Pateicoties tempļa darbam, Tas Kungs ir devis iespēju visiem, kuri nomira, neuzzinot par Jēzus Kristus evaņģēliju, „atgriezties pie Dieva un būt mūžīgi vienotiem ar savu ģimeni” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.). Šajā stundā studenti uzzinās, kā Elijas gars mūs mudina darīt ģimenes vēstures darbu un kļūt par „glābējiem … Ciānas kalnā” (Obadjas 1:21).
Papildu lasāmviela
Deivids A. Bednārs, „Bērnu sirdis pievērsīsies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 24.–27. lpp.
Kventins L. Kuks, „Mūsu priekšteči un pēcteči” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 44.–48. lpp.
Aiciniet studentus padomāt, cik daudzi no viņu senčiem ir nomiruši, neuzzinot par evaņģēliju vai nesaņemot glābšanas priekšrakstus.
Atgādiniet studentiem, ka pēc savas nāves Glābējs parādījās mirušo cilvēku gariem. Vairāk par šo apmeklējumu, ko vīzijā redzēja prezidents Džozefs F. Smits (1838–1918), ir rakstīts Mācības un Derību 138. nodaļā. (Pievērsiet uzmanību, ka šis ir piemērs, lai studentiem, studējot Svētos Rakstus, palīdzētu saprast to kontekstu.)
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 138:27–37. Aiciniet pārējos studentus sekot līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs darīja Savas kalpošanas laikā garu pasaulē.
Kā Tas Kungs sagatavoja ceļu mirušo cilvēku garu atpestīšanai? (Uzsveriet šo patiesību: Glābējs pilnvaroja, deva norādījumus un sagatavoja taisnīgos garus sludināt evaņģēliju tiem gariem, kuri atrodas garu cietumā.)
Saskaņā ar 34. pantu, kāpēc evaņģēlija principus ir jāsludina tiem, kuri atrodas garu cietumā? (Paskaidrojiet: „ lai tie kā cilvēki būtu tiesāti miesā” nozīmē, ka visiem Dieva bērniem — kā dzīvajiem, tā mirušajiem — būs iespēja pieņemt evaņģēliju un saņemt glābšanas priekšrakstus, lai visi varētu tikt tiesāti pēc viena standarta. Skat. arī M&D 137:7–9.)
Palūdziet studentiem izlasīt Mācības un Derību 138:31, 58–59, pievēršot uzmanību tam, kas jādara gariem, kuriem garu pasaulē tiek mācīts evaņģēlijs, lai viņi kļūtu par „glābšanas mantiniekiem”.
Saskaņā ar šiem pantiem, kas jādara mirušo gariem, lai kļūtu par „glābšanas mantiniekiem”? (Palīdziet izskaidrot šo principu: Pēc tam, kad gariem garu cietumā tiek mācīta evaņģēlija vēsts, viņi var izvēlēties nožēlot grēkus un pieņemt aizstājošos priekšrakstus, kas tiek veikti tempļos.)
Dalieties ar tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Daudzi cilvēki ir pārpratuši un pieņēmuši, ka mirušo dvēseles „tiek kristītas mormoņu baznīcā bez viņu ziņas” vai ka „cilvēkiem, kuri reiz piederēja citai ticībai, tagad tiek uzspiesta mormoņu ticība”. Viņi pieņem, ka mums kaut kādā veidā ir vara —piespiest dvēseli ticēt kam citam. Protams, ka mēs to nevaram. Dievs no paša iesākuma cilvēkam deva izvēles brīvību. „Mirušie, kas nožēlo grēkus, tiks pestīti, caur paklausību Dieva nama priekšrakstiem” [M&D 138:58], bet vienīgi tad, ja viņi pieņem šos priekšrakstus” („The Redemption of the Dead and the Testimony of Jesus”, Ensign, 2000. g. nov., 10. lpp.).
Lieciet studentiem sadalīties pāros un izspēlēt lomu spēli, kurā viņiem kādam cilvēkam, kurš nav Baznīcas loceklis, ir jāpaskaidro, kā Dieva plāns dod iespēju visiem cilvēkiem — gan dzīviem, gan mirušiem — saņemt evaņģēliju un glābšanas priekšrakstus.
Mums ir jākļūst par „atsvabinātājiem … Ciānas kalnā” (Obadjas 1:21)
Palūdziet studentiem uzskaitīt veidus, kādos mēs varam piedalīties ģimenes vēstures darbā. (Mēs varam sameklēt mirušo ģimenes locekļu vārdus un paņemt tos līdzi uz templi, apkopot un saglabāt ģimenes fotogrāfijas un stāstus, veikt indeksēšanu un tā tālāk.)
Kā mūsu dalība ģimenes vēstures darbā var ietekmēt mūsu jūtas pret mirušajiem ģimenes locekļiem?
Lai palīdzētu studentiem izprast, no kurienes nāk šīs sajūtas, norādiet uz tālāk sniegto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Elders Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka Elijas Gars ir „Svētā Gara izpausme, kas liecina par ģimenes dievišķo dabu” („A New Harvest Time”, Ensign, 1998. maijs, 34. lpp.). Šī īpašā Svētā Gara ietekme mudina cilvēkus uzmeklēt, dokumentēt un turēt dārgā piemiņā savus priekštečus un ģimenes locekļus — gan aizgājušos, gan tagadējos. Elijas gars ietekmē gan baznīcas locekļus, gan cilvēkus ārpus baznīcas” („Bērnu sirdis pievērsīsies” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 25. lpp.).
Jūs varat uzrakstīt šo „Elijas Gara” definīciju uz tāfeles:
Elijas gars ir Svētā Gara izpausme, kas mūs mudina uzmeklēt, dokumentēt un turēt dārgā piemiņā savus aizgājušos un tagadējos ģimenes locekļus.
Saskaņā ar šiem pantiem, kā apsolītais pravieša Elijas apmeklējums ietekmēs ģimenes pasaulē un Tā Kunga pestīšanas darbu pēdējās dienās? (Atgādiniet studentiem, ka augšāmceltais Elija parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam 1836. gada 3. aprīlī Kērtlandes templī un piešķīra viņiem Melhisedeka priesterības saistīšanas atslēgas [skat. M&D 110:13–16].)
Ko nozīmē vārdi — tēvu sirdis būs jāpiegriež bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem?
Palūdziet kādam studentam nolasīt tālāk sniegto paskaidrojumu par šiem pantiem, ko teicis pravietis Džozefs Smits (1805–1844):
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Šajā pantā vārds piegriezt ir jātulko kā saistīt jeb aizzīmogot. Taču kāds ir šīs lielās misijas mērķis? Jeb kā tas tiks piepildīts? Tiks dotas atslēgas, nāks Elijas gars, … un svētie uznāks kā atsvabinātāji Ciānas kalnā [skat. Obadjas 1:21].
Kā viņi kļūs par atsvabinātājiem Ciānas Kalnā? Ceļot tempļus, būvējot kristīšanās baseinus, virzoties uz priekšu un saņemot visus priekšrakstus … visu savu mirušo priekšteču labā, tā izpērkot viņus … ; un šie ir tie ķēdes posmi, kas saista tēvu sirdis pie bērniem un bērnu sirdis tēviem, kas piepilda Elijas misiju” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010. g.], 469.–470. lpp.).
Par ko, saskaņā ar Džozefa Smita vārdiem, mēs kļūstam, kad izpildām tempļa priekšrakstus mūsu mirušo radinieku labā? (Par glābējiem Ciānas kalnā.)
Norādiet uz prezidenta Gordona B. Hinklija (1910–2008) izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Mēs, vārda tiešā nozīmē, kļūstam par glābējiem Ciānas kalnā. Ko tas nozīmē? Tāpat kā Glābējs atdeva Savu dzīvību, kas bija aizstājošs upuris visu cilvēku labā, tāpat arī mēs nelielā mērā darām to pašu, kad veicam aizstājošo darbu templī to labā, kuriem nav iespējas progresēt, ja vien mēs, kas esam šeit, uz Zemes, kaut ko neizdarām viņu labā.” („Closing Remarks”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov., 105. lpp.).
Paskaidrojiet, ka Jēzus Kristus veica aizstājošo Izpirkšanu mūsu labā. Kad mēs veicam aizstājošos priekšrakstus mirušo labā, mēs kļūstam par „glābējiem Ciānas kalnā”. Termins „Ciānas kalns” var attiekties uz vairākām vietām, tai skaitā arī Dieva debesu pilsētu vai Jaunās Jeruzalemes pilsētu (skat. Ebrejiem 12:22, M&D 76:66, 84:2–4, 1. Ķēniņu 8:1).
Kā izpratne par frāzi „glābēji Ciānas kalnā” var mūs motivēt darīt vairāk, lai palīdzētu mūsu aizgājušajiem un tagadējiem ģimenes locekļiem saņemt tempļa svētības?
Šīs sarunas laikā jūs varat dalīties ar tālāk sniegto eldera D. Toda Kristofersona izteikumu:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Uzzinot par mūsu priekštečiem un veicot viņu labā glābšanas priekšrakstus, kurus viņi nespēja veikt paši, mēs liecinām par Jēzus Kristus Izpirkšanas bezgalīgo ietekmi. Jēzus Kristus „mira par visiem”. [2. korintiešiem 5:15.]” („The Redemption of the Dead and the Testimony of Jesus”, Ensign, 2000. g. nov., 10. lpp.).
Paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 128. nodaļa ietver vēstuli, kuru pravietis Džozefs Smits uzrakstīja svētajiem, kurā viņš citēja Maleahija 3:23–24 un deva iedvesmotu skaidrojumu par šiem pantiem.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 128:18. Palūdziet viņiem pasvītrot Džozefa Smita dotos iemeslus tam, kāpēc mums būtu jāpiedalās pestīšanas darbā par mūsu mirušajiem ģimenes locekļiem. Kad esat pārrunājuši ar studentiem to, ko viņi bija pasvītrojuši, apspriediet šo:
Kā mūsu pūles — nodrošināt glābšanas priekšrakstus mūsu senču labā — var glābt mūs pašus?
Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: atrast, paņemt un mācīt.
Palūdziet studentiem paskaidrot, kā šie trīs vārdi varētu aprakstīt soļus, ko mēs tiekam mudināti spert, pildot tempļa un ģimenes vēstures darbu. (Pārliecinieties, ka studenti saprot šo: Atrast un sagatavot vārdus tempļa priekšrakstu veikšanai; paņemt šos vārdus uz templi un izpildīt aizstājošos priekšrakstus šo cilvēku labā; mācīt citiem darīt to pašu.)
Lai palīdzētu studentiem saprast, kādas svētības mēs varam saņemt, sperot šos soļus, norādiet uz eldera Deivida A. Bednāra izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt, vai arī parādiet video „The Promised Blessings of Family History” (lds.org/topics/family-history/fdd-cook/blessings-video). Kamēr studenti lasa vai skatās video, aiciniet viņus pievērst uzmanību apsolītajām svētībām, kas tiek saņemtas, piedaloties ģimenes vēstures darbā.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Es aicinu baznīcas jaunos cilvēkus mācīties par Elijas garu un sajust to. Es jūs mudinu pētīt, meklēt savus priekštečus un sagatavoties, lai veiktu aizstājošo kristīšanos Tā Kunga namā par saviem mirušajiem radiniekiem (skat. M&D 124:28–36). Un es jūs mudinu palīdzēt citiem cilvēkiem atklāt viņu ģimenes vēsturi.
Ticībā atsaucoties šim aicinājumam, jūsu sirdis pievērsīsies tēviem. … Pieaugs jūsu mīlestība un pateicība saviem priekštečiem. Jūsu liecība un pievēršanās Glābējam kļūs dziļāka un paliekošāka. Un es jums apsolu, ka jūs būsit pasargāti no pretinieka pieaugošās ietekmes. Piedaloties šajā svētajā darbā un mīlot to, jūs tiksit aizsargāti savā jaunībā un visas dzīves laikā” („Bērnu sirdis pievērsīsies”, 26.–27. lpp.).
Kādas svētības saņem tie, kuri veic ģimenes vēstures darbu?
Pajautājiet studentiem, vai kāds no viņiem vēlas dalīties savā personīgajā pieredzē par to, kādas svētības viņš ir saņēmis, piedaloties ģimenes vēstures darbā.
Attiecībā uz tiem no jums, kuri ir veikuši priekšrakstus senču labā, kādas sajūtas jums ir bijušas, piedaloties šajā svētajā darbā?
Aiciniet studentus pētīt savu ģimenes vēsturi, izmantojot resursus, kas pieejami FamilySearch.org, un, ja nepieciešams, lūgt savas draudzes vai bīskapijas ģimenes vēstures konsultanta palīdzību. Mudiniet studentus izveidot plānu, lai atrastu savu senču vārdus, paņemtu tos uz templi un veiktu priekšrakstus viņu labā un mācītu citiem darīt to pašu.