« Tē pūpū nei Iesu Mesia ia tātou te tīa’ira’a », Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī Tetepa 2022.
Tē pūpū nei Iesu Mesia ia tātou te tīa’ira’a
’A tāvini ai tātou ia vetahi ’ē, e hōro’a mai Iesu Mesia ia tātou i te tīa’ira’a ē, e ’ohipa maita’i te mau mea i roto i tō tātou iho orara’a.
E rave ’āmui nei te feiā ’āpī tamāroa nō Cusco, Pērū, i te ohipa nō te tāvini.
’Ua ’ī teie orara’a i te mau tāmatara’a e rave rahi. ’Ua fāri’i a’ena paha ’outou i te tahi mau ’ohipa tei tupu. E rave rahi tumu nō te māna’ona’ora’a ’e te ha’ape’ape’ara’a, te mata’u ’e te ahoaho. ’Ia tupu ana’e mai teie mau mea ia tātou, mātau noa tātou i te fāriu i ni’a ia tātou iho—’ia ha’apa’o noa ia tātou iho ’e i tō tātou iho mau hina’aro nā mua roa. Tē mana’o nei tātou ē, mai te mea e rave tātou i tō tātou taime ’e tō tātou pūai i te tāmata i te « tātā’i » i te mau ’ohipa, e nehenehe tō tātou mau fifi e matara noa ia tātou.
Terā rā, tē fa’a’ite mai nei Iesu Mesia ia tātou te hō’ē rāve’a maita’i a’e. ’Ua ha’api’i ’oia : « ’O tei tītau i tōna iho ora, e ’ere ïa i te ora ; ’o tei ha’apae rā i tōna ora, e ora ïa tōna » (Luka 17:33). Te rāve’a vitiviti roa a’e nō tē ’ite mai i te tīa’ira’a i roto i tō ’outou mau tāmatara’a, ’o te fāriura’a ïa i tō ’outou ’ā’au i ni’a i te Fa’aora ’e ’ia pe’e i tōna hi’ora’a ’e ’ia tāvini ia vetahi ’ē.
Te fa’aorara’a i Beteseda, nā Gary Smith
’Ua riro te orara’a o te Fa’aora ’ei hi’ora’a maita’i roa a’e nō te here ’e te hina’aro mau nō te mau ta’ata. ’Ua ha’amo’e noa ’oia iāna iho nō vetahi ’ē. E fa’a’itehia tāna mau ’ohipa pipiri ’ore i roto i tāna mau ’ohipa ato’a i te mau mahana ato’a o tōna orara’a, ’e ’aita te reira i tā’ōti’ahia nō te hō’ē tau ta’a ’ē.
’A fāriu ai tātou i tō tātou ’ā’au i rāpae mai tā te Fa’aora i nā reira, tē ha’apāpū atu nei au ē, e ’ite mai tātou i te mau rāve’a tā’ōti’a ’ore nō te hōro’a pāpū maita’i ia tātou ’e ma te hāmani maita’i i te feiā e hina’aro ia tātou.
E tauturu te reira ia tātou ’ia ’ite maita’i a’e i te Fa’aora ’e ’ia ’ite mai i te hau i ni’a i te fenua nei, ma te fa’ahotura’a i te hō’ē aroha rahi a’e nō vetahi ’ē. ’A « ha’amo’e ai ’outou i tō ’outou ora » nō te tauturu ia vetahi ’ē, ma te pe’e i te hi’ora’a o te Fa’aora, e tauturu ’oia ia ’outou.
Mau melahi i te mau mahana ato’a
Pinepine te Fa’aora i te arata’i mai ia vetahi ’ē i roto i tō tātou orara’a, nō te ’āfa’i mai ia tātou te hau ’e te tāmahanahana, ’o tā tātou e hina’aro i roto i te mau taime tāmatara’a. E fāri’i teie mau ta’ata ha’amaita’ihia nō tātou mai te mau melahi tei tonohia mai e te ra’i, e mea pāpū roa e mau melahi iho ā rātou.
’Ua roa’a i tō’u ’utuāfare ’e ’o vau i te ’itera’a e rave rahi taime ta’a ’ē, i te mau mana’o nō te tāmahanahanara’a ’e te hau tā te hō’ē melahi o teie nei tau e nehenehe e hōpoi mai. Tē hina’aro nei au e ho’i mai i ni’a i te hō’ē o teie mau rāve’a. I te matahiti 2003, ’ua fa’aru’e atu mātou i tō mātou fenua mau ’o Peresiria, nō te haere i Utaha i te fenua Marite.
I te reira tau to’eto’e, ’ua fa’aruru mātou i te hō’ē o te mau vero hiona rahi roa a’e, tei tupu noa na i Utaha e rave rahi matahiti i teienei. ’Aita mātou i ’ite a’enei i te hō’ē mea mai teie te huru i roto i tō mātou orara’a, nō te mea ’ua pa’ari mātou i roto te mau tumu tāmara ’e te mau tahatai oneone. Tei ni’a tō mātou fare i te hō’ē poro o te hō’ē ’āivi ma te vāhi haerera’a ta’ata roa maita’i.
I te ha’amatara’a te hiona, ’ua ha’amata itoito tā’u vahine i te pūpuhi i te hiona i roto i te aroā ’e te mau haerera’a ta’ata. ’Aita i noa’a iā’u i te tauturu atu nō te mea ’ua he’e au nā ni’a i te pape pa’ari, ’e ’ua fati tō’u fatira’a rima tau mahana nā mua atu. Nā roto i teie fifi, ’ua tāpūhia ’e ’ua tīmā-roa-hia tō’u rima.
’A ha’amata ai ’oia i te pūpuhi i te hiona nō te taime mātāmua roa o tōna orara’a, ’aita roa tā’u vahine i ’ite ē e tītauhia ’ia taui i te pae o te fa’aru’era’a hiona, i muri a’e i te tāmāra’a i te hō’ē pae o te aroā. Nō reira, i te haerera’a ’oia e tāmā i te tahi atu pae, i te reira te vāhi tā te fa’aru’era’a i pūpuhi i te hiona. ’Ua haere noa ’oia i mua i muri, ’aita iho ā e rāve’a. ’Āuē ’ia ’ohipa rahi !
Nō tōna vai-maoro-ra’a i roto i te to’eto’e, ’ua ha’apē roa tōna nā tari’a ’e ’ua fa’aea noa fātata roa ’aita e fa’aro’o fa’ahou e piti ’āva’e. I te reira ato’a taime, ’ua pēpē te tua o tā’u tamaiti 16 matahiti i te fa’ahe’era’a nā ni’a i te ’ahe’e hiona ’e ’ua tītauhia iāna e fa’aea noa i ni’a i te ro’i. Teie ïa tō mātou vaira’a, hō’ē i ni’a i te ro’i, hō’ē e tari’a turi ’e hō’ē te rima i roto i te tīmā, ’e ’ua to’eto’e ato’a.
’Ua pāpū iā’u ē, ’ua riro mātou ’ei māta’ita’ira’a nā tō mātou ta’ata tupu. I te hō’ē o taua po’ipo’i to’eto’e ra, i te hora 5, ’ua fa’aarahia vau e te māniania mātini pūpuhi hiona i mua i tō’u māramarama. ’Ua hi’o atu vau i rāpae, ’ua ’ite atu vau i tō’u ta’ata tupu nō mua mai i tō’u fare, te taea’e Blaine Williams. Fātata e 70 matahiti, ’ua vaiiho ’oia i te māhanahana ’e te au o tōna fare ’e ’ua haere mai ma te māniania ’ore e tāmā i te hiona i tō mātou aroā ’e te vāhi haerera’a ta’ata, ma tōna ’ite ē e’ita tā mātou e nehenehe e rave i te reira.
Hōho’a nā Getty Images
’Ua haere mai te tahi atu hoa, te taea’e Daniel Almeida, i tō mātou fare nō te fa’ahoro iā’u i te ’ohipa i te ’oire nō Roto Miti, nō te mea e’ita tā’u e nehenehe e fa’ahoro i te pere’o’o nō te apiapi o te tīmā o tō’u rima. Tei reira ’oia nō’u i te mau po’ipo’i ato’a, ma te fa’a’itera’a i tō rātou here, nā roto noa i teie mau ‘ohipa ’ōhie nō te hāmani maita’i, ē tae roa i te taime ’ua ora maita’i tō’u ‘utuāfare ’e ’ia ti’a fa’ahou ia mātou ’ia rave i te mau mea nā roto ia mātou iho.
I roto i taua pu’e tau to’eto’e ra nō te matahiti 2003, ’ua tonohia mai ia mātou teie mau taea’e melahi. ’Ua pe’e teie mau taea’e i te hi’ora’a o te Fa’aora ’e ’ua feruri i tō mātou mau hina’aro hou ’a feruri ai i tō rātou iho.
Tē pūpū nei te Fa’aora i te hau
E hōro’a mai te tāvinira’a ia vetahi ’ē ia tātou te hō’ē hi’ora’a ātea teitei a’e ’e te mo’a a’e. ’A tāvini ai tātou ia vetahi ’ē, e hōro’a mai Iesu Mesia ia tātou i te tīa’ira’a ē, e maita’i mai te mau ’ohipa i roto i tō tātou iho orara’a.
Te fa’afāriura’a i tō tātou ’ā’au i rāpae mai tā te Fa’aora i nā reira, e hōro’a mai ia tātou i te mau rāve’a tā’ōti’a ’ore nō te hōro’a pāpū maita’i ia tātou ’e ma te hāmani maita’i i te feiā e hina’aro nei ia tātou. Te orara’a mai tā te Fa’aora i rave, e tauturu ato’a te reira ia tātou ’ia fa’ahotu i te aroha rahi a’e mai te Huru Mesia i ni’a ia vetahi ’ē. E tauturu te reira ia tātou ’ia ’ite mau i te fāito rahi a’e o te aroha, te hau, te māramarama, ’e te pūai tei fa’a’āpīhia.
Tē ani mai nei te Fa’aora ia tātou ’ia ’imi iāna i roto i te mau mana’o ato’a ’e ’ia pe’e iāna. E hōro’a mai te reira i te parau fafau ē, e nehenehe tātou e haere nā roto i tōna māramarama ’e e fa’aara mai tāna mau a’o i te fa’aurura’a o te pōiri i roto i tō tātou orara’a. ’A « mo’e » noa ai tō ’outou orara’a i roto iāna, e tauturu ’oia ia ’outou ’ia ’itehia mai ia ’outou iho.
Hōho’a nā Getty Images
Fāriu atu i ni’a i te Mesia, i te mau taime ato’a
Tē fa’a’ite pāpū nei au ma te hanahana ē, ’ua ti’afa’ahou mai Iesu mai te pohe mai ’e tē ora nei ’oia. Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, maoti ’oia ’e i tāna tāra’ehara hope ’ore, ’ua hōro’a mai te Fa’aora ia tātou i te rāve’a nō te upo’oti’a i ni’a i te pohe, ’oia ato’a i te pae tino ’e te pae vārua.
Hau atu, tē hōro’a ato’a nei ’oia ia tātou te tāmāhanahana ’e te ha’apāpūra’a i roto i te mau taime fifi. Tē ha’apāpū atu nei au ia ’outou ē, mai te mea e tu’u tātou i tō tātou ti’aturira’a ia Iesu Mesia ’e i tāna tusia tāra’ehara hope ’ore, ma te tāpe’ara’a e tae noa atu i te hope’a i roto i tō tātou fa’aro’o, e fana’o tātou i te mau parau fafau a tō tātou Metua here i te ao ra, ’o tē rave nei i te mau mea ato’a e ti’a iāna e rave, nō te tauturu ia tātou ’ia ho’i fa’ahou iāna ra.