Pestīšanas ieceres mācīšana (1. daļa)

Ievads

Pestīšanas iecere ir Dieva iecere Viņa bērnu laimes nodrošināšanai. Tā balstās uz Jēzus Kristus īstenoto Grēku Izpirkšanu un māca, kādēļ šī Izpirkšana ir nepieciešama. Debesu Tēva iecere atbild arī uz šādiem jautājumiem: „No kurienes es nāku?”; „Kāda ir manas dzīves jēga?” un „Kur es došos pēc nāves?” Topošajiem misionāriem vajadzētu skaidri saprast pestīšanas ieceres mācību, būt gataviem to izskaidrot vienkāršiem vārdiem un liecināt par to ar Gara spēku.

Iepriekšēja sagatavošanās

Izstudējiet 2. Nefija 2:22–25; Almas 12:32–34; Mozus gr. 1:39.
Izstudējiet Sludini Manu evaņģēliju 60.–62. lpp.
Sagatavojiet video „God Is Our Father” (3:05), kas pieejams vietnē LDS.org.
Sagatavojiet video „The Plan of Salvation” (4:30), kas pieejams vietnē LDS.org.

Ieteikumi stundas mācīšanai

Pirmszemes dzīve: Dieva nodoms un iecere attiecībā uz mums

Jūs varētu uzsākt stundu ar svētbrīdi, aicinot audzēkņus nodziedāt garīgo dziesmu „Es esmu Dieva bērns”. Uzsākot stundu, aiciniet studentus pārskatīt dziesmas „Es esmu Dieva bērns” pirmā panta vārdus, pievēršot uzmanību visām tajos aprakstītajām mācībām un principiem.

„Es esmu Dieva bērns,
Dievs mani sūtījis,
Man mīļus, jaukus vecākus
Un mājas dāvājis.
Vadiet mani, esiet līdzās,
Ceļu parādiet,
Māciet man, kā varu es
Pie Viņa atgriezties!”

(„Es esmu Dieva bērns”, Garīgās dziesmas, nr. 187.)

Pēc dažām minūtēm aiciniet studentus izskaidrot tās svarīgās mācības un principus, kurus tie uzgājuši garīgās dziesmas tekstā. Ja nepieciešams, jūs varētu uzdot šādus jautājumus:

Ko šie vārdi vēsta par mūsu dzīvi pirms nākšanas šajā pasaulē?
Ko šie vārdi vēsta par mūsu dzīves mērķi šeit, uz šīs Zemes?

Pastāstiet studentiem, ka tad, kad viņi būs misionāri, viņiem būs iespēja mācīt citiem par dzīves mērķi. Lūdziet, lai viens vai vairāki no studentiem nolasa pirmās divas rindkopas no sadaļas „Pirmszemes dzīve: Dieva nodoms un iecere attiecībā uz mums” Sludini Manu evaņģēliju 60. lappusē.

Jūs varētu dalīties arī ar to, ko teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

„Nav dziļākas patiesības, kas tikusi nodota mums caur Atjaunošanu, kā zināšanas par mūsu pirmslaicīgo eksistenci. Neviena cita baznīca nezina vai nemāca šo patiesību. Lai gan šī mācība ir dota tikai izklāsta formā, atklāsmēs pietiekami bieži tiek atkārtoti nozīmīgi fakti, kas apliecina noteiktus patiesības pamatprincipus.” (Our Father’s Plan (1984. g.), 14. lpp.)

Pavaicājiet:

Kā zināšanas par mūsu pirmszemes dzīvi un to, ka mēs dzīvojām kā Debesu Tēva gara bērni, palīdz piešķirt mūsu dzīvei lielāku jēgu? (Kamēr studenti atbild, jūs varētu uzsvērt principu: Saprotot, ka mēs esam Debesu Tēva bērni, mēs rodam dziļāku jēgu savai dzīvei uz Zemes.)

Lai palīdzētu studentiem iegūt dziļāku izpratni par šo principu, parādiet tiem video „God Is Our Father” (3:05) un aiciniet, lai studenti pievērstu uzmanību svētībām, par kurām stāsta video uzņemtie cilvēki.

Kad studenti būs noskatījušies šo video, uzdodiet šādu jautājumu:

Saskaņā ar šajā video uzņemto cilvēku aprakstu — kādas svētības viņi saņēma, uzzinot, ka ir Dieva bērni? Miniet dažus piemērus!
Kā zināšanas, ka jūs esat Dieva bērni, ir palīdzējušas piešķirt jūs dzīvei dziļāku jēgu?

Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt pēdējās četras rindkopas Sludini Manu evaņģēliju 60. lappusē. Lieciet, lai pārējie pievērstu uzmanību mācībām un principiem, kas māca, kāds ir Dieva nolūks attiecībā uz Viņa bērniem un kā pestīšanas iecere ļauj tam īstenoties. Pēc tam pajautājiet:

Kā Dieva iecere palīdz Viņa bērniem? (Atbildot studenti varētu pieminēt šo mācību: Pestīšanas iecere paver visiem Dieva bērniem iespēju baudīt nemirstību un mūžīgo dzīvi. Ja nepieciešams paskaidrojums, jūs varat atsaukties uz nemirstības un paaugstināšanas definīcijām Sludini Manu evaņģēliju 71. lappusē. Uzsveriet, ka mūžīgā dzīve ir tāda dzīve, kādu dzīvo Dievs.)

Lai palīdzētu studentiem izprast šo mācību, palūdziet tiem izlasīt un iegaumēt Mozus gr. 1:39. Atvēliet studentiem dažas minūtes, lai tie varētu iegaumēt šo rakstvietu un vingrināties tās citēšanā, un pēc tam pajautājiet:

Kā mācība par to, ka Debesu Tēva mērķis ir īstenot mūsu nemirstību un mūžīgo dzīvi, varētu ietekmēt izvēles, kuras klausītāji pieņem savā ikdienas dzīvē?

Atvēliet studentiem brīdi pārdomām par misionāru lomu Debesu Tēva darbā — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39). Aiciniet studentus dalīties savās domās ar kādu no pārējiem studentiem vai pierakstīt savas domas studiju dienasgrāmatā.

Radīšana un mūsu fiziskie ķermeņi

Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa sadaļu „Radīšana” Sludini Manu evaņģēliju 61. lappusē. Lieciet, lai studenti pievērstu uzmanību Radīšanas nozīmei Dieva pestīšanas iecerē. Pēc tam pajautājiet:

Kādēļ mēs uzskatām, ka Zemes radīšana bija būtiska Dieva pestīšanas ieceres daļa? (Lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt līdzīgi Dievam, ikvienam no mums vajadzēja iegūt ķermeni un tikt pārbaudītam savas dzīves laikā uz Zemes.)

Lai palīdzētu studentiem izprast, cik liela nozīme ir fiziskā ķermeņa iegūšanai, parādiet un nolasiet, ko teikusi māsa Sjūzena V. Tanere, kura kalpoja par Jauno sieviešu vispārējo prezidenti. Lūdziet, lai studenti pievērstu uzmanību tam, kādēļ ikviens no mums bija sajūsmā par iespēju iegūt fizisko ķermeni.

„Pirmslaicīgajā esamībā mēs uzzinājām, ka ķermenis ir daļa no Dieva diženās laimes ieceres attiecībā uz mums. Kā rakstīts vēstījumā par ģimeni: „Pirmslaicīgajā dzīvē gara dēli un meitas pazina un pielūdza Dievu kā savu Mūžīgo Tēvu, un pieņēma Viņa ieceri, saskaņā ar kuru Viņa bērni varēja iegūt laicīgo ķermeni un dzīves pieredzi uz Zemes, lai pilnveidotos un beigu beigās īstenotu savu dievišķo sūtību, kļūstot par mūžīgās dzīves mantiniekiem.” Patiesībā, mēs gavilējām aiz prieka (skat. Ījaba 38:7) par iespēju piedalīties šajā iecerē.

Kādēļ mēs bijām tādā sajūsmā? Mēs izpratām mūžīgo patiesību par mūsu ķermeni. Mēs zinājām, ka mums būs ķermeņi pēc Dieva tēla. Mēs zinājām, ka mūsu ķermeņi būs mūsu gara mājvieta. Mēs sapratām arī to, ka mūsu ķermeņi tiks pakļauti sāpēm, slimībām, nespējai un kārdinājumiem. Taču mēs gribējām, pat dedzīgi vēlējāmies uzņemties šīs grūtības, jo zinājām, ka vienīgi caur gara un elementa nedalāmu savienību mēs varam pilnveidoties, lai kļūtu tādi kā mūsu Debesu Tēvs (skat. M&D 130:22) un „saņemtu prieka pilnību” (M&D 93:33).” („The Sanctity of the Body”, Ensign vai Liahona, 2005. g. nov., 13. lpp.)

Pēc tam pajautājiet:

Kādus patiesības principus mēs izpratām pirmslaicīgajā pasaulē, kuru dēļ mēs bijām sajūsmā par iespēju nākt uz Zemi un iegūt fizisku ķermeni?
Kādēļ mēs bijām ar mieru un dedzīgi vēlējāmies nākt uz Zemi, pat zinot, ka laicīgajā dzīvē mūs gaida grūti izaicinājumi?

Atvēliet studentiem laiku apdomāt šādu jautājumu: Kā jūs izskaidrotu klausītājam — kā mūsu laicīgā pieredze palīdz mums pilnveidoties un kļūt līdzīgākiem mūsu Debesu Tēvam? Ja pietiek laika, aiciniet studentus izstudēt sadaļas „Radīšana” Studē Svētos Rakstus! tekstlodziņā ietvertās rakstvietas Sludini Manu evaņģēliju 61. lappusē. Pēc dažām minūtēm aiciniet, lai studenti pagriežas pret blakussēdētāju un atbild uz šo jautājumu.

Rīcības brīvība un Ādama un Ievas Krišana

Uzrakstiet uz tāfeles šādus virsrakstus:

Ko varēja Ādams un Ieva, dzīvojot Ēdenes dārzā?

Ko nevarēja Ādams un Ieva, dzīvojot Ēdenes dārzā?

Aiciniet studentus izpētīt 2. Nefija 2:22–25 un sadaļu „Rīcības brīvība un Ādama un Ievas Krišana” Sludini Manu evaņģēliju 61. lappusē. Lieciet, lai puse klases uzskaita to, ko varēja Ādams un Ieva, dzīvojot Ēdenes dārzā (viņi varēja dzīvot mūžīgi savā nevainīgajā stāvoklī, viņi varēja izmantot savu rīcības brīvību, lai pieņemtu lēmumus). Lieciet, lai otra puse klases uzskaita to, ko nevarēja Ādams un Ieva, dzīvojot Ēdenes dārzā (viņi nevarēja pilnveidoties vai pieredzēt pretstatus; viņi nevarēja pieredzēt ne prieku, ne skumjas, ne sāpes, ne bēdas; viņi nevarēja sagrēkot; viņi nevarēja pieredzēt slimības un ciešanas; viņiem nevarēja būt bērnu). Pēc dažām minūtēm palūdziet studentiem dalīties tajā, ko tie uzgājuši. Kamēr viņi atbild, jūs varētu aicināt kādu studentu pierakstīt uz tāfeles pārējo studentu atbildes.

Lūdziet, lai studenti pievērstu uzmanību terminiem laicīgā nāve un garīgā nāve Sludini Manu evaņģēliju 61. lappusē. Iespējams, ka visi studenti sapratīs, ka laicīgā nāve attiecas uz laicīgā ķermeņa nāvi. Palīdziet studentiem saprast, ka frāze — garīgā nāve — nozīmē nošķirtību no Dieva klātbūtnes. Abas šīs nāves ir Ādama Krišanas rezultāts. Tikai pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Grēku Izpirkšanai, mēs varam pārvarēt abas šīs nāves.

Jūs varat palīdzēt studentiem iegūt dziļāku izpratni par Krišanas nozīmi pestīšanas iecerē, parādot tiem, ko teicis prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972), un aicinot, lai kāds no studentiem to nolasa visai klasei:

„Kad Ādams tika izdzīts no Ēdenes dārza, Tas Kungs viņam nolasīja spriedumu. Daži uzskata šo spriedumu par kaut ko briesmīgu. Taču tā nav, tā ir svētība. Es nezinu, vai to, godīgi runājot, vispār varētu uzskatīt par slēptu sodu.

Lai cilvēce varētu iegūt pestīšanu un paaugstināšanu, cilvēkiem ir jāiegūst ķermeņi, nākot šajā pasaulē, un jāiziet cauri pieredzei un mācībām, kas rodamas tikai laicīgajā dzīvē. Tas Kungs ir teicis, ka Viņa dižais darbs un godība ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus gr. 1:39). Bez laicīgās dzīves šī diženā svētība nevarētu īstenoties. Tādēļ tiek radītas pasaules un tajās tiek sūtīti Dieva bērni, kuriem tiek dota privilēģija — iziet cauri laicīgajai esamībai ar diženo rīcības brīvības dāvanu. Pielietojot šo dāvanu, viņi izvēlas labo vai ļauno un tādējādi saņem pelnīto atalgojumu turpmākajās mūžībās. Pateicoties Ādama pārkāpumam, mēs esam šeit — laicīgajā dzīvē. …

Cilvēka Krišana nāca kā apslēpta svētība, drīzāk veicinot, nekā kavējot Tā Kunga nolūku īstenošanos attiecībā uz cilvēku pilnveidi.” (Doctrines of Salvation, apk. Bruce R. McConkie, 3. sēj. (1954–1956), 1:113–14).

Pēc tam pajautājiet:

Kādēļ mēs varam raudzīties uz Ādama un Ievas Krišanu kā būtisku soli Dieva pestīšanas iecerē? (Ādama un Ievas Krišana ļāva Dieva gara bērniem iegūt fizisko ķermeni un pavēra tiem iespēju pilnveidoties un kļūt tādiem kā Viņš.)

Aiciniet, lai studenti pārskata tekstlodziņu „Kā mācīt par Krišanu” Sludini Manu evaņģēliju 62. lappusē. Pēc tam lieciet, lai studenti izskaidro mācību par Krišanu saviem vārdiem, vēršoties pie blakus sēdošā studenta.

Mūsu dzīve uz Zemes

Parādiet video „The Plan of Salvation” (4:30) vai aiciniet kādu no studentiem nolasīt, ko teicis prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Lieciet, lai studenti pievērstu uzmanību tam, kā trīs cēlienu uzvedums simbolizē pestīšanas ieceri:

„Pestīšanas ieceri ar tās trīs sadaļām varētu salīdzināt ar grandiozu trīs cēlienu uzvedumu. Pirmā cēliena nosaukums ir „Pirmslaicīgā dzīve”. Svētajos Rakstos tas ir raksturots kā mūsu pirmais stāvoklis (skat. Jūdas v. 1:6; Ābrahāma 3:26, 28). Otrais cēliens — no piedzimšanas līdz augšāmcelšanās brīdim — ir „Otrais stāvoklis”. Un trešais cēliens tiek saukts par „Dzīvi pēc nāves” jeb „Mūžīgo dzīvi”.

Laicīgajā dzīvē mēs līdzināmies aktieriem, kuri ienāk teātrī, līdzko tiek pacelts otrā cēliena priekškars. Mēs esam palaiduši garām pirmo cēlienu. Uzvedumā ir daudz sižetu un apakšsižetu, kas savstarpēji pārklājas, radot grūtības saprast, kas ar ko saistās un kas uz ko attiecas, kuri ir varoņi un kuri ir nelieši. Vēl sarežģītāk kļūst, apzinoties, ka mēs neesam tikai skatītāji. Mēs esam trupas locekļi uz skatuves, pa vidu notiekošajam!

Saskaņā ar mūžīgo ieceri, mūsu atmiņas par pirmslaicīgo dzīvi — pirmo cēlienu — klāj priekškars. Tā kā mēs ienākam laicīgajā dzīvē otrā cēliena sākumā, bez jebkādām atmiņām par pirmo cēlienu, nav jābrīnās, ka mums ir grūti saprast, kas notiek. …

Ja jūs sagaidāt, ka otrajā cēlienā jūs gaida vienīgi vieglas dienas, miers un svētlaime, jūs pavisam noteikti būsiet neapmierināti. Jūs neko daudz no notiekošā nesapratīsit, un jūs nesapratīsit, kādēļ tiek pieļauts, ka notiek tieši tā, kā notiek.

Paturiet prātā! Otrajā cēlienā nekad neatskanēs frāze: „Un kopš tā laika viņi dzīvoja laimīgi.” Šī frāze piedien trešajam cēlienam, kad visi noslēpumi tiek atklāti un viss sastājas pareizajās vietās. …

Šim diženajam uzvedumam ir dots kas līdzīgs scenārijam — gadu simteņu lugai. Tas vismaz īsumā ieskicē, kas notika pirmajā cēlienā — pirmslaicīgajā dzīvē. Kaut arī tas nav detalizēts apraksts, šis scenārijs izskaidro visa notiekošā jēgu un atklāj pietiekami daudz sižeta, lai palīdzētu mums saprast, kāda ir dzīves jēga.

Šis scenārijs, kā jau zināt, ir Svētie Raksti — atklāsmes. Lasiet tos! Studējiet tos! Tie pavēsta, kas ir cilvēks, kādēļ Dievs „viņu piemin” un kādēļ mēs, darīti „tikai nedaudz zemāki par eņģeļiem”, tomēr tiekam kronēti ar „godību un varenību” (skat. Psalmi 8:4–5 angļu valodā).

Svētie Raksti vēsta patiesību. No tiem jūs varat uzzināt pietiekami daudz par visiem trim cēlieniem, lai ieņemtu savu nostāju un rastu norādījumus savai dzīvei. Tie atklāj, ka „jūs arī bijāt sākumā ar Tēvu, kas ir Gars, patiesi patiesības Gars;

un patiesība ir zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks” (M&D 93:23–24).” (Boids K. Pekers, „The Play and the Plan” (Baznīcas Izglītības sistēmas svētbrīdis, 1995. g. 7. maijs), 2.–3. lpp.; si.lds.org.)

Pēc tam uzdodiet šāda veida jautājumus:

Kā trīs cēlienu uzvedums simbolizē dažus no pestīšanas ieceres posmiem?
Saskaņā ar šo līdzību — kādēļ daudziem ir tik grūti saprast, kāds mērķis ir mūsu dzīvei uz Zemes?
Saskaņā ar šo līdzību — kur mēs varam rast šī diženā trīs cēlienu uzveduma scenāriju?
Kā Svētie Raksti var palīdzēt Dieva bērniem izprast savu lomu Dieva iecerē?

Paskaidrojiet studentiem, ka, mācot par pestīšanas ieceri, misionāri palīdz klausītājiem izprast laicīgās dzīves jēgu un to, kā mēs varam atgriezties, lai no jauna dzīvotu ar Debesu Tēvu (skat. Almas 12:32–34). Lieciet, lai studenti izlasa sadaļu „Mūsu dzīve uz Zemes” Sludini Manu evaņģēliju 62. lappusē. Atvēliet viņiem pietiekami daudz laika un tad pajautājiet:

Kā jūs izskaidrotu šīs dzīves jēgu vienā vai divos teikumos?

Pastāstiet studentiem, ka klausītājiem ir svarīgi saprast, ka mūsu gatavība atgriezties Dieva klātbūtnē ir atkarīga no lēmumiem, kurus mēs pieņemam, dzīvojot uz Zemes. Lēmumi sekot Dieva baušļiem var palīdzēt mums tuvoties savam Debesu Tēvam, bet Dieva baušļu pārkāpšana attur mūs no atgriešanās Viņa klātbūtnē. Uzrakstiet uz tāfeles:

Grēka sekas:

Pēc tam pajautājiet:

Kādas ir grēka sekas? (Ja nepieciešams, mudiniet studentus pārskatīt sadaļas „Mūsu dzīve uz Zemes” otro rindkopu Sludini Manu evaņģēliju 62. lappusē. Lai gan studenti var atbildēt dažādi, viņiem vajadzētu atpazīt šos patiesos principus: Grēks dara mūs nelaimīgus, un grēku dēļ mēs mokāmies vainas apziņā un kaunā. Tas dara mūs netīrus un necienīgus ienākt Dieva klātbūtnē. Grēks liedz mums atgriezties pie sava Debesu Tēva, ja vien mums netiek piedots.)
Kā izpratne par grēka sekām palīdzēs sagatavot klausītājus pieņemt vēstījumu par Grēku Izpirkšanu?

Atgādiniet studentiem, ka šajā dzīvē mēs visi pieredzam garīgo nāvi — mēs tiekam šķirti no Dieva klātbūtnes. Pajautājiet studentiem:

Kā Jēzus Kristus evaņģēlijs palīdz mums pārvarēt garīgo nāvi un atgriezties Dieva klātbūtnē? (Kamēr studenti atbild, jūs varētu pavaicāt tiem, kā ticība Jēzum Kristum, grēku nožēla, kristīšana ar iegremdēšanu un Svētā Gara dāvana palīdz mums pārvarēt Krišanas sekas un sagatavoties atgriezties Dieva klātbūtnē.)

Ir svarīgi, lai studentiem tiktu dota iespēja vingrināties šajā stundā ietverto pestīšanas ieceres posmu izskaidrošanā. Tas palīdzēs tiem izprast mācības un principus, ko tie vēlāk mācīs klausītājiem.

Sadaliet studentus pa pāriem. Dodiet pāriem pietiekami daudz laika sagatavot piecu līdz desmit minūšu stundiņu par mūsu Zemes dzīves mērķi. Lieciet, lai studenti pārskata Sludini Manu evaņģēliju 61.–62. lappusi, ieskaitot tekstlodziņos norādītās rakstvietas. Ja jums ir pieejamas misionāru brošūras Pestīšanas iecere, jūs varētu likt studentiem izstudēt šīs brošūras 2.–9. lpp. Kamēr studenti gatavojas, pastaigājiet pa klasi un palīdziet tiem sagatavot vienkāršu un īsu skaidrojumu par pestīšanas ieceres posmiem. Aplieciniet, ka viņu stunda būs iedarbīgāka, ja tie savā vēstījumā izmantos Svēto Rakstu pantus un liecinās par mācībām un principiem, kurus māca.

Atvēliet studentiem pietiekami daudz laika, lai pārskatītu materiālus un sagatavotu īsu stundiņu, un pēc tam lieciet, lai katrs pāris māca kādu citu pāri. Pēc tam lieciet tiem mainīties lomām, lai katram pārim būtu iespēja mācīt. Kad viens no pāriem būs beidzis mācīt, lieciet, lai tas apspriež ar apmācāmajiem šādus jautājumus:

Kas skolotājiem izdevās?
Kādas metodes padarītu viņu prezentāciju vēl efektīvāku?

Kad katram pārim bijusi iespēja vingrināties un izvērtēt savu sniegumu, aiciniet audzēkņus dalīties ar pārējiem savās atziņās un pieredzē.

Noslēdziet nodarbību, uzrakstot uz tāfeles šādus apgalvojumus un lūdzot studentiem padomāt, kā šie principi var vairot viņu vēlmi kalpot misijā:

Ikviens cilvēks, kuru satiekat, ir Debesu Tēva mīlēts bērns.

Ikviens cilvēks, kuru satiekat, nes nelaimes slogu, ko radījuši grēki, kas nav tikuši „nolīdzināti” caur Kristus attīrošo Izpirkšanu.

Aiciniet dažus studentus dalīties tajā, ko tie jūt, domājot par šiem apgalvojumiem. Jūs varētu noslēgt stundu, pavaicājot, vai kāds no studentiem vēlētos liecināt pārējiem par mācībām, kas saistās ar pestīšanas ieceri.

Aicinājumi rīkoties

Aiciniet studentus padziļināt savu izpratni par pestīšanas ieceri un uzlabot savas pasniegšanas prasmes, izvēloties vienu no šīm ārpusklases aktivitātēm:

Pārskatiet sadaļu „Terminu skaidrojumi” Sludini Manu evaņģēliju 70.–71. lappusē. Vingrinieties, mēģinot izskaidrot katru no šiem terminiem saviem vārdiem, izmantojot vienkāršus un patiesus apgalvojumus.
Pārskatiet rakstvietas, kas norādītas „Studē Svētos Rakstus!” tekstlodziņos Sludini Manu evaņģēliju 61.–62. lappusē. Izvēlieties vienu vai divas rakstvietas, kuras vēlētos izmantot, mācot par katru no pestīšanas ieceres posmiem, un atzīmējiet tās savos Svētajos Rakstos. Jūs varētu iegaumēt vienu vai vairākas no šīm rakstvietām.
Izveidojiet uzmetumu stundai par pestīšanas ieceri. Jūs varētu izmantot stundu plānu idejas Sludini Manu evaņģēliju 67.–70. lappusē.
Padomājiet par gadījumu, kad zināšanas par pestīšanas ieceri ir svētījušas jūsu dzīvi. Uzrakstiet šīs pieredzes kopsavilkumu savā studiju dienasgrāmatā vai pastāstiet par to kādam draugam.