Fa’ahina’arora’a i te ta’ata nō tōna iho ’āpeni
E fārereira’a tā’u ’e te hō’ē melo e parau nei iāna e hineāhine, e tāneātāne, ’aore rā e airua, ’e ’aore rā tē nā roto nei i te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni. E aha tā’u e rave ’e ’aore rā e parau ?


« E fārereira’a tā’u ’e te hō’ē melo e parau nei iāna e hineāhine, e tāneātāne, ’aore rā e airua, ’e ’aore rā tē nā roto nei i te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni. E aha tā’u e rave ’e ’aore rā e parau ? » Te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni : Feiā fa’atere o te ’Ēkālesia (2020)

« E fārereira’a tā’u ’e te hō’ē melo e parau nei iāna e hineāhine, e tāneātāne, ’aore rā e airua, ’e ’aore rā tē nā roto nei i te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni. E aha tā’u e rave ’e ’aore rā e parau ? » Te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni : Feiā fa’atere o te ’Ēkālesia

E fārereira’a tā’u ’e te hō’ē melo e parau nei iāna e hineāhine, e tāneātāne, ’aore rā e airua, ’e ’aore rā tē nā roto nei i te fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni. E aha tā’u e rave ’e ’aore rā e parau ?

Fa’a’ite i te fa’a’oroma’i ’e te here

« ’Oia mau, e mea faufa’a roa te mau pāhonora’a mātāmua. ’E te hina’aro, te ’umera’a pinepine i roto i te ta’ata, ’o te riri ïa ’e te huri-tua-ra’a. I te tahi taime ’o te fa’atatira’a ïa o nā pae e piti tē tupu mai, noa atu ā te tumu parau. ’E e mea faufa’a roa ’ia nava’i tō ’outou ha’avīra’a ia ’outou iho nō te tu’u i te mau mea ato’a i te hiti, ’ia vai te tahi fa’aoroma’i ri’i, nō te ha’amata i te paraparau ’e nō te ha’amata i te fa’aro’o ’e nō te ha’amata i te tāmata ’ia hāro’aro’a maita’i. ’Aita e māu’a te taime ’āmui, ’aita e māu’a te tāmatara’a i te māramarama. Noa atu ē ’aita e fa’aaura’a i ni’a i te ’avei’a e pe’e i terā taime ’e ’aore rā e nāhea i te pāhono ’aore rā e nāhea i te rave i te reira, ’aita e tītauhia ia tātou ’ia rave i te mau mea ato’a i teie ā mahana. ’Aita tātou i tītauhia e fa’a’āfaro i te mau mea ato’a i roto i te hō’ē ’āva’e ’e ’aore rā te hō’ē hepetoma ’e ’aore rā te hō’ē matahiti. E mau uira’a teie e fa’a’āfarora’a i te roara’a o te tau ’e e fa’atanotanora’a i te roara’a o te tau ’e e ’imira’a i te hina’aro o te Fatu i te roara’a o te tau ’e ’ia arata’ihia e ana i te roara’a o te tau. Nō reira maita’i ē tē vaiiho nei tātou i te taime ia tātou iho, ’e tē fa’a’oroma’i nei nō te fa’aro’o ’e nō te māramarama ’e nō te ’ore e onoono ’ia fa’atītī’aifarohia te reira i roto i te hō’ē ārea taime » (D. Todd Christofferson, « Purpose of This Website [Te fā a teie tahua natirara] », ChurchofJesusChrist.org).

Fāri’i i te vai-mau-ra’a terā mau mana’o

« Te hō’ē mea faufa’a i te mau taime ato’a ’o te fāri’ira’a ïa tē vai mau nei terā mau mana’o i roto i te ta’ata, e mau mana’o pāpū, e mau mana’o mau, ’eiaha tātou e huna i te mana’o ta’a ’ē o te hō’ē ta’ata. E rave tātou i te mea i te vāhi mau tei reira rātou, ’e e ha’amata tātou i te haere mai te reira atu vāhi. ’E ’ua hina’aro tātou i te mau ta’ata ’ia mana’o ē e ’utuāfare tō rātou i’ō nei, ’e e mea rahi a’e tā tātou mau mea tū’ati i tā tātou ato’a mau mea ta’a ’ē. Te tahi o te mau mea i parauhia, e paraparau atu ïa tātou i te reira i ni’a i teie tahua natirara. ’E tē ti’aturi nei au ē e mea faufa’a rahi ’ia tāmau noa tātou i te ’ite i te reira ’e i te fa’a’ite atu i te reira ’e i te fāri’i ē tē vai mau nei tō rātou mau mana’o ’e te vaira’a mai te reira, ’e ’ia ha’amata mai reira atu » (D. Todd Christofferson, « Purpose of This Website [Te fā a teie tahua natirara] », ChurchofJesusChrist.org).