E aha te tāra’ehara ’a Iesu Mesia, ’e nāhea te reira e tauturu ai iā’u ?

Nō te aha tātou e hina’aro ai i te Tāra’ehara a Iesu Mesia

’Ei mau hua’ai nō Adamu ’e ’o Eva, e fatu te mau ta’ata ato’a i te mau hope’a o te hi’ara’a. I roto i tō tātou huru hi’ara’a, tei raro a’e tātou i te pāto’ira’a ’e te fa’ahemara’a. ’Ia topa ana’e tātou i roto i te fa’ahemara’a, e fa’aāteahia tātou i te Atua, ’e mai te mea e tāmau noa tātou i roto i te hara, e ’ere tātou i te auhoara’a ’e te fa’aurura’a a tōna Vārua, te Vārua Maita’i, i roto i tō tātou orara’a.

Te rāve’a hō’ē roa e ti’a ai ia tātou ’ia fa’aorahia, ’oia ho’i, ’ia haere mai hō’ē ta’ata e fa’aora ia tātou. E hina’aro tātou i te hō’ē ta’ata ’o te nehenehe e fa’ati’a i te mau tītaura’a a te parauti’a—e ti’a atu nō tātou nō te amo i te hōpoi’a o te hi’ara’a ’e nō tē ’aufau i te ho’o nō tā tātou mau hara. ’O Iesu Mesia ana’e te ta’ata e nehenehe e rave i taua huru tūsia ra.

Mai na mua a’e te poietera’a o te fenua nei, ’o te Fa’aora ana’e te riro ’ei tīa’ira’a nō tātou nō te « hau i roto i teie nei ao, ’e te ora mure ’ore i roto i te ao a muri atu » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 59:23).

Te mana fa’aora ’e te mana pūai o Iesu Mesia

« ’Ua hau atu tā te Tāra’ehara o te Fa’aora e rave i te ha’apāpū-noa-ra’a ia tātou i te tāhuti ’ore, nā roto i te hō’ē ti’afa’ahoura’a nō te tā’āto’ara’a ’e te hōro’ara’a ia tātou nei i te rāve’a e tāmāhia ai tātou i te hara nā roto i te tātarahapa ’e te bāpetizora’a. E hōro’a ato’a mai tāna Tāraehara ia tātou i te rāve’a nō te ti’aoro iāna, tātou ’o tei fāri’i i tō tātou mau paruparu tāhuti ato’a nō te hōro’a mai ia tātou i te pūai nō te amo i te mau hōpoi’a o te tāhuti nei. ’Ua ’ite ’oia i tō tātou horuhoru, ’e tei reira ’oia nō tātou. Mai te ta’ata Sāmāria hāmani maita’i ra, ’ua ’ite ’oia ia tātou i te hiti purūmu, e rāpa’au ’oia i tō tātou mau puta, ’e e aupuru ia tātou (hi’o Luka 10:34). Te mana fa’aora ’e te mana pūai ’o Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara nō tātou pā’āto’a ïa ’o te ani atu » (Dallin H. Oaks, « Ha’apūaihia e te Tāra’ehara a Iesu Mesia », Liahona, Novema 2015, 64).

’Ua riro teie orara’a ’ei rāve’a nō te riro rahi atu ā mai tō tātou Metua i te ao ra te huru. ’A fāri’i ai tātou i tō tātou haere’a mure ’ore ’ei mau tamari’i nā te Atua, e tomo tātou i roto i te hō’ē fa’anahora’a nō te tupura’a tāmau ’e te ha’amaita’ira’a. ’Ua ha’api’i Elder David A. Bednar :

« Te tere i te tāhuti nei ’o te haerera’a ïa mai te ’ino haere atu i te maita’i ’e i te maita’i a’e ’e te tauira’a i tō tātou huru. ’Ua ’ī te Buka a Moromona i te mau hi’ora’a o te mau pipi ’e te mau peropheta tei ’ite, tei māramarama, ’e tei tauihia nā roto i te mana fa’atupu o te tāra’ehara i te haerera’a na taua tere ra. ’Ia ta’a maita’i ia tātou i teie mana mo’a, e ’ā’ano ’e e rahi ato’a atu tō tātou ’itera’a i te ’evanelia. Nā te reira e taui ia tātou i roto i te mau huru fa’ahiahia […]

« …’A māramarama maita’i ai tātou ’e ’a fa’a’ohipa ai ho’i tātou i te mana fa’atupu o te tāra’ehara i roto i tō tātou orara’a, e pure tātou ’e e ’imi ho’i tātou i te pūai nō te taui i tō tātou vaira’a, ’e e’ita atu ra tātou e pure nō te ani ’ia tauihia tō tātou vaira’a. E riro mai ïa tātou ’ei mau ti’a mana o te rave ’eiaha rā te mau tao’a e fa’a’ohipahia (hi’o 2 Nephi 2:14) » (« Te tāra’ehara ’e te tere ’o te tāhuti nei », Liahona, ’Ēperēra 2012, 15–16).

Tauira’a i te mau ’ā’au

’A fāri’i ai tātou i te mana o tō tātou Fa’aora ’o Iesu Mesia ’ia ha’apūai ia tātou ’e ia fa’aorahia tātou, e nehenehe tāna e taui i tō tātou ’ā’au.

’Ua fa’a’ite mai Elder Jeffrey R. Holland i teie ’ā’amu i muri nei :

« E parau vau nō ni’a i te hō’ē taure’are’a ti’amā tei tomo i roto i te ’āua misiōni ’e nā roto rā i tāna iho mā’itira’a ’ua ho’i oi’oi ïa ’oia i te fare nō tōna fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni ’e te tahi māuiui rahi tāna i fāri’i. ’Ua vai ti’amā noa rā ’oia, ’ua ’aueue rā tōna fa’aro’o, ’ua teimaha roa atu ā tōna mana’o, ’e ’ua hōhonu roa atu ā tōna māuiui i te pae vārua. ’Ua māuiui ’oia, ’ua ta’a ’ore ’oia, ’ua riri ’oia ’e ’ua ’oto ’oia.

« E rave rahi mau hora tai’o-’ore-hia tā tāna peresideni misiōni, tāna peresideni titi, ’e te ’episekōpo i hōro’a nō te tuatāpapa, nō te heva ’e nō te ha’amaita’i iāna, te rahira’a rā ’o tōna mama’e nōna iho ïa ’e ’ua tāpe’a ’oia i te reira i roto iāna iho ’o tei ’ore ho’i i noa’ahia ia rātou. I roto i teie ’ā’amu ’ua hōro’a te metua tāne here i te tā’āto’ara’a o tōna taime nō te tauturu i teie tamari’i, nō te huru teimaha rā o tāna ’ohipa, ’ua vai noa ïa teie nei tamaiti ’e tōna metua vahine i roto i te mau pō pouri huru roa ’o tei fa’aruruhia e rāua ana’e. Te ao ’e te pō, te mau hepetoma mātamua, te mau ’āva’e ’e tae roa te mau matahiti, ’ua ’imi rāua i te rāve’a nō te fa’aora. I roto i te mau tau ’iriā (nōna te rahira’a o te taime ’e te tahi taime nō te metua vahine) ’e te ri’ari’a hope ’ore (te rahira’a o te taime nō te metua vahine ’e te tahi taime nōna), ’ua fa’a’ite te metua vahine—teie fa’ahou ā taua parau teimaha ra ’e te nehenehe—’ua hōro’a ’oia i tōna ’itera’a pāpū i tāna tamaiti nō ni’a i te mana ’o te Atua, nō tāna ’Ēkālesia, ’e tōna iho ā rā here nō teie tamaiti. ’Ua fa’a’ite ato’a ’oia i te hō’ē ā taime i tōna iho here ’āueue ’ore, hope ’ore, pohe ’ore nōna. Nō te ’āpiti i taua nā pou faufa’a rahi roa ’ino e piti o tōna orara’a—te ’evanelia a Iesu Mesia ’e tōna ’utuāfare—’ua pūpū noa ’oia i tōna ’ā’au ato’a i roto i te pure tāmau. ’Ua ha’apae ’oia i te mā’a ’e ’ua heva, ’ua heva ’oia ’e ’ua ha’apae i te mā’a, ’e ’ua fa’aro’o ’e ’ua fa’aro’o fa’ahou ā, ’a fa’a’ite noa ai teie tamaiti iāna i te māuiui o tōna māfatu. Nō reira ’ua amo—fa’ahou ā—’oia iāna, i teie rā taime e ’ere ïa e iva ’āva’e. ’Ua mana’o ’oia ē, te ha’ara’a i roto i te mau tāmatara’a pae vārua ’ū’ana a tāna tamaiti ’aita ïa e hope’ara’a.

« Nā roto rā i te maita’i ’o te Atua, tāna iho onoonora’a, ’e te tauturura’a a te mau ti’a fa’atere o te ’Ēkālesia, te mau hoa, te mau melo nō te ’utuāfare ’e te mau taote ’aravihi e rave rahi, ’ua ’ite teie metua vahine i tāna tamaiti i te ho’ira’a mai i te fenua i parauhia ra. ’Oia mau roa, tē ’ite nei tātou ē, ’aita ’aore rā ’aita ā taua huru ha’amaita’ira’a ra i tae mai i te mau metua ato’a ’o tē ha’ape’ape’a nei i te mau huru orara’a rau o tā rātou mau tamari’i, tē vai nei rā te tīa’ira’a. ’E, e ti’a iā’u ’ia parau ē, ’aita te huru fa’ahina’arora’a ta’ata nō tōna iho ’āpeni a teie tamaiti i taui tā’ue noa—’aore roa ta’ata i mana’o a’e i te reira. Terā rā, ’ua taui marū noa tōna ’ā’au » (« ’A hi’o nā i tō metua vahine », Liahona, Novema 2015, 49).