’ia ’ite e aha tā rātou e ti’aturi nei ’e nō te aha rātou e ti’aturi nei i te reira.
Fa’ahōho’ara’a nā Noa Regan
’Ua ani te hō’ē tamaiti i tōna metua tāne ’ia ha’api’i iāna nō ni’a i te ’a’era’a (pa’umara’a mou’a]. ’Ua ha’api’i te metua tāne iāna i te mau mea faufa’a ato’a, mai te fa’anahora’a, te pārurura’a, te fa’aineinera’a, ’e te mau tauiha’a. ’Ua ani mai te tamaiti e aha te taime e paraparau ai rātou nō ni’a i te mau mea e rave i te taime rū. ’Ua parau mai ra te metua tāne ē, ’aita ’oia e hina’aro e fa’ari’ari’a i tāna tamaiti ’e e nehenehe teie tāu’ara’a parau e tīa’i i te taime e faufa’ahia ai te reira.
’Ua fa’aoti rāua i tā rāua ha’api’ipi’ira’a ’e ’ua haere i tā rāua pa’umara’a mātāmua i ni’a i te mou’a Rainier tāpiri ia Seattle, i Washington. E mea maita’i roa te pa’umara’a ’e te mahana i te ha’amatara’a ē tae roa i te taime ’ua ’ino te reva, ’e i teienei, te ’ite ra rāua i te horora’a mou’a e haere mai ra nā te tahi pae mai.
’Aita rāua i ’ite e aha tē rave nō te mea ’aita rāua i ’āparau i te reira. ’Ua ui atu ra te tamaiti i tōna metua tāne : « ’Ua ineine ānei au nō teie ’aparaura’a nō ni’a i te mea e ti’a ’ia rave i te mau taime rū i teienei, e Pāpā ? »
E nehenehe te mau ’āparaura’a faufa’a—i te vāhi ruru o tō tātou fare—e tauturu ia tātou ’ia fa’aineine nō te mau horora’a mou’a o te orara’a.
« Te parau mau rahi mātāmua i roto i te ao nui, ’oia ho’i tē here nei te Atua ia tātou », ’ua parau Elder Jeffrey R. Holland nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo.1 Tē fa’aha’amana’o mai nei tāna mau parau ia tātou ē, ’o te here te niu nō te tau mure ’ore ’e nō tō tātou orara’a i te mau mahana ato’a. Nā roto i taua here ra ’ei parau rahi, e mea faufa’a roa te mau ’āparaura’a ’e te mau tū’atira’a tā tātou e rave nei ’e tō tātou ’utuāfare.
’Ei tāne fa’aipoipo, ’ei metua tāne, ’ei tauturu nō te fare ha’api’ira’a, ’e ’ei tauturu nō te ea pae ferurira’a, ’ua ’ite au ē, e mea faufa’a roa te mau ’āparaura’a ’utuāfare ’e ’eiaha te reira ’ia fa’ataimehia. ’Ua parau Joy D. Jones, peresideni rahi tahito nō te Paraimere : « E’ita tātou e nehenehe e tīa’i ’ia tupu noa te fa’afāriura’a i ni’a i tā tātou mau tamari’i… E nehenehe te mau ’āparaura’a ’utuāfare nō ni’a i te ’evanelia a Iesu Mesia, te mau ’āparaura’a faufa’a rahi e tītau i te Vārua ».2
E aha te mau ’āparaura’a faufa’a ?
’Ua fa’ata’a mai te tuahine Jones i te mau ’āparaura’a faufa’a mai « te mau ’āparaura’a ’ōhie ’e te ha’apa’o maita’i [’o tē] nehenehe e arata’i i te mau tamari’i [’e ia tātou tāta’itahi] ’ia ’ite ’eiaha noa te mea tā rātou e ti’aturi nei, te mea faufa’a roa rā, nō te aha rātou e ti’aturi ai i te reira ».3 Hō’ē ta’o ’o tā’u e au roa nei i roto i teie tātarara’a ’oia ho’i ’ōhie. ’Aita tā tātou ’āparaura’a e tītauhia ’ia hōhonu ’aore rā ’ia ’ohipa rahi ’aore rā ’ia ’ōpuahia. ’Oia mau, te mau ’āparaura’a maita’i roa a’e o te ’ore e ti’a ia tātou ’ia fa’anaho, maori rā, te fa’aineinera’a nā roto i te pārahi-tāmau-ra’a mai te Vārua i piha’iho ia tātou nō te tauturu ia tātou.
’Ua ha’api’i ato’a mai te tuahine Jones : « E’ita te fa’afāriura’a ’ōpua-’ore-hia i te parau tumu nō te ’evanelia a Iesu Mesia. Tē rirora’a mai tō tātou Fa’aora e’ita te reira e tupu mai terā noa ».4 E tupu te reira te rēni nā ni’a i te rēni, ’ia au i te taime ’e te hina’aro mau.
E aha te pinepinera’a tano nō te mau ’āparaura’a faufa’a ?
E paraparau tātou i tā tātou mau tamari’i i te mau mahana ato’a. Rahi noa atu tā tātou mau ’āparaura’a faufa’a, rahi noa ato’a atu te reira i te riro mai ’ei ’ohipa mai te huru ē e peu iho ā nā tātou, ’ei ’ohipa e tupu mai terā noa ’e ’ei ’ohipa ha’amāramarama.
Te rāve’a ’ino roa a’e nō te fa’atupu i te mau ’āpo’ora’a faufa’a, ’o te ’orera’a ïa e fa’atupu i te reira ! Pinepine tātou i te feruri ē, e ’ere te taime tano, e mea fifi roa, ’aore rā e’ita tā tātou mau tamari’i e māramarama. ’Aita tātou e hina’aro e ha’apēpē ’aore rā e parau i te mea hape ’aore rā e fa’a’ino i te hō’ē ta’ata. Terā rā, te tāmatara’a ’ia fa’atupu i te hō’ē ’āparaura’a, e mea maita’i a’e ïa i te ’orera’a e parau.
Nāhea tātou i te fa’atupu i te mau ’āparaura’a faufa’a e tā tātou mau tamari’i ?
Te rāve’a ’ōhie tā’u i ’ite nō te fa’atupu i te mau ’āparaura’a faufa’a, ’o te here ïa, te fa’aro’o ’e te tauira’a. Noa atu ē, ’aita tātou i tae i te fāito maita’i roa i roto i te hō’ē o te reira, e nehenehe rā tātou e tūtava i te pe’e tāmau noa i te hōho’a.
Here : ’Aita ana’e te niu ’e te fa’a’ohipara’a i te here, e’ita tā tātou e nehenehe e fāri’i i te mau ’āparauraa faufa’a roa a’e. Te here, ’o te mea ïa ’e te taime ’e te tumu ’e te huru o te mau mea ato’a tā tātou e rave i roto i tō tātou ’utuāfare. E ti’a i tā tātou mau tamari’i ’ia ’ite i te pe’ape’a ’ore ’ia tū’ati ana’e rātou ia tātou, ’e e hōro’a mai te here i taua vāhi faufa’a rahi ra. E nehenehe noa tātou e fa’a’ite i te here i te mau taime ato’a. ’Ua fa’a’ite mai Iesu Mesia ia tātou e nāhea.
’Ua parau te tuahine Jones : « ’A aupuru ai ’e ’a fa’aineine ai tātou i tā tātou mau tamari’i, tē hōro’a nei tātou i tō rātou ti’amāra’a, tē here nei tātou ia rātou ma tō tātou ’ā’au ato’a, tē ha’api’i nei tātou ia rātou i te mau fa’auera’a a te Atua ’e tāna ō nō te tātarahapa, ’e e’ita, e’ita roa atu tātou e huri tua ia rātou. ’Ia hi’ohia, e ’ere ānei teie te haere’a o te Fatu nō tātou tāta’itahi ? »5
Fa’aro’o : ’Ua ha’api’i mai au nā roto i tā’u iho mau hape ē, te fa’aro’o-māite-ra’a i te ta’ata, ’o te hō’ē ïa tuha’a faufa’a roa nō te mau ’āparaura’a faufa’a. ’Ei fa’aro’o i te ta’ata te mea mātāmua ’e te piti, ’e te pinepine roa. ’O Iesu Mesia te hi’ora’a maita’i roa a’e nō te fa’atupura’a i te mau ’āparaura’a faufa’a ’e nō te fa’aro’o-māite-ra’a i te ta’ata. Tē ha’api’i nei tātou i roto i te Ioane 8 ē, i te taime ’a ’āfa’i mai ai te mau pharisea iāna ra i te vahine fa’aturi, te mau mea mātāmua tāna i parau i te vahine ra, e mau uira’a ïa : « Tei hea te feiā i pari mai ia ’oe nei ? ’Aore roa e ta’ata i fa’autu’a mai ia ’oe na ? » (’īrava 10). Nō te tauturu i te ha’api’ira’a faufa’a ’ia tupu, ’ua ui ’oia i te mau uira’a ’e ’ua fa’aro’o hou ’a ha’api’i ai.
Tauira’a : ’Ia here ana’e tātou, ’ia fa’aro’o ’e ’ia tū’ati ana’e tātou, e aha tā tātou e rave mai reira atu ? Tītauhia ānei ’ia tātarahapa tātou, ’ia ha’api’i, ’ia fa’aro’o rahi atu ā, ’ia tāvini, ’ia tātarahapa, ’ia fa’a’ore i te hapa ? E ti’a i te mau ’āparaura’a faufa’a ’ia hōro’a mai ia tātou i te hō’ē rāve’a nō te taui. Maita’i ē, e tūtava noa tātou, mai tā te peresideni Russell M. Nelson i parau, « ’ia maita’i ri’i a’e i te mau mahana ato’a. »6
Nāhea tātou e rahi atu ai te mau ’āparaura’a faufa’a ?
E arata’ihia ’outou nā roto i te heheura’a i te mau ’ohipa maita’i a’e nō tō ’outou ’utuāfare. ’A feruri i teie mau mana’o tauturu i roto i te mau ’ohipa i tupu nō tō mātou ’utuāfare :
Tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a a te ’utuāfare : I tō’u anira’a i tā māua mau tamari’i e aha tā mātou e rave ’o tē tauturu rahi nei ia rātou ’ia paraparau i te ’evanelia, ’ua parau mai rātou ē, ’o te tuatāpapa-’āmui-ra’a ïa i te mau pāpa’ira’a mo’a i te mau pō ato’a ma te fa’a’ohipa i te Mai, pe’e mai.
Purera’a ’itera’a pāpū ’utuāfare i te mau sābati ha’apaera’a mā’a ato’a : E ’ere i te hō’ē purera’a ’īritira’a mana’o noa, e taime rā nō te ta’ata tāta’itahi i roto i tō mātou ’utuāfare ’ia fa’a’ite mai i te mau mana’o, te mau ti’aturira’a, te mau fifi ’e te mau manuiara’a. E tūtava noa māua tā’u vahine fa’aipoipo i te fa’a’ite pāpū nō Iesu Mesia. ’Ua riro teie putuputura’a ’ei hō’ē o te mau ’itera’a rau maita’i roa a’e i roto i tō mātou ’utuāfare.
Tāmā’ara’a ’utuāfare i te ahiahi : ’Ia parau ana’e māua ē, « ’e aha te hora i teienei ? » i te taime tāmā’ara’a, ’ua ’ite te mau tamari’i ē, ’ua tae te taime nō te ta’ata tāta’itahi ’ia fa’a’ite mai i te hō’ē mea tei tupu maita’i roa ’e hō’ē mea tā rātou i hina’aro i te ha’amaita’i atu ā i taua mahana ra. E arata’i pinepine te reira i te mau fa’a’itera’a nō te ’ā’au māuruuru, te here, i te tahi taime, te ’ino’inora’a, ’e i roto ato’a i te mau ’āparaura’a nō te ’evanelia e’ita e tupu i te tahi atu rāve’a.
Te mau ’āparaura’a hō’ē hō’ē : Tē poihere nei au i te taime i te mau ’āva’e ato’a i te sābati ha’apaera’a mā’a nō te pārahi hō’ē hō’ē ’e tā’u mau tamari’i tāta’itahi, nō te pure nō rātou ma tō rātou i’oa, ’ia hi’o i roto i te mata ’e ’ia ui ia rātou i te mau uira’a. Tē tāmata nei au i te fa’aro’o ’e i te tū’ati atu i tō rātou mau mana’o ’e tō rātou mau hina’aro. E mea huru ’ē paha nō rātou i te ha’amatara’a, i teienei rā, tē mihi nei rātou i te reira mai te mea ē ’aita māua e rave i te reira. Tē ti’aturi nei au ē ’ua ’ite rātou ē e mea faufa’a a’e tō’u taime i pīha’i iho ia rātou i te tahi atu mau mea, ’e tē hina’aro nei au e paraparau ia rātou i te mau mahana ato’a.
Hi’opo’ara’a i te mau fā : I te mau Tēnuare ato’a, e ha’amau mātou i tā mātou iho mau fā, tā te hoa fa’aipoipo ’e tā te ’utuāfare. I muri iho e ’āparau mātou i tō mātou tupura’a ’e tō mātou haerera’a i mua i te mau ’āva’e ato’a, i te taime tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a, ’aore rā i roto i te hō’ē ha’api’ira’a pō ’utuāfare. E fa’atupu te reira i te mau ’āparaura’a faufa’a rahi.
Te tauturura’a a nā ta’ata fa’aipoipo ’aore rā metua : I te mau pō sābati ato’a, ’ia hi’o māua tā’u vahine i tā māua tārena hepetoma, e ani ato’a māua i te tahi ’e te tahi nō ni’a i tō māua mana’o ’e te mea tā māua e tāfifi ra ’aore rā e hina’aro nei i te tauturu. E mau ’āparaura’a faufa’a tā māua nō ni’a i tō māua fa’aipoipora’a ’e tā māua mau tamari’i tāta’itahi ’e te mea e ti’a ia māua ’ia rave nō te fa’ahaere atu ā i te ’evanelia a Iesu Mesia i roto i tō māua ’ā’au.
E ta’ata fa’aro’o maita’i a’e tā’u vahine fa’aipoipo i te ta’ata, iā’u nei, nā reira ato’a i te tauturura’a ia māua ’ia vai ’aifāito noa ’e ’ia rōtahi noa i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a. E rave rahi mea tā’u i ’apo mai nā roto mai iāna ’e ’ua ha’amaita’i-rahi-hia vau ē ’ua mā’iti ’oia iā’u nō te tau a muri atu.
’Aita tō mātou ’utuāfare i tae i te fāito maita’i roa i te ravera’a i teie mau mea ato’a, tē fa’aitoito roa nei rā mātou, ’e tē tāmata noa nei ā mātou.
Fa’aineine hou te horora’a mou’a e tae mai ai
’Eiaha e tīa’i ’ia tupu mai te horora’a mou’a o te orara’a i ni’a i tō ’outou fa’aipoipora’a, te mau tamari’i, ’e ’aore rā, te tahi atu mau tā’amura’a. E ’ere te uira’a e tae mai ānei, ahea rā e tae mai ai. E fa’aineine maita’i a’e te mau ’āparaura’a faufa’a rahi nō ni’a i te ’evanelia ’e te tahi atu tumu, ia tātou mai te mea e ’ōpuahia ’e e tupu tāmau noa te reira.
Te ’āmuira’a i tā’u vahine ’e te mau tamari’i ’e te ’utuāfare nō te tau a muri atu, ’o tā’u ïa fā rahi roa a’e ’e te fā nō te mau mea ato’a tā’u e rave nei, mai te ’āparaura’a faufa’a tāta’itahi.
E hape au, mai ia tātou pā’āto’a, nā roto rā i te mana o Iesu Mesia ’e te tātarahapa, e fa’ateiteihia vau. ’Ua fafau mai te Fa’aora e ha’apūai ’oia ia tātou nā roto i tōna mana ’e te ’ana’ana maita’i roa nō te tīa’ira’a tāna e hōro’a mai ia tātou nā roto i tāna tāra’ehara. ’Aita i tītauhia te fāito maita’i roa, tītauhia rā ’ia tūtava tātou i te ha’amaita’i ia tātou ! Tē mau nei tātou tāta’itahi i taua mana ra tei hōro’ahia mai ia tātou. E’ita ’outou e ’ore e manuia. Tei roto te manuiara’a i te tauto’ora’a i te mau taime ato’a.
’Ua parau fafau te peresideni Nelson ē, « mai te mea ē, e mā’iti ’outou ’ia vaiiho i te Atua ’ia upo’oti’a i roto i tō ’outou orara’a, e ’ite ’outou iho ē, ’e ‘Atua nō te mau semeio’ tō tātou Atua [Moromona 9:11] ».7 ’Oia ato’a, te vaiihora’a i te Atua ’ia upo’oti’a i roto i tā tātou mau ’āparaura’a faufa’a. E noa’a te mau mea ato’a nā roto i tō tātou Fa’aora ’o Iesu Mesia, tae noa atu i teie mau ’āparaura’a faufa’a. Te here, ’o tāna ïa pāhonora’a i te mau taime ato’a !
Tē ora nei te ta’ata pāpa’i i Washington, Marite.