Tē hina’aro nei tō tātou Metua i te ao ra ’ia ho’i fa’ahou tātou.

Nā Elder Ulisses Soares

Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo

Ma tō ’outou ’ite ’ore, ’ua ātea roa paha ’outou i ni’a i te ’ē’a nō te ho’ira’a i tō tātou Metua i te ao ra ra.

’Ua moemoeā noa na tō’u nā metua, ’o Aparecido ’e ’o Mercedes Soares, e tāvini i te hō’ē misiōni. ’Ua hina’aro rāua e ’aufau fa’ahou i te Fatu nō te mau ha’amaita’ira’a e rave rahi tei fāri’ihia e tō rāua ’utuāfare mai te taime ’a tomo mai ai rāua i roto i te ’Ēkālesia. ’Ua tae mai taua taime ra i te matahiti 1989 ’a fāri’i ai rāua i te hō’ē pi’ira’a ’ia tāvini i roto i te hiero nō São Paulo Peretīria.

Terā rā, tau ’āva’e noa i roto i tā rāua misiōni, ’ua ro’ohia tō’u metua tāne i te hō’ē ma’i māfatu, ’e ’ua pohe ’oia. I roto i tōna ’ōro’a hunara’a, ’ua tauahi au i tō’u metua vahine ’a ti’a noa ai māua i mua i te ’āfata o tō’u metua tāne.

« Mama, e aha tō muri iho nō ’oe ? » Tā’u i ui.

« ’Ua moemoeā nā tō ’oe metua tāne ’e ’o vau nei i teie misiōni », tāna i pāhono mai. « Tē tāvini nei au i teienei, ’e e tāmau ā vau i te tāvini—nōna ’e nō’u ».

’Ua fa’ata’a te hō’ē peresideni hiero maita’i i te tahi atu ’ivi ’ia tāvini ’ei hoa nō tō’u metua vahine, ’e ’ua rave tāmau noa tō’u metua vahine i tāna misiōni nō te roara’a hau atu i te 20 ’āva’e te maoro. ’Ua ha’amaita’i tāna tāvinira’a misiōnare iāna, ’e ’ua ha’amaita’i tōna fa’aro’o ’e tōna hi’ora’a i tō’u ’utuāfare ’e iā’u.

I roto i tāna misiōni, e piti o tō’u nā taea’e tei pohe ato’a, ’e ’ua pohe tā māua tā’u vahine e piti tamari’i. Te mātāmua, ’ua fānauhia ïa nā mua a’e i te mahana i fa’ata’ahia ’e ’aita i ora mai, ’e ’ua pohe te piti i muri a’e i te marua tamari’i. I roto i te reira taime teimaha nō tō mātou ’utuāfare, tei roto tō’u metua vahine i te hiero i te mau mahana ato’a ma te ha’apāpū i tōna fa’aro’o—’e te ha’apūaira’a i tō mātou—i roto i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a.

Nā tōna fa’aro’o i roto i te hō’ē ’āmuira’a hanahana ’e tō’u metua tāne, ’e te parau fafau nō te ora mure ’ore i mua i te aro o tō tātou Metua i te ao ra, i pāturu iāna nō te roara’a e 29 matahiti ’ei vahine ’ivi e tae roa atu i te hope’a o tōna orara’a, i te 94ra’a o te matahiti.

Te fa’anahora’a nō te ’oa’oa

’Auē ïa tātou i te ha’amaita’ihia ’ei feiā mo’a nō te mau mahana hope’a nei, ’ia ’ite ē, ’ua fa’aho’i-fa’ahou-hia mai te ’evanelia. Te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a, ’o « te fa’anahora’a rahi mau nō te ’oa’oa » (Alama 42:8). I te feiā parauti’a ’e te ha’apa’o maita’i, ’ua fafau ’oia i te hō’ē ha’amāuruurura’a mure ’ore i mua i te aro o te Atua.

Mai tei heheuhia i roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau, fātata te tā’āto’ara’a o te mau tamari’i a te Metua i te ao ra e tomo i roto i te hō’ē bāsileia hanahana. Nā roto i te Tāra’ehara a te Fa’aora, ’o rātou ’o tē haere mai « i roto i te ti’afa’ahoura’a nō te feiā parauti’a » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 76:17), e ha’amaita’i-roa-hia rātou ’e e fāri’i rātou i te hanahana tīrētiēra.

Te rahira’a o te mau melo o Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei ’ua fāri’i i teie ha’api’ira’a tumu. Tē fifi rā, e nehenehe te tahi pae e’ita e ti’aturi ē, nō rātou iho te reira parau. E rave rātou i te hape. E taere tō rātou tupura’a i te pae vārua, noa atu e mea tāmau māite. E uiui rātou ē, e nava’i ānei tō rātou maita’i nō te bāsileia tīrētiēra.

Mai te mea tē ’ite ra ’outou ia ’outou iho i roto i te reira pupu, ’a ha’amana’o i te mau parau a te Fatu i te tahi atu pupu ta’ata ti’aturi : « E fa’ateitei na ’outou i te upo’o, ’ia māhanahana maita’i, ’ua ’ite ho’i au i te parau fa’aau tā ’outou i fa’aau mai iā’u ra » (Mosia 24:13).

’Ua here te Atua ia tātou ’e tē hina’aro nei ’oia ’ia ho’i tātou pā’āto’a i mua i tōna aro. Ma tō ’outou ’ite ’ore, ’ua ātea roa paha ’outou i te ’ē’a nō te ho’ira’a iāna ra.

« E parauti’a ’e e parau mau »

I roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 76, ’ua heheu mai te Fatu nāhea e nehenehe ai i tāna mau tamari’i ’ia fatu i te bāsileia tīrētiēra. Mai te mea e melo ’outou nō te ’Ēkālesia ’e e ’itera’a pāpū tō ’outou, ’ua ha’amata a’e na ïa ’outou i tō ’outou haere’a, mai tei fa’ata’ahia i roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau :

E ti’a ia tātou ’ia fāri’i i « te parau fa’a’ite a Iesu » ’e ’ia fa’aro’o « i tōna ra i’oa » (’īrava 51).
E ti’a ia tātou ’ia bāpetizohia nā roto i te utuhira’a (hi’o ’īrava 51).
E ti’a ia tātou ’ia « fāri’i i te Vārua Mo’a, nā roto i te tu’ura’a rima » nā te hō’ē ta’ata tei mau i te mana autahu’ara’a (’īrava 52).

’Āre’a te tahi atu mau ta’ahira’a, e tītauhia ïa te orara’a tā’āto’a nō te tauto’o, ’e e paruparu te tahi mau melo ’ia ’ore ana’e rātou e manuia. Tē ha’a nei tātou pā’āto’a i ni’a i te reira mau tītaura’a. Māuruuru nō te Tāra’ehara a Iesu Mesia, e nehenehe tā tātou pā’āto’a e tāpae i reira :

’A ha’apa’o i te mau fa’auera’a ’e « ’ia horoihia ’e ’ia tāmāhia ho’i i tā [tātou] ra mau hara ato’a » (’īrava 52).
’Ia « upo’oti’a ho’i nā roto i te fa’aro’o » (’īrava 53).
’Ia « tā’atihia atu ho’i e te Vārua Mo’a nō te fafaura’a » (’īrava 53), ’oia ho’i te Vārua Maita’i, ma te fa’a’ite « i te Metua ē, ’ua rave-maita’i-hia [tā tātou] mau ’ōro’a fa’aorara’a ’e ’ua ha’apa’ohia te mau fafaura’a o te reira mau ’ōro’a ». ¹ Tē fafau nei te Metua i teie tā’atira’a i « te feiā parauti’a ’e te ha’apa’o maita’i » (’īrava 53).

Te rirora’a ’ei « mea parauti’a ’e te ha’apa’o maita’i », te parau ïa a te peresideni Ezra Taft Benson (1899–1994), ’o « te hō’ē ïa parau e tano nō te feiā itoito i roto i te ’itera’a pāpū nō Iesu. E mea itoito rātou i te pārurura’a i te parau mau ’e i te parauti’a. E mau melo teie nō te ’Ēkālesia ’o tei rave maita’i i tō rātou pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia (hi’o PH&PF 84:33), tei ’aufau i tā rātou tuha’a ’ahuru ’e tā rātou mau ō, tei ora i te hō’ē orara’a mā, tei pāturu i tō rātou feiā fa’atere o te ’Ēkālesia na roto i te parau ’e te ’ohipa, tei ha’amo’a i te mahana sābati, ’e tei ha’apa’o i te mau fa’auera’a ato’a a te Atua ».²

Nō te noa’a te fāito teitei a’e o te bāsileia tīrētiēra, ’o tē parau-pinepine-hia nei ē, te fa’ateiteira’a, tē vai ra hō’ē tītaura’a hope’a. E ti’a ia tātou ’ia tomo i roto i « te fafaura’a ’āpī ’e te mea mure ’ore nō te fa’aipoipora’a » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 131:2), e ravehia i roto i te hiero nā roto i te mana ti’a o te autahu’ara’a. ’Ia au i te fa’anahora’a aroha a tō tātou Metua, ’ua ’ite tātou ē, e roa’a iho ā te mau ha’amaita’ira’a tīrētiēra i roto i te orara’a a muri a’e, i te feiā tei ’ore i fāri’i i te rāve’a nō te ’ōro’a o te tā’atira’a hiero i roto i teie orara’a, ’ua ha’apa’o tāmau noa rā e tae noa atu i te hope’a.

Tē ha’api’i mai nei tātou i roto i te Buka a Moromona ē, te mau tamari’i ato’a a te Atua ’o tei ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a ’e ’ua ha’apa’o maita’i, noa atu te huru o te orara’a, e ha’amaita’ihia ïa rātou ’e « e fāri’ihia rātou i te ra’i ra, ’ia pārahi rātou ’e te Atua ato’a i roto i te ’oa’oa hope ’ore ra » (Mosia 2:41). Tē vai noa ra te ti’aturira’a nō tātou i roto i te aroha ’e te here o te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a a tō tātou Metua i te ao ra.

Te ha’amaita’ira’a nō te tātarahapa

’Ua ha’api’i mai tō tātou peropheta here, te peresideni Russell M. Nelson ē : « E’ita te Fatu e tītau ia tātou ’ia maita’i hope roa i teie tuha’a i roto i tō tātou tupura’a mure ’ore. Tē tītau nei rā ’oia ia tātou ’ia rahi atu ā tō tātou vi’ivi’i ’ore. ’O te tātarahapa tāmahana te ’ē’a e tae ai i te vi’ivi’i ’ore, ’e nā te vi’ivi’i ’ore e fa’atae mai i te mana ».³

’Ua parau ato’a te peresideni Nelson ē, « te ravera’a ’e te rirora’a ’ei mea maita’i a’e i te mau mahana ato’a » e hōpoi mai te reira i « te mana ha’apūai » ia tātou.⁴ Mai te mea e fa’a’ohipa tātou i te reira mana ha’apūai nō te pāto’i i te ta’ata tino nei, (hi’o Mosia 3:19), e haere ri’i atu tātou i mua i ni’a i te haere’a nō te ho’i i tō tātou Metua ra.

Nō te mea ’aore e mea vi’ivi’i e pārahi i te ’aro o te Atua (hi’o Mose 6:57), tē ’ohipa nei tātou i te mau mahana ato’a i ni’a i te tauira’a pae vārua mau—i roto i tō tātou mau ferurira’a, tō tātou mau hina’aro, ’e tō tātou huru. I roto i te mau parau a te ’āpōsetolo Paulo, tē ’imi nei tātou ’ia riro ’ei mau ta’ata ’āpī i roto i te Mesia, ma te mono marū noa i tō tātou huru tahito ’ei huru ’āpī (hi’o 2 Korinetia 5:17). E tae mai teie tauira’a te a’o nā ni’a iho i te a’o, ’a tauto’o ai tātou ’ia riro ’ei mea maita’i ri’i a’e i te mau mahana ato’a.

Te pe’era’a i te Fa’aora nā roto i te tāmatara’a i te riro mai iāna te huru, ’o te fa’aru’era’a ïa iāna iho, tāna i parau ē, te ravera’a i tō tātou tātauro (hi’o Mataio 16:24–26). E rave tātou i tō tātou tātauro mai te mea ē :

E ha’avī tātou i tō tātou mau hina’aro, mau hia’ai, ’e te mau ’ohipa auhia e tātou.
Ma te fa’a’oroma’i « ’ia auraro i te mau mea ato’a tā te Fatu e hina’aro ’ia tu’u i ni’a » ia tātou (Mosia 3:19).
E tāpe’a ia ’outou iho ’eiaha e rave noa atu i te mea paieti ’ore ra (hi’o Moroni 10:32).
E auraro i tō tātou hina’aro i te hina’aro o te Metua, mai tā te Fa’aora i nā reira.

’E e aha tā tātou e rave ’ia topa ana’e tātou ? E fāriu atu tātou i tō tātou Metua ra ’e e ani iāna ’ia « tu’u mai i te toto tāra’ehara o te Mesia, ’ia fa’a’orehia tā [tātou] nei mau hara » (Mosia 4:2). E tūtava fa’ahou ā tātou nō te upo’oti’a i ni’a i te paruparu ’e ’ia fa’aru’e i te hara. E pure tātou nō te aroha, te « mana fa’atupu ’e te ora pae vārua » ’o Iesu Mesia.⁵ E rave tātou i tō tātou tātauro ’e e tāmau fa’ahou i tō tātou tere, noa atu te ātea ’e te teimaha, i te fenua i parauhia ra i tō rāua aro.

’A ti’aturi i tāna mau parau fafau

Tō tātou tāhuti ’ore ’e te ora mure ’ore, ’o te ’ohipa ïa ’e te hanahana o te Atua (hi’o Mose 1:39). Tā tātou ’ohipa nō te tāpae i taua hanahana ra, ’o te rirora’a ïa ’ei mea itoito i roto i tō tātou ’itera’a pāpū i ni’a i te fenua nei.

I roto i te ’ōrama, ’ua ’ite te perophata Iosepha Semita ē, te feiā ha’apa’o maita’i, « e upo’oti’a ho’i rātou i te mau mea ato’a ra » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 76:60). I muri a’e, ’ua parau ’oia ē, « e heheuhia mai te mau terono ’e te mau hau, te mau bāsileia ’e te mau mana, ’e e tu’uhia atu ho’i i ni’a iho ia rātou ato’a ’o tē fa’a’oroma’i itoito nō te ’evanelia a lesu Mesia ra » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 121:29).

Mai te mea e ti’aturi tātou i teie mau fafaura’a, e’ita tātou e fa’arue ia tātou iho, i tō tātou mau ta’ata tei herehia ’e i te tahi atu mau tamari’i a te Atua. E tūtava tātou ’ia rave ma te maita’i roa a’e ’e ’ia tauturu ia vetahi ’ē ’ia nā reira ato’a. Tātou ana’e iho, e’ita hō’ē o tātou e nava’i te maita’i ’ia fa’aorahia i roto i te bāsileia tīrētiēra, terā rā, « nā roto i te mana, ’e te aroha, ’e te maita’i ho’i nō te Mesia mo’a » (2 Nephi 2:8), e roa’a noa ā te reira ha’amaita’ira’a.

Mai te mea e tāmau noa tātou i te ha’apa’o, tē fa’a’ite pāpū atu nei au ē, e fatu tātou « i te ’oa’oa hope ’ore » i mua i te aro o te Metua ’e o te tamaiti. « E ha’amana’o ē, e ha’amana’o ē, e parau mau ïa teie mau parau nei ; ’e nā te Fatu ra nā te Atua i parau mai ra » (Mosia 2:41).