Jaunie pieaugušie
Vai mani vada Dievs?
Mūsu dzīvē ir pa pilnam būtisku izvēļu attiecībā uz to, kādu karjeras virzienu izvēlēties, ar ko precēties, kurā skolā mācīties utt. Mūsu dzīvē ir arī pa pilnam ikdienišķu rūpju attiecībā uz to, kā vislabāk pavadīt savu laiku, centieniem izprast doktrīnu un miera iegūšanu pārbaudījumos. Visā tajā mums ir nepieciešama personīgā atklāsme. Taču dažkārt mums var būt grūti saprast, kā to saņemt, vai atpazīt to, ka esam to saņēmuši. Ja mēs nesaņemam vai nespējam atpazīt saņemtās atbildes, mēs varam sākt prātot: „Vai tas bija Svētais Gars vai tikai mana ideja?”, „Kādēļ es sajutu iedvesmu rīkoties šādi un cietu neveiksmi?”, „Kādēļ man šķiet, ka Dievs neatbild uz manām lūgšanām?”
Par laimi, rakstā „Lēmumu pieņemšana: rīcības brīvība vai atklāsme” (44. lpp.), Erina dalās savā stāstā par personīgās atklāsmes saņemšanu brīdī, kad viņai savā dzīvē bija jāpieņem kāds ļoti būtisks lēmums. Kaut arī Dievs vēlas mūs vadīt, Viņš vēlas arī palīdzēt mums pieņemt labus lēmumus, paļaujoties pašiem uz savu rīcības brīvību.
Vēl viens būtisks atklāsmju saņemšanas un atpazīšanas aspekts ir mācīšanās atpazīt to, kā Svētais Gars uzrunā katru no mums personīgi. Katram no mums tas var būt citādi. 48. lappusē daudzi pieaugušie jaunieši stāsta, kā viņi saņem atklāsmi.
Rakstā, kas ir pieejams tikai digitālā formātā, Aspena skaidro, ka personīgās atklāsmes saņemšanai ir nepieciešama „savu garīgo muskuļu trenēšana”.
Domas par nākotni var būt nomācošas, pat biedējošas. It sevišķi pieaugušajiem jauniešiem. Taču, atceroties, kā Dievs ir vadījis manu dzīvi līdz šim, es smeļos drosmi, lai virzītos uz priekšu un rīkotos, paļaujoties uz to, ka, mērojot šo ceļu, Viņš turpinās dot man nepieciešamos norādījumus.
Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Keitija Sjū Emblija