Atraitnes Artava
Es kristījos 1994. gada 7. maijā Maltā — kopā ar vīru un trim dēliem. Gadu vēlāk mēs sākām gatavoties, lai dotos uz templi. Mēs bijām ļoti nabadzīgi un nevarējām atļauties maksāt desmito tiesu. Protams, mēs nevarējām doties uz templi. Trīs gadus vēlāk mans vīrs un mani dēli pameta Baznīcu. Lai gan Baznīcā biju vienīgā no ģimenes, es ļoti vēlējos doties uz Soltleikas templi.
2003. gadā mēs ar vīru atgriezāmies Stambulā. Mani dēli devās uz Angliju. Mans vīrs aizgāja pensijā un pelnīja ļoti maz naudas, kamēr es paliku mājās. Ar šo naudu nepietika mūsu vajadzībām. Mans vīrs bija neaktīvs Baznīcas loceklis, un mēs joprojām nemaksājām desmito tiesu. Pēc trim gadiem, 2006. gadā, mans vīrs nomira. Es sāku saņemt viņa pensiju, taču tā bija mazāka par to, ko saņēma viņš. Tagad man bija iespēja maksāt desmito tiesu, un es sāku to darīt. Pēc mana vīra nāves mans jaunākais dēls atgriezās Stambulā. Mājās mēs atkal bijām divi cilvēki. Es saņēmu ļoti maz naudas, taču ar to kaut kā pietika visām mūsu vajadzībām. Kad es pamanīju šo svētību, ka mums vienmēr pietiek mūsu vajadzībām, es biju ļoti pateicīga un laimīga. Tas Kungs mums patiešām bija atvēris Debesu logus.
2008. gadā kāds pāris atbrauca no Jūtas uz Stambulu. Tara un Kevins šeit uzturējās trīs dienas, un mēs kļuvām ļoti labi draugi. Kad viņi atgriezās Amerikā, viņi uzaicināja mani uz Soltleiksitiju. Viņi ļoti vēlējās, lai es viņus apciemoju. 2008. gada oktobrī es devos uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai viņus apciemotu. Tara visu noorganizēja nevainojami. Es tur apmeklēju sešus tempļus (Soltleikas, Bauntifulas, Loganas, Ogdenas, Provo un Manti). Mani sapņi piepildījās!
2012. gadā, pēc deviņu gadu meklēšanas, es beidzot atradu pasniedzējas darbu kādā Stambulas universitātē un sāku maksāt desmito tiesu no vēl viena ienākumu avota. Šoreiz man bija liela vēlēšanās redzēt visus tempļus Eiropā, un es tam iekrāju naudu. Vispirms devos uz Kijevas templi, pēc tam — uz Šveices templi Bernē, tad — Anglijas Prestonas un Londonas templi (3 reizes). Vēl es vēlos apmeklēt tempļus Vācijā, Spānijā un jauno Romas templi Itālijā.
2018. gada septembrī Kevins un Tara atkal apciemoja mani uz trīs dienām šeit, Turcijā. Kevins pastāstīja manam dēlam un man, ka viņš nekad iepriekš nebija ceļojis ārpus Amerikas saistībā ar darba jautājumiem. 2008. gadā viņa priekšnieks pats nevarēja ierasties Stambulā, tāpēc viņš nosūtīja Kevinu, — tā es šeit iepazinos ar Kevinu un Taru. Kevins pastāstīja savam priekšniekam par viņu vēlmi uzaicināt mani apmeklēt tempļus Amerikā. Vēlāk Kevins mainīja darbu. Pēc ilgāka laika Kevins un viņa bijušais priekšnieks atkal satikās. Kevins pastāstīja par manu ceļojumu uz Ameriku un to, ka es apmeklēju vairākus tempļus. Viņa bijušais priekšnieks teica: „Zini, runājot par to darba braucienu uz Stambulu, tam braucienam es iztērēju 40 tūkstošus dolāru, taču tas nebija sekmīgs. Tomēr es domāju, ka tas bija nepieciešams, lai Mainei būtu iespēja doties uz templi.”
Kopš vīra nāves es maksāju desmito tiesu pilnā apmērā. Šis ir īsais stāsts par manām desmitās tiesas svētībām. Es neuzdrīkstos nemaksāt savu desmito tiesu, jo zinu, ka Svēto Rakstu vieta Maleahija 3:10 ir patiesa: „Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!”
Es zinu, ka šī ir patiesā Jēzus Kristus Baznīca. Āmen.