Dzīve ir kā maratons
Šie jaunie pēdējo dienu svētie dzīvo turpat, kur Jaunās Derības laikos dzīvoja apustulis Pāvils. Un viņi seko viņa vārdiem.
„Es esmu sapratusi, ka evaņģēlijs visur darbojas vienādi. Dzīvojot ārzemēs, es esmu mācījusies pievērsties evaņģēlija patiesajām mācībām un sajust Garu, neatkarīgi no valdošās kultūras īpatnībām.” — Brajena V. (15 gadi)
„Es uzrakstīju uz sava spoguļa vārdu „atceries”, lai atcerētos visus šī gada notikumus: JMS konferenci, Jauno sieviešu nometni, semināru. Tas palīdz man atcerēties, ko esmu paveikusi.” — Mērija H. (17 gadi)
„Es zinu, ka, apmeklējot semināru, es jūtos apmierināta, apzinoties, ka daru to, kas man ir jādara, un es zinu, ka viss būs labi.” — Lizija T. (17 gadi)
Lūkija C. (15 gadi) Jauno sieviešu nometnē pirmo reizi dalījās savā liecībā un vēlāk tika kristīta.
„Manas mīļākās JMS konferences aktivitātes bija sporta spēles, dejas un grupu tikšanās, kuru skaitā bija rīta svētbrīži un pārskata nodarbības. Tas palīdzēja man būt izpalīdzīgākam un pacietīgākam un daudz lielākā mērā novērtēt Svētos Rakstus.” — Heigs T. (14 gadi)
„JMS konferencē mēs sākām saliedēties kā grupa, un tas mūs stiprināja. Tas palīdzēja veidot un veicināt jauniešu programmas īstenošanu Grieķijā, jo tagad mēs daudz labāk pazīstam cits citu.” — Aleksa H. (18 gadi)
„Dziedāšana uz skatuves JMS konferencē bija viena no drosmīgākajām lietām, ko jebkad esmu darījusi, un viens no burvīgākajiem brīžiem manā dzīvē. Tobrīd es sapratu, cik mums šajā skaistajā pasaulē ir būtiska nozīme.” — Airīna S. (17 gadi)
„Jauno sieviešu nometnē es mācījos, ka dzīve līdzinās maratonam. Tas palīdzēja man pieaugt ticībā, zinot, ka mums ir jāturpina pareizais ceļš, gluži kā skrienot maratonu. Šī pieredze palīdz man pieaugt liecībā, turpināt ticēt un palikt uz pareizā ceļa.” — Vinifreda K. (14 gadi)
„Man patiešām patika izjust, ko nozīmē būt kopā ar jauniešiem, kam ir vienota ticība. Es jutos tā, it kā mēs ne vien pazītu cits citu pēc vārda, bet ka starp mums valdītu kāda īpaša saikne.” — Pavloss K. (15 gadi)
„Es priecājos, ka man bija iespēja tikties ar citiem jauniešiem, kuri iet cauri tam pašam, ar ko ik dienu nākas saskarties man.” — Džošua K. (17 gadi)
„JMS konferencēs un Jauno sieviešu nometnēs valda vienas un tās pašas izjūtas, neatkarīgi no tā, uz kuru pasaules malu tu dodies. Man patika nelielā Jauno sieviešu nometne, jo mums bija vieglāk rast saikni citai ar citu.” — Olīvija H. (15 gadi)
„Kaut arī es neesmu Baznīcas locekle, es nāku katru nedēļu, kad vien varu. Es dievinu to, par ko iestājas jaunās sievietes.” — Airīna C. (14 gadi)
Pirms dažiem mēnešiem semināra klase pulcējās Grieķijas Marsa kalnā, pie Atēnām, kur reiz ar savu iespaidīgo sprediķi uzstājās apustulis Pāvils (skat. Ap. d. 17:22–34). Studenti runāja par to, kādu iespaidu uz viņu dzīvi atstāj seminārs, apspriežot arī Pāvila mācības.
„Dzīvojot Grieķijā, Jaunā Derība gluži vai atdzīvojas,” teic Aleksa H., kurai ir 18 gadi. „Manam tēvam patīk apmeklēt dažādas drupas vietās, kur mācīja Pāvils, un viņš nolasa mums kādu rakstvietu vai pastāsta par to, kur tas ir noticis.”
Grieķijas jauniešiem, gluži kā Pāvilam, kurš arī savā laikā sastapās ar grūtībām, ir dažādas sociālas, politiskas un ekonomiskas problēmas. Grieķijā reti notiek jauniešu konferences un Jauno sieviešu nometnes, un pat semināra apmeklēšana var radīt grūtības. Par spīti šiem un vēl citiem izaicinājumiem, Grieķijas jaunieši seko Pāvila pamudinājumam: „Stāviet vienā Garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību.” (Filipiešiem 1:27.)
Dzīvošana Grieķijā nozīmē, ka šie jaunie Baznīcas locekļi var izbaudīt silto laiku, apmeklēt pludmali, garšīgi paēst un dejot. Vēl viņiem ļoti patīk pulcēties kopīgās tikšanās reizēs. Tiekoties seminārā un draudzes pasākumos, viņi ir stiprinājuši savu ticību un draudzību.
Seminārs Marsa kalnā
Semināra grupa pie Atēnu dievnama.
Fotogrāfijas publicētas ar laipnu atļauju no Liannas Hederes
Kad pirms dažiem gadiem Grieķijā tika uzsākts seminārs, to apmeklēja tikai pieci studenti. Šobrīd viņi tiekas trīs rītus nedēļā, un daži no viņiem piedalās nodarbībās caur tiešsaistes video konferenci. Viņi tiekas arī trešdienu pēcpusdienās, kad pēc semināra nodarbībām notiek kopīgi pasākumi. Viņi ir satuvinājušies, kļūstot par gaismu saviem draugiem, kuri redz viņu piemēru. Kad draugi tiem uzdod jautājumus, šie jaunieši aicina viņus uz semināru un kopīgiem pasākumiem.
Viens no šiem jauniešiem, Pavloss K., kuram ir 15 gadi, saka: „Semināra apmeklēšana ir labs veids, kā iesākt dienu, un tas palīdz man būt stipram. Tas palīdz man iegūt tādu attieksmi, lai es varētu būt par paraugu citiem. Tas palīdz man uzsākt dienu ar domām par Jēzu Kristu.”
Jauniešiem kļūstot arvien stiprākiem un vienotākiem, viņi iemanto svētības un tiem paveras jaunas iespējas. Piemēram, 2017. gadā viņi tika svētīti ar iespēju apmeklēt ievērojamu reģionālo konferenci jauniešu morāles stiprināšanai (JMS). Jaunās sievietes piedalījās arī pašā pirmajā Grieķijas Jauno sieviešu nometnē. Tādējādi viņas ir vēl vairāk satuvinājušās, un Baznīcai ir pievienojušās vēl divas jaunietes.
Starptautiskā JMS konference
JMS konferencē, rādot vārdu „ask” (lūdz) no Jēkaba 1:5.
Konference, kas tika noturēta Vācijā, pulcināja pēdējo dienu svēto jauniešus no visas Eiropas. Grieķijas un Kipras jaunieši devās simtiem kilometru garā ceļā, un pieredze, ko viņi guva šajā konferencē, atstāja uz tiem ievērojamu iespaidu. Maksims A., kuram ir 14 g., teic: „No JMS konferences man visvairāk prātā palika mirklis, kad mēs dalījāmies savās liecībās. Visi sajuta Garu, un tas iedvesmoja mani stiprināt savu liecību.”
„Sākumā gatavojās doties tikai četri jaunieši,” piebilst Lūkija C., kurai ir 15 g., „taču beigās mēs bijām 15, kas Grieķijai ir rekords, ieskaitot trīs mūsu draugus, kuri nav Baznīcas locekļi.
Bija tik jauki sanākt kopā vietā, kur mēs dalāmies evaņģēlijā un nejūtamies atšķirīgi. Mēs visi bijām kopā, un mēs jutām vienu un to pašu Garu. Tas man palīdz.”
„Mans tēvs nav Baznīcas loceklis, un viņš negribēja ļaut man piedalīties JMS konferencē un tikt kristītai,” stāsta Džesijana, kurai ir 16 g., „taču draudzes locekļi gavēja par mani, un mana vecmāmiņa parunāja ar manu tēvu. Pēc tam viņš teica, ka es varu braukt!”
JMS konferencē viņa daudz ko pieredzēja pirmo reizi, sakot: „Piedalīšanās nodarbībās un pasākumos un dalīšanās savā liecībā palīdzēja man saprast, ko patiesībā nozīmē Svētā Gara sajušana. Es nekad iepriekš nebiju sajutusi Garu tādā mērā, un es jutu lielu prieku un sajūsmu. Es pirmo reizi dalījos savā liecībā.”
Papildus garīgajam stiprinājumam, jaunieši varēja arī atpūsties un priekpilni pavadīt laiku. Heigs T., kuram ir 14 g., atbrauca uz konferenci no Kipras. „Es mācījos būt daudz sabiedriskāks, veidot īstu draudzību un priecāties — pat tad, kad ir grūti.”
Jauno sieviešu nometne
Jaunās sievietes Maratonā, Grieķijā.
Jauno sieviešu nometne atstāja līdzīgu iespaidu. Divpadsmit jaunietes ar savām vadītājām pulcējās netālu no seno kauju vietas Maratonā. Pavadot kopā trīs dienas, viņas mācījās paļauties cita uz citas spēku un uzmundrinājumu.
„Kad man bija 12 gadu,” teic Lūkija, „es pirmoreiz apmeklēju Baznīcu un jutos ļoti priecīga, taču tad es sapratu, ka te nav neviena manā vecumā. Tagad, pēc diviem gadiem, mums ir tik daudz jauno sieviešu, ka mēs pirmo reizi varējām sarīkot Jauno sieviešu nometni.” Viņa stāsta, ka kopīga pulcēšanās ir palīdzējusi viņai saprast, „ko nozīmē būt par pēdējo dienu svēto. Kad mēs dzīvojam pēc evaņģēlija, mūs ieskauj gaisma”.
Jauno sieviešu nometne 2017. gadā — pati pirmā nometne Grieķijā.
Brajenai V., kurai ir 15 gadu, JMS konference un Jauno sieviešu nometne palīdzēja atvērties un parunāt ar citiem. „Mēs ar ģimeni bieži pārceļamies, un man bija grūti atrast saikni ar citiem, jo es esmu kautrīga,” viņa teic. „Taču, satuvinoties ar savu grupu JMS konferencē, es ieguvu dažus patiesi labus draugus. Liecību sanāksmē mēs dalījāmies savās izjūtās, un es sapratu, ka citi jūtas tāpat kā es.”
Mērija H., kurai ir 17 g., atminas nometnes tēmu: „Dzīve ir kā maratons, nevis sprinta skrējiens.” Viņa stāsta, ka jaunās sievietes un viņu vadītājas ir apspriedušas to, cik svarīgi ir pastāvēt līdz galam un pabeigt šo skrējienu. „Tas man atgādināja, ka es varu pastāvēt līdz galam, uzturēt tempu un pievērsties finiša līnijai. Un tādējādi es varu paveikt to, kas Debesu Tēvam no manis ir vajadzīgs.”
„Lūkošanās saullēktā dāvāja mierinošas un skaistas izjūtas.” — Lizija T.
Viens no nometnes spilgtākajiem mirkļiem bija saullēkta svētbrīdis pludmalē, kurš tika noturēts pēdējā rītā. Lizija T., kurai ir 17 g., saka: „Mēs paņēmām savus Svētos Rakstus, noturējām svētbrīdi un skatījāmies saullēktā. Mēs visas sajutām Dieva mīlestību. Tas bija brīnišķīgs noslēgums kopīgi pavadītajam laikam.”
Bezbailīga skatīšanās nākotnē
„JMS konferencē un Jauno sieviešu nometnē es daudz mācījos par evaņģēliju un to, kā tas var palīdzēt manā dzīvē,” teic Airīna S., kurai ir 17 gadu. „Es ieguvu daudz draudzeņu un sapratu, cik svarīgi ir paust savas domas un jūtas. Es līdz sirds dziļumiem sajutu Svēto Garu un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, mīlestību.”
Viņa teic, ka atrašanās starp citiem pēdējo dienu svēto jauniešiem ir stiprinājusi viņas pārliecību. „Pirms JMS pasākuma es nespēju saskatīt to labo un skaisto, ko Dievs mums ir radījis, un to, ko Viņš vēl plāno mūsu labā.”
„Mums nevajadzētu ļauties apkārtējo cilvēku vai lietu iespaidam, kas cenšas mūs atraut no dzīvošanas pēc evaņģēlija,” saka Manase A., kurai ir 17 gadu. „Evaņģēlijs visur darbojas vienādi, un un mums allaž vajadzētu palikt uz pareizā ceļa.”
Un, vai tas būtu Grieķijā vai kaut kur citur pasaulē, kopīgi mērojot šo ceļu, mēs varam būt vienoti garā.