„Ja Viņš var pārvērst ūdeni vīnā …”, Liahona, 2023. g. janv.
Jēzus brīnumi
Ja Viņš var pārvērst ūdeni vīnā …
Trīs mācības, ko guvu no šī bieži vien pienācīgi nenovērtētā brīnuma.
Jānis ir vienīgais evaņģēlija autors, kurš ir pierakstījis to, kā Glābējs pārvērta ūdeni vīnā (skat. Jāņa 2:1–11). Šī pieredze iespaidoja viņu pietiekami spēcīgi, lai viņš pastāstītu mums arī to, ka tas bija Glābēja pirmais brīnums (skat. Jāņa 2:11).
Saskaņā ar tā laika kultūras tradīcijām, vīna trūkums varētu kaitēt iesaistīto personu stāvoklim sabiedrībā.1 Un, lai gan es neticu, ka tikai iespaidīgi brīnumi var mainīt mūsu dzīvi, es esmu prātojis par to, kāpēc Jānim šķita, ka šis brīnums ir tik svarīgs, salīdzinājumā ar daudziem citiem brīnumiem, kas bija iespaidīgi un mainīja cilvēku dzīvi.
Kāpēc brīnumi?
Kāpēc brīnumiem bija tik liela nozīme Glābēja kalpošanā? Daļēji tie noteikti tika veikti aiz Viņa līdzjūtības pret grūtībās nonākušajiem (skat. Marka 1:41). Brīnumi arī kalpoja par svarīgu pierādījumu Viņa dievišķajam spēkam un pilnvarām (skat. Marka 2:5, 10–11). Brīnumaini notikumi varēja arī stiprināt ticību un pievērst cilvēku uzmanību Viņa vēstījumam (skat. Jāņa 2:11; 6:2).
Tad kāds man norādīja, ka Glābēja brīnumi ne tikai piesaistīja cilvēkus Viņa vēstījuma uzklausīšanai, bet arī palīdzēja šī vēstījuma mācīšanā.2 Kad es sev vaicāju, ko es varētu mācīties par Jēzu Kristu un Viņa dievišķo misiju no brīnuma, kad Viņš pārvērta ūdeni vīnā, es sāku saskatīt ko jaunu.
Lūk, trīs mācības, ko guvu par Glābēju un Viņa glābšanas spēku, pamatojoties uz brīnumu Kānā.
1. „Mana stunda vēl nav nākusi”
Kad Marija lūdza Jēzum palīdzību, Viņš atbildēja: „Mana stunda vēl nav nākusi.” (Jāņa 2:4.) Bez papildus informācijas, no Jāņa pieraksta nekļūst skaidrs, ko īsti Marija vēlējās vai ko Jēzus bija domājis, sniedzot šādu atbildi, ka Viņa stunda vēl nav nākusi.
Šī frāze man šķita svarīga. Iespējams, ka Jēzus atsaucās uz kādu nākotnē gaidāmu notikumu, piemēram, uz iesākumu Viņa kalpošanai ļaudīm. Tajā pašā laikā šī frāze atbalsojas arī citviet Jāņa pierakstos, bieži norādot uz pašu augstāko brīnumu, kas ir Viņa Izpirkšanas upuris (skat. Jāņa 4:21–23; 5:25–29; 7:30; 8:20). Galu galā šī frāze vēlreiz atkārtojas Viņa mirstīgās kalpošanas noslēgumā, kad Jēzus „[zināja], ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva” (Jāņa 13:1, uzsvērums pievienots; skat. arī Jāņa 12:23, 27; 16:32). Un pirms došanās uz Ģetzemani Viņš lūdza: „Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi.” (Jāņa 17:1, uzsvērums pievienots.)
Redzot, ka Jānis savos pierakstos atkārto šo frāzi, es varēju skaidrāk izprast minētā notikuma nozīmi. No sākuma Jēzus pārvērta ūdeni vīnā, lai remdētu fiziskas slāpes. Tad, pašās beigās, Viņš izmantoja Svētā Vakarēdiena vīnu par simbolu Savām pestījošajām asinīm, kas paver mūžīgās dzīves iespēju un ļauj tiem, kas Viņam tic, vairs nekad neizjust slāpes (skat. Jāņa 4:13–16; 6:35–58; 3. Nefija 20:8).
2. „Ko Viņš jums teiks, to darait”
Pēc tam, kad Marija bija lūgusi Jēzum palīdzību, viņa pateica sulaiņiem: „Ko Viņš jums teiks, to darait!” (Jāņa 2:5.) Šajā izteikumā ir ietverta kāda mācība, kas ir rodama arī apbrīnojamajā līdzībā starp šo stāstu un pierakstu par Jāzepu no Ēģiptes.
„Kad arī visā Ēģiptes zemē iestājās trūkums, tad tauta kliedza faraona priekšā pēc maizes. Bet faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: „Ejiet pie Jāzepa, darait, kā viņš jums teiks”” (1. Mozus 41:55, uzsvērums pievienots).
Iespējams, ne Marija, ne Jānis neveidoja šo sasaisti apzināti. Taču, pamanot šo līdzību, man prātā ienāca divas domas.
Pirmkārt, es ieraudzīju vēl vienu piemēru tam, kā Jāzeps un citi Vecās Derības ļaudis ir vēstījuši par Jēzu Kristu un Viņa misiju. Taču svarīgākais ir tas, ka stāsti par Ēģipti un Kānu man atgādināja, ka Jēzus Kristus caur Savu Izpirkšanu var mūs glābt ne vien no grēka un nāves, ko Viņš vēlāk simboliski atainoja ar maizes un vīna palīdzību, bet arī to, ka Viņš var mūs paglābt no fiziskām, sociālām un cita veida grūtībām. Kad ļaudīm beidzās maize, faraons teica, lai viņi dara to, ko viņiem liks Jāzeps. Viņi paklausīja un saņēma maizi, un tika paglābti no fiziskām ciešanām. Kad sulaiņiem beidzās vīns, Marija teica, lai viņi dara to, ko viņiem liks Jēzus. Viņi paklausīja un saņēma vīnu, un iesaistītās personas tika paglābtas no savu pienākumu nepildīšanas.
Ja mēs esam gatavi darīt to, ko saka Jēzus, Viņš var darīt mūsu dzīvē brīnumus.
Balm of Gilead (Gileādas zāles), Annija Henrija, pavairot aizliegts
Ja mēs esam gatavi darīt to, ko saka Jēzus, Viņš mūsu labā var paveikt to pašu un darīt mūsu dzīvē brīnumus (skat. Ebrejiem 10:35–36). Tapt izglābtiem ir dižākais no visiem Viņa brīnumiem, un tas prasa no mums paklausību (skat. Mācības un Derību 14:7; Ticības apliecinājumi 1:3).
3. „Un tie tos piepildīja līdz malai”
Glābējs lika sulaiņiem piepildīt sešus akmens ūdenstraukus ar ūdeni. „Un tie tos piepildīja līdz malai” (Jāņa 2:6–7).
Lai gan zinātāji ir izteikuši vairākus minējumus par ūdens daudzumu, visdrīzāk, mēs varam droši teikt vien to, ka katrā traukā ietilpa vairāki litri. Vai vienu litru pārvērst vīnā ir grūtāk nekā 100 litrus? To es nezinu. Taču manu dzīvi ir mainījusi doma, ka Jēzum ir pa spēkam pārvērst kādu vienu lietu par kaut ko pilnīgu citu. Viņš neradīja vienkārši ūdeni ar vīna garšu; Viņš pārvērta ūdeni ar tā vienkāršo molekulāro struktūru vīnā, kas sastāv no simtiem sarežģītu ķīmisku vielu sajaukuma.
Ja Viņš var paveikt to, tad Viņš var pārvērst manus izaicinājumus svētībās, ne tikai sūtot cerības staru vētrainās dienās, bet izmainot mana pārbaudījuma būtību tā, lai tas man nāktu par svētību (skat. Romiešiem 8:28; 2. Nefija 2:2).
Un, ja Viņš to var paveikt ar vienu izaicinājumu, Viņš to var izdarīt arī ar visiem pārējiem. Kad šķiet, ka dzīve ir pārbaudījumu pārpilna, atcerieties, ka Viņš var pārvērst ūdeni vīnā. Viņš var dāvāt skaistas rotas pelnu vietā (skat. Jesajas 61:3). Viņš var ļaunu vērst par labu (skat. 1. Mozus 50:20). Viņš var pārvērst manas kļūdas izaugsmē, kā arī paņemt manus grēkus un pavērst tos no nosodījuma pilnveidē.3
Un man šī atskārsme ir pati svarīgākā no visām. Šis brīnums, kuram kādreiz nepievērsu uzmanību, ir mācījis man: ja mums ir ticība darīt to, ko Viņš no mums prasa, tad ar Savu spēku Viņš var mūs mainīt no tādiem, kādi mēs esam bijuši, par tādiem, kādi mēs varam kļūt — līdzīgiem Viņam.