Mūs nespēja apstādināt pat viesuļvētra
Koraima Santjago Dehesus
Sanhuana, Puertoriko
Suzannas Simonsas ilustrācija
Drīz pēc atgriešanās no savas misijas es tiku ielūgta uz kādu balli. Balles laikā es pazaudēju savu telefonu, un kāds jaunietis piedāvājās palīdzēt man to atrast. Aprunājoties mēs atklājām, ka abi tikko kā esam atgriezušies no misijas un mums ir daudz kopīgu ideju un mērķu.
Mūsu attiecības ar laiku kļuva arvien tuvākas, un mēs saderinājāmies. Mēs sapņojām par laulāšanos Vašingtonas pilsētas templī pirms 2018. gada marta, kad to bija plānots slēgt rekonstrukcijas veikšanai. Taču pēc šī lēmuma pieņemšanas mēs tikām pārbaudīti. Pirmkārt, es pazaudēju darbu un man vairs nebija iespējas iekrāt naudu mūsu braucienam uz templi. Otrkārt, bija gaidāms, ka tieši pirms mūsu kāzu dienas Puertoriko skars viesuļvētra.
Kad mūsu skaisto salu skāra viesuļvētra Marija, tā tika izpostīta. Veikali tika slēgti. Mums pazuda elektrība, ūdens, pārtika un mums bija grūti sagādāt arī citas nepieciešamās lietas. Mēs zaudējām visu, ko bijām plānojuši izmantot savās kāzu svinībās. Mums nācās atcelt svinības, un izskatījās, ka mums nāksies atcelt arī mūsu kāzas. Ceļošanas iespējas uz un no Puertoriko bija ļoti ierobežotas, un neviens nezināja, cik ilgi tas vilksies. Es ieslīgu mazdūšībā, un mani pārņēma šaubas un apjukums.
Kādu vakaru mēs ar līgavaini apspriedām savu situāciju. Attiecībā uz braucienu valdīja neskaidrība, un mums nebija ne svinību apģērba, ne laulību apģērba, taču Gars apliecināja, ka mums ir jāpaļaujas uz To Kungu. Svarīgākais bija tas, lai mēs tiktu saistīti templī. Mēs lūdzām pēc Debesu Tēva palīdzības.
Kad Puertoriko tika atsākti lidojumi, mums nācās pārplānot savu lidojumu grafiku un ieplānot citu saistīšanas dienu. Lai gan pēc viesuļvētras mums nedēļām ilgi nebija nekādu saziņas līdzekļu, kādas draudzenes mobilais telefons tomēr darbojās. Viņa ļāva mums to izmantot, lai sazinātos ar templi. Mēs varējām visu pārkārtot tā, lai tomēr varētu tikt saistīti! Dažas nedēļas pirms mūsu ceļojuma mūsu ģimenes locekļi un draugi ziedoja mums apavus un apģērbu un palīdzēja iegūt daudzas kāzām nepieciešamās lietas.
Kad mēs beidzot iegājām templī, mēs atstājām aiz muguras visas savas raizes. Mēs sadevāmies rokās, lai kopīgi uzsāktu savu turpmāko dzīves ceļu. Es tik tiešām varu teikt, ka sajutu, kā Tā Kunga roka vada mūs un apliecina mums, ka tik ilgi, kamēr mēs paļaujamies uz Viņu, viss būs kārtībā. Tagad mēs esam tikuši svētīti ar skaistu dēliņu, un mēs esam kļuvuši par ģimeni, kas ir saistīta uz visu mūžību.