Kādēļ es nespēju piedot?

Samuēls Kosmanens no Ziemeļostrobotnijas Somijā

Es lūdzu, lai Debesu Tēvs man palīdzētu kliedēt manas sliktās izjūtas un piedot.

Es kopā ar diviem citiem brāļiem no bīskapijas pieteicos palīdzēt kādai māsai pārcelties. Taču, ierodoties pie viņas dzīvokļa, mēs atklājām nevietā novietotu furgonu, kas neļāva mums piebraukt pie viņas mājām ar savu furgonu.

Es piezvanīju uz telefona numuru, kas bija norādīts uz furgona sāniem, lai palūgtu to novietot citur. Man atbildēja kāds vīrietis, kurš apsolīja drīz atnākt.

Pēc 15 minūtēm es zvanīju atkal, bet viņš neatbildēja. Beidzot, pēc vēl viena zvana, viņš parādījās kopā ar diviem bērniem. Viņš bija dusmīgs un pateica vārdus, kas mani aizkaitināja. Es centos par to aizmirst, sākot palīdzēt ar pārcelšanos.

Tovakar es apdomāju pieredzēto. Es lūdzu, lai Debesu Tēvs man palīdzētu aizmirst par savām izjūtām un piedot šim vīrietim. Viņš atbildēja uz manu lūgšanu.

Pēc kāda laika es lasīju vietējo avīzi un pamanīju rakstu par šo vīrieti. Tajā bija iekļauta viņa fotogrāfija. Manas negatīvās izjūtas pret viņu atgriezās. Un tā es atkal darīju to pašu. Es lūdzu Tam Kungam, lai šis mazsvarīgais atgadījums mani vairs nesatrauktu un lai Viņš man palīdzētu šim vīrietim piedot. Mani pārņēma labas izjūtas.

Neilgi pēc tam es satiku šo vīrieti veikalā. Manas sliktās izjūtas pret viņu atgriezās. Es biju pārsteigts. Es vaicāju Tam Kungam, kāpēc es nespēju tikt pāri šai pieredzei. Pēc dažām dienām Viņš man sniedza mācību.

Izbraucot no Helsinku tempļa teritorijas, es pamanīju to pašu vīru strādājam tempļa dārzā. Es nespēju noticēt savām acīm. Mans prāts apskaidrojās, un es sapratu, ka arī viņš, gluži kā es, kalpo Tam Kungam un ka viņam, gluži kā man, ir nomācošas dienas, kad dzīvē nesokas labi. Tobrīd es spēju palūkoties uz šo vīrieti kā uz savu brāli. Pateicoties šim jaunajam redzējumam, es sajutu pret viņu cieņu un mīlestību. Pēc šī gadījuma visas iepriekšējās izjūtas pagaisa un vairs nekad neatgriezās.

Kad mēs uzlūkojam citus tā, kā mūs redz Tas Kungs, mēs spējam sekot Viņa bauslim, pilnībā piedodot citiem (skat. Mateja 6:14–15; Mācības un Derību 64:9–10). Šī pieredze bija atmiņā paliekoša, sirsnīga žēlastība no Tā Kunga, ko es joprojām sirds dziļumos apdomāju.