„Grūtību pārvarēšana attiecībās”, Liahona, 2023. g. janv.
Grūtību pārvarēšana attiecībās
Pārbaudījumi ģimenes dzīvē ir pārvarami, ja vien mēs esam gatavi meklēt Tā Kunga palīdzību, lai mainītos un pilnveidotos.
Ale+Ale ilustrācijas
Cenšanās pārvarēt izaicinājumus savās ģimenes attiecībās var kļūt par mūsu emocionālās izturības robežu pārbaudījumu. Būdama terapeite, es esmu redzējusi daudzas sirdi plosošas situācijas. Taču es arī esmu bijusi par liecinieci svētībām to cilvēku dzīvē, kuri ir stājušies pretī pārbaudījumiem savā ģimenē, meklējot Tā Kunga palīdzību, lai uzlabotu savstarpējo saziņu, vairotu mīlestību un kļūtu saprotošāki, kā arī kopīgi strādātu pie svarīgu pārmaiņu īstenošanas. Ar Tā Kunga palīdzību viņi rada spēku pilnveidoties, pārvarot savas problēmas.
Kristīga saziņa var vairot mīlestību un sapratni
Gan Toms, gan Džoanna (personvārdi mainīti) bija zaudējuši savus dzīvesbiedrus. Toma sieva nomira no vēža, bet Džoannas vīrs savas atkarības dēļ bija pametis Džoannu, lai veidotu citas attiecības. Toms un Džoanna satikās neprecētajiem paredzētajā konferencē un plānoja apprecēties.
Katram no viņiem bija bērni, vecumā līdz 15 gadiem. Viņu ģimenes vairākkārt bija pavadījušas laiku kopā, un Toms un Džoanna nojauta, kādas problēmas varētu rasties, tās apvienojot. Viņi ieradās uz terapiju, lai smeltos dažas idejas veselīgas saziņas veidošanai šajā jaunajā dzīves posmā.
Es ieteicu viņiem pārlasīt prezidenta M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta vietas izpildītāja, vēstījumu par ģimenes padomes noturēšanu. „Bērniem ir izmisīgi vajadzīgi vecāki, kas vēlas viņus uzklausīt,” viņš mācīja, „un ģimenes padome var kļūt par laiku, kad ģimenes locekļi var mācīties viens otru saprast un mīlēt.”1
Savas ģimenes sapulču noturēšanai viņi noteica šādu darba kārtību:
-
Noteikt problēmu.
-
Dalīties idejās tās risināšanai.
-
Izstrādāt darbības plānu.
-
Īstenot to.
-
Pēc nedēļas izvērtēt, cik veiksmīga ir bijusi šī plāna īstenošana, un, ja nepieciešams, vienoties par izmaiņām.
Papildus kopīgo ģimenes apspriežu noturēšanai, Toms un Džoanna saprata, ka brīžos, kad attiecībās ir augsts stresa līmenis, ir nepieciešams mācīties uzlabot arī individuālā līmeņa saziņu.
Toms un Džoanna apguva dažus paņēmienus, kas palīdzēja uzlabot viņu savstarpējo saziņu un attiecības ar bērniem.
-
Vecāki bija vienoti, meklējot risinājumus problēmās ar bērniem.
-
Ja kādam no bērniem radās grūtības savu ikdienas darbiņu paveikšanā, viens no vecākiem pavadīja ar viņu laiku, pārrunājot dienas gaitas un līdztekus kopīgi strādājot pie minēto uzdevumu paveikšanas.
-
Katru nedēļu viņi veltīja laiku tam, lai veidotu tuvākas attiecības ar katru no bērniem.
-
Viņi laikus nolēma, ka ieturēs pauzi, kad smadzeņu „emocionālā” puslode (kliegšana) sāks dominēt pār „racionālo” jeb uz risinājumu vērsto smadzeņu puslodi (pārrunām).
-
Ikreiz, kad starp vecāku un bērnu izcēlās cīņa par varu, vecāks, sajūtot attiecīgu pamudinājumu, atkāpās un vēlāk atgriezās, lai kopīgi pārrunātu idejas jaunam risinājumam.
Brīžos, kad ģimene pēc labākās sirdsapziņas, uzticīgi un veselīgi stājās pretī izaicinājumiem ģimenes attiecībās, runājot par savām problēmām un kopīgi rodot tām risinājumu, Toms ar Džoannu atskārta, ka viņu bērni un arī viņi paši ir būtiski pilnveidojušies.
Sapratne un mīlestība mūs satuvina
Bērniem kļūstot par pieaugušajiem, viņi ne vienmēr veic mums tīkamas izvēles. Kā lai mēs tiekam galā ar šādām situācijām? Kā mēs varam saglabāt vai pat stiprināt mūsu attiecības, lai mēs varētu turpināt sniegt atbalstu un taisnīgi ietekmēt viņu dzīvi?
Terija un Brūss ieradās manā praksē drīz pēc tam, kad Terija ar viņu dēlu Setu telefona sarunas laikā bija sastrīdējušies. Sets jau trīs gadus studēja, atrodoties tālu no mājām. Viņam bija kāda smaga slimība, un viņš vēl arvien atradās ārsta uzraudzībā. Savas slimības dēļ viņš nebija kalpojis misijā. Terija un Brūss nezināja ne to, cik spēcīga tobrīd ir viņa liecība, ne arī to, vai viņš apmeklē baznīcu. Viņi bija satraukušies, ka Džolīna, Seta jaunā draudzene, ietekmē Seta dzīvi ne tā, kā viņi būtu vēlējušies. Abi vecāki bija satraukušies par Seta dzīves virzienu.
Pārrunājot to, ko viņi varētu iesākt, mēs apspriedām līdzību par pazudušo avi. Gans, visdrīzāk, dzirdēja jēra blēšanu vēl pirms tā atrašanas, izrādīja tam mīlestību un atveda atpakaļ uz ganāmpulku (skat. Lūkas 15:6). Terija un Brūss saprata, ka viņi nevar izmainīt Setu, taču viņi nolēma pamēģināt viņu uzklausīt, izrādīt mīlestību un aicināt viņu atpakaļ uz mājām. Viņi nevarēja izvēlēties viņa sievu un turpmāko dzīves ceļu, taču viņi varēja atgādināt Setam par viņa ģimenes mīlestību pret viņu un evaņģēliju.
Terija piezvanīja Setam un atvainojās par strīdu. Viņa klausījās, kā viņš stāsta par to, ka kaunējas, jo nav kalpojis misijā. Viņš apšaubīja to, ka varētu izveidot attiecības ar meiteni no Baznīcas. Studiju brīvlaikā viņi uzaicināja Setu un Džolīnu paciemoties viņu mājās.
Sets un Džolīna ieradās. Seta māsas ieskāva pāri. Abiem vecākiem ļoti patika Seta ciemošanās mājās, un viņi to viņam pateica. Terija un Brūss sazinājās ar Setu daudz biežāk. Terija sūtīja viņam ziņas vairākas reizes nedēļā. Katru svētdienu ģimene sazinājās ar video zvanu. Seta tētis kopā ar viņu spēlēja golfu un devās makšķerēt. Tas notika lēnām, taču Sets no jauna satuvinājās ar savu ģimeni. Galu galā Sets izlēma, ka Džolīnas izvēlētais ceļš nav viņam piemērots. Vēlāk viņš apprecēja brīnišķīgu sievieti, kuru pats kristīja.
Terija un Brūss atrada savu pazudušo avi, ieklausoties, izrādot mīlestību un aicinot viņu atgriezties ganāmpulkā.
Kopīgs darbs pie tā, lai mainītos, var stiprināt attiecības un veicināt izaugsmi
Marija ar savu vīru Deividu bija precēti jau daudzus gadus, un viņi bija vietējā sabiedrībā godāts pāris. Taču kādudien Marija, Deividam nezinot, uzzināja par viņa attiecībām ar citu sievieti.
Marija ieradās manā praksē, izjūtot dusmas, žēlumu un skumjas. Ar asarām acīs izklāstot savu situāciju, viņa apzinājās, ka viņai ir jāpastāsta Deividam par savām izjūtām, atturoties no dusmām, lai ar viņiem tobrīd varētu būt Gara klātbūtne.
Ar lūgšanu gatavojusies šai sarunai, viņa pateica Deividam, ka mīl viņu un jūtas sagrauta, uzzinot par viņa attiecībām ar citu sievieti. Viņiem vajadzētu norunāt tikšanos ar bīskapu, lai apspriestu viņu laulības turpmāko likteni. Deivids nevēlējās zaudēt savu sievu un savu ģimeni. Ar bīskapa palīdzību viņš uzsāka grēku nožēlošanas procesu.
Marija zināja, ka viņiem abiem vajag šo to paveikt, lai saņemtu dziedinājumu gan katram individuāli, gan savās pāra attiecībās. Marija palūdza Deividu kādu laiku padzīvot kopā ar viņa vecākiem, kamēr viņa tiek galā ar savām izjūtām. Viņa pavadīja laiku templī, lūdzot Tā Kunga palīdzību. Viņa turpināja apmeklēt terapiju, uzlabot savas saziņas prasmes un mācīties noteikt atbilstošas robežas.
Marija un Deivids abi kopā:
-
katru vakaru lasīja Svētos Rakstus;
-
lūdza Dievu;
-
dalījās katras dienas notikumos;
-
reizi nedēļā devās uz randiņu.
Sarunājās daudz atklātāk. Marija dalījās savās domās, un Deivids viņu uzklausīja. Viņi sāka sarunāties tā, kā mēdza to darīt, būdami jaunlaulātie.
Marija pastāstīja, ka tādējādi ir mainījies ne tikai Deivids, bet arī viņa pati. Viņa jutās stiprāka un pašpārliecinātāka. Deivids turpināja nožēlot grēkus un atgriezās mājās.
Tā Kunga iekļaušana viņu ikdienas dzīvē vairoja uzticību un mīlestību viņu attiecībās. Abi sajuta, ka pieliktās pūles, lai pārvarētu šo izaicinājumu ar Tā Kunga palīdzību, ir viņus stiprinājušas.
Kristus vārdi mūs vadīs
Kaut, cenšoties pārvarēt grūtības ģimenes attiecībās, mēs visi neaizmirstu apspriesties ar To Kungu! Dažreiz viņš mums pateiks, ko darīt. Citreiz mēs to varēsim izvēlēties paši. „Tas nav pareizi, ka Man ir jāpavēl visās lietās.” (Mācības un Derību 58:26.) Taču ir vēl tādi brīži, kad mums ir jāpaļaujas uz To Kungu. Ja mēs saglabāsim mūžīgo skatījumu, mūžības bagātības būs mūsu, „ un visas lietas strādās kopā [mūsu] labumam” (Mācības un Derību 90:24).