„Tāda ir dzīve!”
Ričards Dž. Andersons
Jūtas štats, ASV
Džona Kačika ilustrācija
Kādā ziemas vakarā es vēlu pārrados mājās pēc vairākām intervijām, ko biju noturējis savā bīskapa aicinājumā. Es biju pārguris. Darbs jau nedēļām ilgi bija radījis stresu, un pienākumi ģimenē un Baznīcā lika man nopūlēties pāri saviem spēkiem.
Tovakar man vēl nācās remontēt savu automašīnu, lai nākamajā rītā varētu tikt uz darbu. Uzvelkot darba tērpu, es nomainīju savu bīskapa lomu pret mehāniķa lomu. Es apgūlos uz aukstās garāžas grīdas, zem mašīnas, un sāku strādāt. Kādēļ gan man vēl bija aukstumā un pagurumā jāapskrāpē rokas, ja es jau visu dienu biju tik cītīgi strādājis? Es zaudēju pacietību un sāku žēlabaini lūgt Debesu Tēvu.
„Vai Tu varētu man kaut nedaudz palīdzēt?” es vaicāju. „Es daru visu iespējamo, lai būtu labs tēvs, vīrs un bīskaps un ievērotu baušļus. Vai gan es nekalpotu labāk, ja varētu kaut nedaudz atpūsties? Lūdzu, palīdzi man paveikt šo darbu, lai es varu doties pie miera!”
Pēkšņi manā prātā droši un skaidri iešāvās trīs noteikti vārdi: „Tāda ir dzīve!”
„Ko?” es pārjautāju.
Vārdi atskanēja vēlreiz: „Tāda ir dzīve!”
Manā prātā un sirdī ienāca sapratne, izdzirdot šos vārdus trešo reizi: „Tāda ir dzīve!” Šie vārdi nodeva vēstījumu manam garam. „Tāda” bija laicīgās dzīves būtība, un es pieredzēju izaugsmes brīdi, kas bija paredzēts, lai palīdzētu man kļūt tādam, kā to vēlas Debesu Tēvs. Bija tā, it kā Gars man teiktu: „Vai tu gaidīji, ka tev šajā laicīgajā dzīves ceļā nebūs nekādu grūtību?” Pieceļoties no aukstās betona grīdas, es vairs nebiju tāds, kā iepriekš.
Neatkarīgi no tā, kā mēs izturamies, mūsu likstas var uzskatīt par dāvanām no mīlošā Tēva Debesīs. Viņš dod mums iespēju stāties pretī likstām, lai mēs varētu iemācīties vērsties pie Viņa. Ja mēs to darām, mēs tiekam svētīti ar sapratni un garīgo izaugsmi.
Šie trīs vārdi, kas man iešāvās prātā tanī aukstajā naktī uz garāžas betona grīdas, ir nākuši man par svētību vairāk nekā 35 gadu garumā. Es ļoti cenšos, lai neviena no likstām netiktu izniekota. Es uzskatu, ka likstas ir iespēja apgūt to, ko es citādi varbūt nemaz nebūtu iemācījies.