„Dzīvības gaisma”, Liahona, 2023. g. janv.
Dzīvības gaisma
Glābējs Jēzus Kristus ir mūsu gaisma, mūsu dzīvība un mūsu ceļš — kā vakar, tā šodien un mūžīgi.
Fragments no Focus on Joy (Pievērsies priekam), Maikls T. Malms
Saulei rietot kārtējā 1948. gada svētdienā, es pastaigājos gar Trentas upi Notingemā, Anglijā. Mani, divdesmitgadīgo misionāru, nesen bija aicinājuši par apgabala prezidentu. Kaut arī biju aizvadījis garu, nogurdinošu dienu sanāksmēs un kalpošanas darbā, es biju priecīgs un apmierināts ar paveikto.
Pastaigājoties gar upi, es klusībā lūdzu Dievu. Cerot sajust Tā Kunga vadību, es Viņam jautāju: „Vai es daru to, ko Tu vēlies?”
Pēkšņi mani pārņēma visaptverošs miers un izpratne. Tieši tajā brīdī es sapratu, ka Jēzus Kristus mani pazīst un mīl. Es neredzēju vīziju un nedzirdēju balsi, taču, pat ja Viņš tobrīd būtu stāvējis manā priekšā un saucis mani vārdā, es nebūtu spējis izjust Kristus pastāvēšanu un Viņa dievišķumu vēl spēcīgāk.
Šī jaukā un maigā pieredze ir ietekmējusi manu dzīves gājumu. Kopš tās dienas līdz pat šodienai manas zināšanas par Glābēju ir iespaidojušas katru nozīmīgo lēmumu, ko esmu pieņēmis. Gadu gaitā es lielākajā daļā pasaules esmu liecinājis par to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, Pasaules Gaisma. Mums ir tas gods nākt pie Viņa, Viņam sekot un sajust Viņa gaismu savā dzīvē.
Pasaules gaisma
Kādu vakaru, daudzus gadus pēc tās atmiņā paliekošās pieredzes, mēs ar sievu Barbaru vērojām naksnīgās debesis. Tobrīd es apbrīnā skatījos uz miljoniem zvaigžņu, kas tonakt šķita ārkārtīgi spožas un skaistas. Apbrīnas pārņemtam, man prātā ienāca Tā Kunga vārdi, ko Viņš teica Mozum: „Un pasaules bez skaita Es esmu radījis; un arī tās Es radīju pats Savam nodomam; un ar Dēlu Es tās radīju, kurš ir Mans Vienpiedzimušais.” (Mozus 1:33.)
Glābējs ar Savu spēku radīja un turpina iekveldināt sauli, mēnesi, zvaigznes un zemi (skat. Mācības un Derību 88:7–10). Viņš var pamatoti paziņot: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12, skat. arī Jāņa 9:5.)
Izsakoties pirmā padomnieka Augstākajā prezidijā, prezidenta Dalina H. Ouksa, vārdiem: „Jēzus Kristus ir pasaules gaisma, jo Viņš ir tās gaismas avots, kas plūst no Dieva klātbūtnes, „lai piepildītu izplatījuma bezgalību” [Mācības un Derību 88:12].” Glābēja Gaisma ir „patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kurš nāk pasaulē” (Mācības un Derību 93:2; skat. arī 84:46). Liekot lietā šo gaismu, mēs varam zināt, kā atšķirt „labu no ļauna” (Moronija 7:16). Šī universālā gaisma ir pazīstama kā „patiesības gaisma”, „Kristus gaisma” un „Kristus Gars” (Mācības un Derību 88:6; 88:7; Moronija 7:16).1
Apustulis Jānis ir teicis: „Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.” (Jāņa 1:5.) Mūsdienās Sātans nepagurstoši strādā, lai novestu Dieva bērnus tumsībā, novēršot tos no tā, kas ir „gaisma un dzīvība, un pasaules patiesība” (Etera 4:12).
Mēs nevaram pilnībā izprast un novērtēt Glābēju un Viņa evaņģēliju, ja esam zaudējuši Viņa gaismu un patiesību. Taču, kad mēs nožēlojam grēkus un Viņam paklausām, mēs uzvaram tumsību. Viņa gaisma atgriežas un izkliedē pasaulīgās ēnas no mūsu vidus un mūsu prāta.
Svētīti ar gaismu
Mūsu pasaulei kļūstot arvien tumšākai un nemierpilnākai, Tā Kunga gaismas izjušana mūsu dzīvē var šķist kā izaicinājums. Taču prezidents Rasels M. Nelsons mums atgādina: „Pieaugošā tumsība, kas pavada dzīves likstas, ļauj arvien vairāk izcelties Jēzus Kristus spožajai gaismai.”2
Esmu atklājis, ka manā dvēselē Viņa gaisma spīd spožāk tad, kad es atvēlu laiku Gara lietām tādos mierpilnos un klusos brīžos kā tajā vakarā ar Barbaru. Tādos mirkļos mēs saņemam garīgos pamudinājumus, vadību un gaismu. Tādos brīžos mēs saprotam, cik patiesībā esam svētīti, ka mums ir Glābējs.
Būdams Pasaules Gaisma, Glābējs ar Savu piemēru un mācībām izgaismo mūsu laicīgās dzīves ceļu (skat. Jāņa 8:12). Viņš padara mūsu slogus vieglākus ar Savu mīlestību un līdzjūtību (skat. Mateja 11:28–30). Caur Savu īstenoto Izpirkšanu Viņš atvieglo mūsu sirdis ar cerību un dziedinājumu (skat. Moronija 7:41). Un Viņš apgaismo mūsu prātu ar „patiesības Garu” (Mācības un Derību 6:15; skat. arī 11:13).
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Visās mūsu dzīves situācijās, lai arī kādos apstākļos mēs atrastos un lai arī ar kādiem izaicinājumiem mēs sastaptos, Jēzus Kristus ir gaisma, kas kliedē bailes, dāvā pārliecību un vadību un rada paliekošu mieru un prieku.”3
Elders Balards kalpoja misijā Anglijā no 1948. līdz 1950. gadam.
Turiet augstu savu gaismu
Es vienmēr esmu uztvēris šo privilēģiju — dalīties ar citiem Glābēja gaismā un aicināt viņus nākt pie Kristus, un sajust Viņa mīlestību — kā kaut ko ļoti īpašu. Man ļoti patika būt misionāram Anglijā. Man ļoti patika būt misijas prezidentam Kanādā. Un man ļoti patīk mans pašreizējais aicinājums — kalpošana Divpadsmit apustuļu kvorumā. Mans aicinājums sniedz man iespēju liecināt par Jēzu Kristu un dalīties Atjaunošanas vēstījumā visā pasaulē.
Sendienās Glābējs Saviem mācekļiem mācīja:
„Jūs esat pasaules gaišums. Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. …
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14, 16.)
Nefijiešu ļaudīm Viņš teica: „Lūk, Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu — kā to jūs esat redzējuši Mani darām.” Viņš piebilda: „Jūs zināt to, kas jums ir jādara Manā baznīcā; jo tos darbus, ko jūs redzējāt Mani darām, jums arī būs darīt.” (3. Nefija 18:24; 27:21.)
Mūsdienās Tas Kungs sagaida, ka Viņa mācekļi pielietos Viņa gaismu, lai „[padzītu] tumsu no [mūsu] vidus” (skat. Mācības un Derību 50:25). No mums izstaro gaisma, kad mēs mīlam tā, kā to darīja Jēzus. No mums izstaro gaisma, kad mēs dalāmies savā liecībā par Atjaunošanu un mūsu cerību Kristū. No mums izstaro gaisma, kad mēs izsakāmies, aizstāvot patiesību. Un, kad no mums izstaro gaisma, mēs piesaistām citus šīs gaismas avotam.
Pašaizliedzīgi kalpojot, jūs sajutīsiet savā sirdī Viņa gaismu. Pazemīgi lūdzot par iespēju dalīties evaņģēlijā, jūs tiksiet vedināti pie tiem, kuri ir gatavi pieņemt Viņa gaismu. Izrādot apkārtējiem mīlestību ar nelielām un ievērojamām izpausmēm, jūs padarīsiet šo pasauli labāku un gaišāku.
Fragments no gleznas Jēzus Kristus, Harijs Andersons
Gaisma, kas ir bezgalīga
Es mūžīgi būšu pateicīgs par pieredzi, ko guvu kā jauns misionārs Anglijā, pats personīgi uzzinot to, ka Jēzus ir Kristus. Šodien es to zinu vēl skaidrāk, jo esmu guvis dzīves pieredzi ar visiem tās pārbaudījumiem un priekiem.
Mana kalpošana Baznīcā ir mani svētījusi ar daudzām zīmīgām un īpašām garīgām pieredzēm, kas ir pārāk daudzskaitlīgas un dažkārt arī pārāk svētas, lai tās apspriestu. Man nav nevienas svarīgākas un dārgākas dāvanas, ko dāvāt saviem bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem un jums, mani draugi visā pasaulē, kā mana nešaubīgā liecība par to, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgā Tēva Dēls, visas cilvēces Glābējs un Pestītājs.
Mana dārgā sieva Barbara aizgāja mūžībā 2018. gadā. Es esmu tik pateicīgs par to, ka es zinu — pateicoties mūsu tempļa saistīšanas priekšrakstam un Jēzum Kristum, mēs kādudien atkal būsim kopā ar savu ģimeni uz visu mūžību.
Dažkārt es jūtos saguris. Šādos brīžos es apstājos un uzlūkoju Glābēja attēlu. Es domāju par Viņu Ģetzemanē, un tad pēkšņi nogurums pagaist. Savā sirdī es zinu — tā kā Viņš ir uzvarējis pasauli, tad „tumsība zūd, un īstā gaisma jau spīd” (1. Jāņa 2:8).
Es zinu, ka Jēzus Kristus dzīvo. „Viņš ir gaisma, kas ir bezgalīga, kas nekad nevar tikt aptumšota” (Mosijas 16:9). Viņš ir mūsu gaisma, mūsu dzīvība un mūsu ceļš — kā vakar, tā šodien un mūžīgi. Kaut mēs būtu nelokāmi, sekojot Viņam un izstarojot Viņa gaismu pasaules priekšā!