« Te fa’anahora’a hanahana nō te rirora’a ’ei mea hau a’e », Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī, Tiurai 2021, 2–5.
Te fa’anahora’a hanahana nō te rirora’a ’ei mea hau a’e
’Ia hi’o ana’e tātou i te orara’a tāhuti nei i roto i tōna huru, e ’ite tātou ē, e ’ere te parau nō ni’a i « te rirora’a ’aore rā, te ’orera’a e riro » ’o te parau rā, nō « te rirora’a ’ei mea hau a’e ’aore rā, te ’orera’a e riro ’ei mea hau a’e ».
’Ua ha’amaita’ihia vau ’ia vai i pīha’i iho i tā’u vahine i te fānaura’a o tā māua mau tamari’i tāta’itahi ’e ’ia vai ato’a i reira i te pohera’a o tō māua nā metua tāta’itahi. ’Ua māere au i te ’itera’a i te mana’o tā’u i fāri’i i te taime o te fānaura’a ’e i te taime o te pohera’a. ’Ua ’ite au ē, ’ua tupu te hō’ē mea mo’a. ’Ua riro tō tātou taime i ni’a i te fenua nei ’ei tuha’a faufa’a mure ’ore nō tō tātou orara’a. E tāpa’o te ra’i nō te ha’amatara’a ’e nō te hōpe’ara’a o te orara’a tāhuti tāta’itahi.
Te ’ohipa te ti’a ia tātou ’ia rave ’a vai ai tātou i ni’a i te fenua nei, e nehenehe te reira e māramaramahia nā roto ana’e i te ’itera’a i te ’ohipa tei tupu hou te fānaura’a ’e te ’ohipa e tupu i muri a’e i te pohera’a. ’Āhiri tō tātou orara’a i ni’a i te fenua nei ’o te reira ana’e, e ti’a ïa ia tātou pā’āto’a « ’ia ’amu, ’ia inu, ’e ’ia ’oa’oa » (2 Nephi 28:7) ma te ’ore e ha’ape’ape’a rahi roa nō ni’a ia vetahi ’ē. Terā rā, ’ia hi’o ana’e tātou i te orara’a tāhuti nei i roto i tōna huru, e ’ite tātou ē, e ’ere te parau nō ni’a i « te rirora’a ’aore rā, te ’orera’a e riro ? » ’o te parau rā nō « te rirora’a ’ei mea hau a’e ’aore rā, te ’orera’a e riro ’ei mea hau a’e ? »1
Te māramaramara’a i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a—tō tātou orara’a hou te fānaura’a, te tumu o tō tātou orara’a i ni’a i te fenua nei, tō tātou orara’a i muri a’e i te pohe—’e te ’ohipa faufa’a tā tō tātou Fa’aora, ’o Iesu Mesia, e rave nei i roto i te reira fa’anahora’a, tē fa’a’ite nei te reira ia tātou ē, e tauturu ’oia ia tātou i roto i teie orara’a. ’A rave ai tātou i te mau fafaura’a ’e ’o ’ōna, tē tu’u ra tātou ia tātou iho i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a—’e e riro hau a’e tātou mai iāna ’e mai tō tātou Metua i te ao ra, te tahi ta’ahira’a i muri mai i te tahi ta’ahira’a.
Tō tātou orara’a hou te fenua nei
Tē ha’api’i nei te mau heheura’a ē, e mau tamari’i vārua tātou nā te Atua ’e ’ua ora na tātou i pīha’i iho iāna e rā ’ē roa te tau hou tātou ’a haere mai ai i te fenua nei. ’Ua fa’aineine tō tātou Metua i te ao ra i te hō’ē rāve’a nō tātou ’ia riro mai mai iāna te huru. Te feiā tei mā’iti i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a ’aore rā, te fa’anahora’a nō te ’oa’oa a tō tātou Metua i roto i te orara’a hou te tāhuti nei—’oia ho’i ’o tātou pā’āto’a—’ua mā’iti ïa « ’ia riro ’ei mea hau a’e ».
Elder Christofferson ’e tāna vahine ’e te mau tamari’i.
Tō tātou taime i ni’a i te fenua nei
’Ua haere mai tātou i te hō’ē fenua tei hāmanihia e te Atua ’e tāna tamaiti ’o Iesu Mesia. ’Ua fāri’i tātou i te hō’ē tino tāhuti. E mea faufa’a te fāri’ira’a i te hō’ē tino nō te fāri’i i te hanahana tā te Atua e fāna’o nei. Mai te mea e fa’a’ite tātou ē, e ha’apa’o tātou i te mau fa’auera’a a te Atua, « e fa’arahihia tō [tātou] hanahana a muri ’e a muri noa atu » (Aberahama 3:26). Te aura’a o te reira, e riro mai tātou mai tō tātou nā metua i te ao ra ’e e ora i pīha’i iho ia rāua e a muri noa atu. ’Ua tuō tātou ma te ’oa’oa i teie mau ti’ara’a.
’Ua tīa’i maoro ’outou ’e o vau, i teienei rā, tei ni’a tātou i te fenua nei. Tē tīa’i nei tātou i te taime e ti’afa’ahou ai tātou ma te hō’ē tino maita’i hope roa, ’e te tāhuti ’ore, ’e ’ia tomo i roto i te bāsileia tīrētiēra nō te fāna’o i te ora mure ’ore—te hō’ē mea fa’ahiahia e’ita e ti’a ia tātou ’ia feruri. Nā mua a’e rā i te reira, tē ha’api’i mai nei tātou ’e te tauto’o nei nō te « ha’apa’o i te mau mea ato’a tā te Fatu tō [tātou] Atua e fa’aue ia [tātou] » (Aberahama 3:25). Nō te mea ho’i ē, ’ua ’ite tātou i te fa’anahora’a a te Atua, ’ua ’ite tātou ē, ’aita teie mau fa’auera’a i hōro’ahia mai nō te fa’aiti i tō tātou ti’amāra’a ’aore rā, tō tātou ’oa’oa—e ’ere roa atu. Te mau fa’auera’a ’o tō tātou ïa arata’i e tae atu ai i te ti’amāra’a hope’a ’e te ’oa’oa.
’Ua hōro’a mai ’oia i te hō’ē Fa’aora
Noa atu rā te reira, e mea fifi te orara’a. E hi’a tātou pā’āto’a ’a ha’api’i mai ai tātou ’ia ora nā roto i te fa’aro’o. ’Ua fafau mai rā te Atua ia tātou hou te hāmanira’a o te fenua nei ē, e hōro’a mai ’oia i te hō’ē Fa’aora nō te fa’aora ia tātou i te hara ’e te pohe. Nā roto i tōna iho mamae ’e tōna pohe—tāna Tāra’ehara—’ua ’aufau Iesu Mesia i tā tātou mau hara ’e ’ua hōro’a mai ia tātou i te hōro’a nō te tātarahapa. Nō reira, mai te mea e tātarahapa tātou, e fa’a’ore ’oia i tā tātou mau hara ’e e tāmā ia tātou i te mau tupura’a o te reira. ’E nā roto i tōna ti’afa’ahoura’a, e hōro’a mai te Fa’aora ia tātou i te hōro’a o tō tātou iho ti’afa’ahoura’a ’e te tāhuti ’ore.
E tu’u te mau turi ato’a i raro, nā J. Kirk Richards
Te haerera’a nā ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a
Mai ia tātou i fānau-tino-hia mai i roto i teie ao tāhuti, e ti’a ia tātou ’ia fānau-vārua-fa’ahou-hia i roto i te bāsileia o te ra’i ra. E rave tātou i te reira nā roto i te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o i te Mesia, te tātarahapara’a, ’ia bāpetizohia, ’e te fāri’ira’a i te Vārua Maita’i. Teie te ha’amatara’a o te hō’ē tauira’a pae vārua ’o tē vai e hope noa atu tō tātou orara’a i te fenua nei. Tē pi’i nei tātou i te reira i te tahi taime, « te fa’a’oroma’ira’a e tae noa atu i te hope’a », te aura’a, e fa’aitoito tātou i te ha’apa’o i tā tātou fafaura’a nō te bāpetizora’a i te tā’āto’ara’a o tō tātou orara’a, ma te tātarahapa mai te mea e tītauhia ’e ’ia haere fa’ahou i mua. Tē parau nei Iesu ē, « ’ē, ’ua tātarahapa ana’e tō’u mau ta’ata, e fa’a’ore au i tā rātou mau hara iā’u » (Mosia 26:30).
E nehenehe ’outou e tai’o i ni’a i te tauturu a te Atua
I roto i tō ’outou orara’a hou te fānaura’a, ’ua mā’iti ’outou i te Atua, ’ua mā’iti ’outou i te Mesia, ’ua mā’iti ’outou « ’ia riro ’ei mea hau a’e » mā tā rāua tauturu. ’E e nehenehe ’outou e tai’o i ni’a i tā rāua tauturu. E ’ere te mau melo nō te Atuara’a i te mau ta’ata māta’ita’i tau’a ’ore i tō tātou orara’a. E here hope ’ore tō rātou ia tātou ’e tē fa’a’ohipa nei i tō rātou mana nō te tauturu ia tātou, ’ia au i te fāito tā tātou e fa’ati’a. E fa’atura tāmau noa rātou i tō tātou ti’amāra’a, terā rā, e hina’aro rahi tō rātou ’ia ha’amaita’i ia tātou. Tē ha’apāpū nei Iesu ia tātou ē, « e’ita rā ’oe e mo’e iā’u, e te ’utuāfare o ’Īsera’ela ē. Inaha, ’ua pāpa’i ha’amau vau ia ’oe i ni’a i tō’u ’apu rima » (1 Nephi 21:15–16).
Te rirora’a ’ei mea maita’i a’e te tahi ta’ahira’a i muri mai i te tahi ta’ahira’a
Tē mana’o nei te tahi pae ē, te bāsileia tīrētiēra, ’o te hō’ē ïa ti’aturira’a e tupu nō vetahi ’ē, ’eiaha rā nō rātou. Te parau mau, ’oia ho’i, ’aita e ta’ata e fāri’i i te reira ma te ’ore te aroha o Iesu Mesia. Aua’e rā, e nehenehe tā ’outou e fāri’i i tona aroha. ’Ua parau mai Iesu ia tātou ē, ’ua upo’oti’a ’oia i ni’a i te ao. Nā roto i tō ’outou bāpetizora’a ’e te tahi atu mau fafaura’a, ’ua nati ’outou ia ’outou iho i ni’a iāna, ’e nā roto iāna, e upo’oti’a ato’a ’outou i ni’a i te ao.
’Aita e tītauhia ia ’outou ’ia fāri’i i te maita’i-roa-ra’a i ni’a i te fenua nei. ’Ua fa’aau te peropheta Iosepha Semita i te reira mai te ta’umara’a i te ’ē’a : E ha’amata ’outou nā raro ’e e ta’uma te tahi ta’ahira’a i muri mai i te tahi ta’ahira’a i roto i te ha’api’ira’a mai ’e te orara’a i te mau parau tumu o te ’evanelia. ’E teie ha’api’ira’a mai, tāna e ha’api’i nei, e tāmau noa te reira i ’ō mai i teie orara’a—« e ’ere te reira nō te hāro’aro’a hope roa i roto i teie ao »2
Noa atu te mau paruparu, te mau ’ati ’aore rā te mau māuiui tā tātou e fa’aruru nei i ni’a i te fenua, tē fafau mai nei te Atua i tāna mau tamari’i ha’apa’o maita’i ē, ’aita e ha’amaita’ira’a e ’īritihia mai te mea ē, e fa’aea noa tātou i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a (’aore rā e ho’i ’oi’oi mai i ni’a i te reira). I muri iho, e tere maita’i te mau mea ato’a. Terā te fa’anahonahora’a hanahana nō te rirora’a ’ei mea hau a’e !