Paļaujieties uz Glābēja atsvabinošo spēku
Prezidents Henrijs B. Airings
Otrais padomnieks Augstākajā prezidijā
No 2008. gada 15. janvāra Brigama Janga universitātes svētbrīža uzrunas „The Power of Deliverance” (Atsvabinošais spēks).
Glābēja īstenotā Izpirkšana un Augšāmcelšanās dod Viņam spēku stiprināt mūs mūsu pārbaudījumos vai atsvabināt mūs no tiem.
FRAGMENTS NO GLEZNAS ŠIM NOLŪKAM, JANGSUNGS KIMS, AR „HAVEN LIGHT” LAIPNU ATĻAUJU
Tos no mums, kuri ir zaudējuši savus mīļos, var gaidīt skumjš un vientulīgs ceļš — it īpaši tas attiecas uz tiem, kam trūkst zināšanu un liecības par Glābēja, Jēzus Kristus, īstenoto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos. Atsauciet atmiņā divus šaubu māktos mācekļus, kuri devās uz Emavu. Augšāmceltais Kungs tuvojās tiem, vaicājot, kamdēļ viņi ir noskumuši. Lūka sniedz atbildi:
„Un tie Viņam sacīja: „Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,
ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā.
Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs.”” (Lūkas 24:19–21.)
Mēs rodam mierinājumu savās zināšanās un liecībā, ka Viņš bija Tas, kurš atpestīja Israēlu. Viņš bija Tas, kurš „[sarāva] nāves saites” (Mosijas 15:23). Viņš bija Tas, kurš uzcēlās kā „pirmais no mirušajiem” (1. korintiešiem 15:20). Viņš bija Tas, kurš ļāva īstenoties tempļa derībām, kas uz mūžiem saista mūs ar visiem mīļajiem, kurus mēs uz kādu laiku esam zaudējuši.1
Šajās Lieldienās es vēlētos dalīties vēstījumā no svētbrīža, kurā es piedalījos pirms dažiem gadiem, runājot par Glābēja atsvabinošo spēku. Tas stiprināja mani, kamēr es gatavojos un uzstājos. Es lūdzu, kaut tas stiprinātu arī jūs, kad jūs par to lasīsiet.
Kaut arī dažiem dzīve beidzas ātrāk, galu galā tā beidzas ikvienam no mums. Ikviens no mums tiks pārbaudīts, sastopoties ar kāda mīļa cilvēka nāvi.
Kādudien es sastapu vīru, kuru nebiju redzējis kopš viņa sievas nāves. Tā bija nejauša tikšanās patīkama atvaļinājuma laikā. Sasveicinoties ar mani, viņš smaidīja. Atceroties par viņa sievas nāvi, es ļoti iejūtīgi izteicu ierastos sveiciena vārdus: „Kā tev iet?”
Smaids pagaisa, viņa acīs sariesās asaras, un viņš klusi un ļoti atklāti teica: „Man iet labi. Taču man ir ļoti grūti.”
Tas ir ļoti grūti, kā vairums no jums jau zina un kā kādudien sapratīs ikviens no mums. Grūtākais šajā pārbaudījumā ir saprast to, kā tikt galā ar bēdām, vientulību un zaudējumu, kas liek justies tā, ir kā mēs būtu zaudējuši daļu no sevis. Sēras var ievilkties, izraisot hroniskas sāpes. Un dažkārt mēs varam pat dusmoties par to, ka mums ir nodarīta netaisnība.
Glābējs izprot mūsu sēras
Glābēja īstenotā Izpirkšana un Augšāmcelšanās dod Viņam spēku atsvabināt mūs no šiem pārbaudījumiem. Caur Savu pieredzi Viņš ir iepazinis visas mūsu sēras. Viņš būtu varējis tās iepazīt caur Gara iedvesmu, taču tā vietā Viņš izvēlējās iepazīt tās caur Savu personīgo pieredzi. Stāsts vēsta:
„Un lūk, Viņš piedzims Marijai Jeruzālemē, kas ir mūsu sentēvu zeme, viņa, būdama jaunava, dārgs un izraudzīts trauks, kas tiks apēnota un kļūs grūta ar Svētā Gara spēku, un dzemdēs dēlu, jā, patiesi Dieva Dēlu.
Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.
Un Viņš uzņemsies nāvi, lai Viņš varētu atraisīt nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās.” (Almas 7:10–12.)
FRAGMENTS NO GLEZNAS LŪGŠANAS KUNGS, JANGSUNGS KIMS, AR „HAVEN LIGHT” LAIPNU ATĻAUJU
Jums apkārt būs labi cilvēki, kuri centīsies izprast jūsu sēras par mīļa cilvēka zaudējumu. Var gadīties, ka arī viņi paši sēros. Glābējs ne vien izprot un izjūt sēru būtību, bet arī izjūt jūsu personīgās sēras, ko jūtat tikai jūs. Un Viņš jūs pazīst visā pilnībā. Viņš zina jūsu sirdi.
Ieaiciniet Svēto Garu
Glābējs zina, kas no tā visa, ko jūs varētu pasākt, dos jums vislielāko labumu, ja vien jūs ieaicināsiet Svēto Garu, lai Tas jūs mierinātu un svētītu. Viņš zina, ar ko jums vislabāk sākt. Dažkārt jums būs jālūdz. Dažkārt jums būs jāmierina kāds cits. Es zinu par kādu slimības novārdzinātu atraitni, kura tika iedvesmota apciemot kādu citu atraitni. Lai gan manis tur nebija, esmu pārliecināts, ka Tas Kungs iedvesmoja šo uzticīgo mācekli palīdzēt kādai citai, lai tādējādi Viņš varētu palīdzēt viņām abām.
Pastāv daudz veidu, kā Glābējs var palīdzēt tiem, kurus māc sēras, atsaucoties katra individuālajām vajadzībām. Un jūs varat nešaubīties par to, ka Viņš to var un ka Viņš darīs to tādā veidā, kas būs vislabākais gan tiem, kuri sēro, gan viņu līdzcilvēkiem. Viens no nemainīgajiem mierinājuma aspektiem ir tāds, ka Dievs atsvabina cilvēkus no sērām tad, kad tie sajūt Viņa priekšā bērna pazemību. Vienu no šiem lieliskajiem uzticīgās pazemības piemēriem mēs varam gūt no Ījaba dzīves (skat. Ījaba 1:20–22). Vēl viens no nemainīgajiem mierinājuma aspektiem, kas īstenojās arī Ījaba dzīvē, ir nezūdoša ticība Glābēja Augšāmcelšanās spēkam (skat. Ījaba 19:26).
Mēs visi tiksim augšāmcelti, ieskaitot jūsu mīļos, kuri ir miruši. Satikšanās ar viņiem nebūs ēteriska, mēs tiksimies ķermenī, kas nekad vairs nemirs, nenovecos un nekļūs nespēcīgs.
Parādoties Saviem sērojošajiem apustuļiem pēc Augšāmcelšanās, Glābējs mierināja ne vien viņus, bet arī visus mūs, kam kādudien nāksies sērot. Viņš nomierināja tos un mūs, sakot:
„Miers ar jums! …
Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” (Lūkas 24:36, 39.)
Tas Kungs var iedvesmot mūs tiekties pēc spēka, kas atsvabinās mūs no sērām tādā veidā, kas vislabāk atbilst mūsu vajadzībām. Mēs varam izvēlēties kalpot citiem Tā Kunga uzdevumā. Mēs varam liecināt par Glābēju, Viņa evaņģēliju, Viņa Baznīcas atjaunošanu un Viņa Augšāmcelšanos. Mēs varam ievērot Viņa baušļus.
Visas šīs izvēles ieaicina Svēto Garu. Tieši Svētais Gars var mūs mierināt atbilstoši katra vajadzībām. Un, pateicoties Gara iedvesmai, mēs varam iegūt liecību par Augšāmcelšanos un skaidru skatījumu uz gaidāmo, godības pilno atkalsatikšanos. Es sajutu šo mierinājumu, nolūkojoties uz kādas tuvinieces kapakmeni — kādas tuvinieces, kuru, kā man zināms, es kādudien atkal varēšu apskaut. Zināšanas par to ne vien atsvabināja mani no sērām, bet arī piepildīja ar priekpilnām gaidām.
Ja šī mazā meitenīte būtu nodzīvojusi līdz brieduma gadiem, viņai būtu bijusi nepieciešama atsvabināšana cita veida pārbaudījumos. Viņai nāktos tikt pārbaudītai, lai apliecinātu savu uzticību Dievam caur fiziskajiem un garīgajiem izaicinājumiem, kas piemeklē ikvienu no mums. Kaut arī ķermenis ir lielisks veidojums, tā funkciju saglabāšana ir izaicinājums, kas izvēršas pārbaudījumā mums visiem. Ikvienam ir jāsastopas ar grūtībām — slimojot un novecojot.
„Pazemībā dienas vadi”
Spēks, kas atsvabina mūs mūsu pārbaudījumos, tik tiešām darbojas. Tas darbojas tāpat kā atsvabināšana pārbaudījumos, ko mēs pieredzam, saskaroties ar mīļa cilvēka nāvi. Tā kā atsvabināšana ne vienmēr nozīmē mīļotā cilvēka dzīvības saudzēšanu, arī atsvabināšana no citiem pārbaudījumiem ne vienmēr nozīmē to pagaišanu. Tas Kungs var nesniegt mums atvieglojumu, kamēr mēs nebūsim ieguvuši ticību, lai veiktu tādas izvēles, kas iedarbina mūsu dzīvē Izpirkšanas spēku. Viņš to neprasa aiz vienaldzības, bet gan aiz mīlestības pret mums.
Tā Kunga atsvabinošā spēka iemantošanas vadlīnijas dzīves grūtību pārvarēšanai tika dotas Tomasam B. Maršam, kurš savulaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents. Viņš pieredzēja smagus pārbaudījumus, un Tas Kungs zināja, ka viņam nāksies sastapties ar vēl daudziem citiem. Viņam tika dots šis padoms, ko es esmu pieņēmis savā dzīvē un piedāvāju arī jums: „Esi pazemīgs; un Tas Kungs, tavs Dievs, vedīs tevi aiz rokas un dos tev atbildes uz tavām lūgšanām.” (Mācības un Derību 112:10.)
FRAGMENTS NO GLEZNAS PAZUDUSĪ AVS, JANGSUNGS KIMS, AR „HAVEN LIGHT” LAIPNU ATĻAUJU
Tas Kungs allaž vēlas vedināt mūs pie atsvabināšanas caur kļūšanu arvien taisnīgākiem. Tas prasa grēku nožēlu. Un tas prasa pazemību. Līdz ar to ceļš uz atsvabināšanu allaž prasa pazemību, lai Tas Kungs varētu vest mūs pie rokas turp, kurp Viņš caur mūsu likstām vēlas mūs aizvest, iesvētot mūs.
Pārbaudījumi var radīt aizvainojumu un laupīt drosmi. Pazemība, kas mums visiem jāiegūst, lai Tas Kungs varētu vadīt mūs aiz rokas, ir rodama ticībā. Tā izriet no ticības tam, ka Dievs tik tiešām dzīvo, ka Viņš mūs mīl un ka tas, ko Viņš mums vēl, lai cik tas būtu grūti, allaž ir pats labākais.
Glābējs parādīja mums šo pazemību. Jūs esat lasījuši, kā Viņš lūdza Ģetzemenes dārzā, mūsu visu labā izciezdams pārbaudījumu, ko mēs nespējam izprast, ko mēs nespētu pārciest un ko man nav pa spēkam aprakstīt. Atsauciet atmiņā Viņa lūgšanu: „Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42.)
Viņš pazina Savu Debesu Tēvu, dižo Elohimu, un paļāvās uz Viņu. Viņš zināja, ka Viņa Tēvs ir visuvarens un bezgalīgi laipns. Mīļotais Dēls lūdza pazemīgiem vārdiem, kas līdzinās maza bērna teiktajam, lūdzot pēc atsvabinošā spēka palīdzības.
Sakopojiet drosmi un rodiet mierinājumu
Tēvs neatsvabināja Savu Dēlu, atbrīvojot To no pārbaudījuma. Viņš neizdarīja to, domājot par mums, un Viņš ļāva, lai Glābējs pabeidz misiju, ko bija ieradies īstenot. Tomēr mēs allaž varam smelties drosmi un gūt mierinājumu, atceroties par to palīdzību, ko Tēvs Viņam sniedza:
„Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.
Bet, nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.
Un Viņš tiem sacīja: „Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!” (Lūkas 22:43–46.)
Glābējs lūdza pēc atsvabināšanas. Viņam netika ļauts izvairīties no Sava pārbaudījuma, taču Viņam tika sniegts pietiekami liels mierinājums, lai to godības pilns pārvarētu.
Tas, ko Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem, kuri arī tobrīd tika pārbaudīti, kalpo par norādījumu mums visiem. Mēs varam apņemties tam sekot. Mēs varam apņemties celties un lūgt ar varenu ticību un pazemību. Un mēs varam sekot pavēlei, par ko tiek piebilsts Marka grāmatā: „Celieties, ejam!” (Marka 14:42.)
Tas kalpo par ieteikumu tam, kā pārvarēt fiziskos un garīgos dzīves pārbaudījumus. Kad jūs būsiet paveikuši visu, ko varat paši saviem spēkiem, jums būs nepieciešama Dieva palīdzība. Tādēļ celieties un ejiet, un iegūstiet Viņa palīdzību, cik ātri vien iespējams, lūdzot atpestīšanu, negaidīdami, līdz iestāsies krīze.
Es svētsvinīgi liecinu, ka Dievs Tēvs dzīvo un mīl mūs. Es to zinu. Viņa laimes iecere ir nevainojama, un tā ir laimes iecere. Jēzus Kristus Augšāmcēlās, un arī mēs tiksim augšāmcelti. Viņš cieta, lai spētu palīdzēt mums visos mūsu pārbaudījumos. Viņš samaksāja izpirkumu par mūsu visu grēkiem un visu Debesu Tēva bērnu grēkiem, lai mēs varētu tikt atsvabināti no nāves un grēka.
Es zinu, ka Jēzus Kristus Baznīcā Svētais Gars var apmeklēt mūs, lai mierinātu un attīrītu, kamēr mēs sekojam Skolotājam. Kaut jūs saņemtu Viņa mierinājumu un palīdzību brīžos, kad tas ir nepieciešams, cauri visiem savas dzīves pārbaudījumiem un grūtībām!