Mānava i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa
Maoti te ora ’e te misiōni tāra’ehara a tō tātou Fa’aora Iesu Mesia, e ti’a ia tātou—’e e mea tano ho’i—’ei feiā ’oa’oa roa a’e tātou i ni’a i te fenua nei !
’Ua bāpetizohia vau i roto i Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei i te Pō Noera nō te matahiti 1987, fātata ’a 37 matahiti i teienei. E mahana fa’ahiahia mau te reira i roto i tō’u orara’a, ’e i ni’a i tō’u tere mure ’ore, ’e tē ha’amāuruuru roa nei au i te mau hoa tei fa’aineine i te ’ē’a ’e tei hōpoi iā’u i te mau pape nō terā fānaura’a ’āpī.
Inanahi ānei tō ’outou bāpetizora’a ’aore rā ’a rave rahi matahiti i teienei, tei te fare purera’a e rave rahi pāroita te putuputura’a ānei, ’aore rā i te hō’ē fare ’āretu, nā roto ānei i te reo tairane ’aore rā te swahili ’outou e fa’ari’i nei i te ’ōro’a ’ei ha’amana’ora’a i te Fa’aora, tē hina’aro nei au ’ia parau ia ’outou ē, mānava i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa ! Mānava i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa !
Te ’ēkālesia nō te ’oa’oa
Maoti te fa’anahora’a here a tō tātou Metua i te ao ra nō tāna mau tamari’i tāta’itahi, ’e maoti te ora ’e te misiōni tāra’ehara a tō tātou Fa’aora Iesu Mesia, e ti’a ia tātou—’e e mea tano ho’i—’ei feiā ’oa’oa roa a’e tātou i ni’a i te fenua nei ! Noa atu te mau vero o te orara’a, i te hō’ē ao pinepine i te ti’arepu, ’o tē tūpa’ipa’i i ni’a ia tātou, e nehenehe tātou e ’atu’atu i te mana’o nō te ’oa’oa ’e nō te hau ’o roto, ’o tē tupu noa ’e ’o tē tāmau noa, maoti tō tātou tīa’i i te Mesia ’e tō tātou māramarama i tō tātou iho pārahira’a i roto i te fa’anahora’a nehenehe nō te ’oa’oa.
’Ua paraparau te ’āpōsetolo matahiapo a te Fatu, te peresideni Russell M. Nelson, nō te ’oa’oa e tae mai nō te rōtahira’a i te orara’a i ni’a ia Iesu Mesia, fātata i roto i te mau a’ora’a ato’a tāna i hōro’a mai mai te rirora’a mai ’ei Peresideni nō te ’Ēkālesia. ’Ua ha’apoto hi’uti’a ’oia i te reira mai teie : « Nō ’ō mai iāna ’e nōna te ’oa’oa e tae mai ai […] Nō te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a Nei, te ’oa’oa, ’o Iesu Mesia ïa ! »
E melo tātou nō te ’Ēkālesia a Iesu Mesia. E melo tātou nō te ’ēkālesia nō te ’oa’oa ! ’E ’aita e vāhi ’ē atu e ’itehia ai te ’oa’oa o tō tātou feiā maori rā i te taime ’a putuputu ’āmui ai tātou i te Sābati tāta’itahi i roto i tā tātou mau purera’a ’ōro’a nō te ha’amori i te puna nō te ’oa’oa ato’a ! I reira tātou e ’āmui ai ’e tō tātou mau ’utuāfare nō te pāroita ’e nō te ’āma’a nō te fa’ahanahana i te ’ōro’a nō te Tāmā’ara’a a te Fatu, tō tātou fa’aorara’ahia i te hara ’e i te pohe, ’e te maita’i rahi mana hope o te Fa’aora ! I reira tātou e haere mai ai nō te ’ite i te ’oa’oa, i te ha’apūra’a, i te fa’aorera’a hara, i te ’ā’au māuruuru ’e i te tā’amura’a e ’itehia nā roto ia Iesu Mesia !
’O teie vārua ānei nō te ’oa’oara’a ’āmui i roto i te Mesia tā ’outou e ’ite nei ? ’O te reira ānei tā ’outou e hōpoi mai nei ? Pēnei a’e e mana’o ’outou ē, e ’ere nā ’outou terā, ’aore rā pēnei a’e ’ua mātau roa ’outou mai terā noa iho ā te mau mea i te ravehia. E nehenehe rā tā tātou pā’āto’a e tauturu atu, noa atu tō tātou fāito matahiti ’aore rā te pi’ira’a, ’ia fa’ariro i tā tātou mau purera’a ’ōro’a ’ei hora tei ’ī roa i te ’oa’oa e nehenehe, tei rōtahihia i ni’a i te Mesia, ’o tē fa’ari’i maita’i i te ta’ata, tei oraora maita’i i te vārua nō te mana’o tura ’e te ’oa’oa.
Te mana’o tura ’e te ’oa’oa
Te mana’o tura ’e te ’oa’oa ? E ui paha ’outou : « E ’ohipa mau ānei terā ? ». ’Oia mau ïa ! E here rahi roa tātou, e fa’ahanahana ’e e fa’atura ho’i i tō tātou Atua, ’e nō roto mai tō tātou mana’o tura i te hō’ē vairua e ’oa’oa i te here, i te aroha ’e i te fa’a’orara’a a te Mesia, e mani’i mai ai ! ’Ia ’itehia teie mana’o tura ’e te ’oa’oa nō te Fatu i roto i tā tātou mau purera’a ’ōro’a e ti’a ai.
Terā rā, nō te ta’ata e rave rahi, te mana’o tura, ’o teie noa ïa : e tūfene maita’i i tō tātou rima i ni’a i te ’ōuma, e pi’o i te upo’o, e tāpiri i te mata ’e e fa’aea ha’uti ’ore—ē hope noa atu ! E rāve’a maita’i paha teie nō te ha’api’i i te tamari’i ha’uti, ’ia pa’ari ana’e rā tātou ’e ’ia ’apo mai tātou i te ha’api’ira’a, e hi’o ana’e ïa i te mana’o tura mai te hō’ē ’ohipa hau atu i te reira. Mai terā ānei tātou ’āhani tei ’ō nei te Fa’aora i rotopū ia tātou ? ’Aita, maoti rā, ’o « te ’īra’a o te ’oa’oa i mua i [tōna] aro » !
’Ua ’ite ’outou, nō tātou e rave rahi, e tītauhia te ha’api’ipi’ira’a ’ia ’itehia te reira tauira’a i roto i te mau purera’a ’ōro’a.
Te taera’a mai ’aore rā te ha’amorira’a
’Aita tātou e putuputu nei i te Sābati nō te tae noa mai i tā tātou purera’a ’ōro’a ’a tāpa’o atu ai ē, ’ua oti i te ravehia. Tē haere ’āmui mai nei tātou nō te ha’amori. E mea ta’a ’ē roa teie nā mea e piti. Te taera’a mai te aura’a ra, tei te hō’ē vāhi ’outou. ’Āre’a te ha’amori ’o te ’āruera’a ïa ’e te hina’arora’a i tō tātou Atua e taui ai tātou !
I ni’a i te pa’epa’e ’e i rotopū i te ’āmuira’a
Mai te peu tē putuputu nei tātou nō te ha’amana’o i te Fa’aora ’e te tāra’ehara tāna i fa’ati’a, e mea tano ’ia fa’aho’a tō tātou mata i tō tātou ’oa’oa ’e te māuruuru ! I te hō’ē taime ’ua fa’ati’a ’o Elder F. Enzio Busche i tōna ’ā’amu ’ei peresideni ’āma’a ’e terā tamāroa i roto i te ’āmuira’a tei hi’o iāna i ni’a i te pa’epa’e tei ui pūai : « E aha tā terā ta’ata mata ’īria ’ohipa i ni’a ? » E fa’atae te feiā e pārahi i ni’a i te pa’epa’e—te feiā a’o, te feiā fa’atere, te pupu hīmene—’e te feiā e putuputu i roto i te ’āmuira’a, i teie poro’i mānava i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa nā roto i te hōho’a i ni’a i tō rātou mata !
Te hīmenera’a i te hīmene
’Ia hīmene tātou, e ’āmui ānei tātou pā’āto’a nō te ’ārue i tō tātou Atua ’e tō tātou Ari’i, noa atu ā te huru navenave o te reo, ’aore rā e muhumuhu noa tātou i te mau parau ’aore rā ’aita roa atu e hīmene ? ’Ua pāpa’ihia i roto i te pāpa’ira’a mo’a ē, « ’ua riro te hīmene a te feiā parauti’a ’ei pure [i te Atua] », ’o tāna e au roa nei. Nō reira, e hīmene ana’e ! ’E ’ārue ana’e iāna !
Te mau a’ora’a ’e te mau ’itera’a pāpū
E fa’atumu tātou i tā tātou mau a’ora’a ’e mau ’itera’a pāpū i ni’a i te Metua i te ao ra ’e ia Iesu Mesia ’e i te mau hotu nō te orara’a ma te ha’eha’a i tā rāua ’evanelia, e hotu « tei hau tōna monamona i tō te mau mea monamona ato’a ra. » ’Ei reira mau tātou e « e rave […] i te fa’a’amu’a […] ē tae noa atu ’ua pa’ia maita’i [tātou], ’e ’aita [tātou] e po’ia fa’ahou, ’e ’aita ho’i e po’ihā fa’ahou », ’e e māmā mai tā tātou hōpoi’a nā roto i te ’oa’oa i tāna ra Tamaiti.
Te ’ōro’a mo’a
Te pū hanahana i roto i tā tātou mau purera’a, ’o te ha’amaita’ira’a ïa ’e te fa’ari’ira’a i te ’ōro’a mo’a iho, te pāne ’e te pape e fa’ahōho’a i te hōro’a nō tāra’ehara a tō tātou Fatu ’e te tumu hope nō tā tātou putuputura’a. E « taime mo’a nō te fa’a’āpīra’a pae vārua » teie, ’ia fa’a’ite pāpū fa’ahou tātou ē ’ua ineine tātou i te rave i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia ’e ’ia rave fa’ahou i te fafaura’a ’ia ha’amana’o noa i te Fa’aora ’e ’ia ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a.
I te tahi pu’e tau o te orara’a, e haere mai paha tātou i te ’ōro’a ma te ’ā’au teimaha ’e te mau hōpoi’a tuauru. I te tahi atu taime, e haere mai tātou ma te ti’amā ’e te teimaha ’ore i te hōpoi’a a te māna’ona’ora’a ’e te pe’ape’a. ’Ia fa’aro’o tātou ma te mana’o pāpū i te ha’amaita’ira’a nō te pāne ’e te pape ’e ’ia rave tātou i terā mau tāpa’o mo’a, e puta mai paha te mana’o e feruri i te tūsia a te Fa’aora, tōna mau mamae i Getesemane, tōna ahoaho i ni’a i te sātauro ’e te ’oto ’e te māuiui tāna i fa’a’oroma’i nō tātou. ’O te reira tē ha’amāmā i tō tātou vairua, ’ia fa’atū’ati tātou i tō tātou māuiui i tōna. I te tahi atu taime, e puta mai te mana’o ’ia fa’ahiahia ma te māere ’e te māuruuru i « te ’oa’oa ’e te au maita’i » ’o tā te hōro’a rahi a Iesu i fa’ati’a i roto i tō tātou orara’a ’e tō tātou tau mure ’ore ! E ’oa’oa tātou i te mea e tae mai—tō tātou fārereira’a iti ’e tō tātou Metua here ’e te Fa’aora ti’afa’ahou.
Pēnei a’e ’ua ’ōpanihia tātou i roto i te mana’o ē, te fā o te ’ōro’a, ’o te pārahira’a ïa i ni’a i te pārahira’a ma te feruri noa i ni’a i te mau taime ato’a ’ua hape tātou i te hepetoma i ma’iri. E fa’ata’ahuri ana’e i teie huru ravera’a. I roto i te hau, e nehenehe tātou e feruri i te mau rāve’a e rave rahi ’ua ’ite tātou i te Fatu i te tāpapa-tāmau-noa-ra’a ia tātou ma tōna here māere i terā hepetoma ! E nehenehe tātou e feruri i te aura’a o te parau « ’ite mai i te ’oa’oa o te tātarahapa i te mau mahana ato’a. » E nehenehe e ha’amāuruuru nō te mau taime ’ua fa’aō mai te Fa’aora i roto i tō tātou mau tāfifira’a ’e tō tātou mau upo’oti’ara’a, ’e te mau taime ’ua putapū tātou i tōna maita’i rahi, te fa’a’orera’a hara ’e te mana tei hōro’a mai i te pūai nō te upo’oti’a i tō tātou mau ’ati ’e nō te amo i tā tātou mau hōpoi’a ma te fa’a’oroma’i ’e te fa’aitoito ato’a.
’Oia iho ā ïa, e feruri tātou i te mamae ’e te ’ohipa ti’a ’ore tei ha’amāuiuihia tō tātou Tāra’ehara nō tā tātou mau hara, ’o tē fa’atupu i te ’oto ’e te māna’ona’ora’a. I te tahi rā taime, e mau roa tātou i’ō—i roto i te ’ō, i ni’a i te sātauro, i roto i te mēnema. E ’ō’ore tātou i te nu’u i mua i te ’oa’oara’a nō te mēnema tei matara ’ū’ana, i te pau o te pohe ’e i te rē o te Mesia i ni’a i te mau mea ato’a e tāpe’a mai ia tātou ’ia noa’a te hau ’e ’ia ho’i i tō tātou fare i te ra’i ra. I te taime nō te ’ōro’a, e roimata nō te māuiui ānei ’aore rā e roimata nō te māuruuru, ’ia mani’i ïa te reira nō te māere au i te parau ’āpī maita’i nō te hōro’a a te Metua i tāna Tamaiti !
Te mau metua e mau tamari’i ’āpī ’e te hina’aro ta’a ’ē
I teienei, nō te mau metua e mau tamari’i ’āpī ’e te hina’aro ta’a ’ē, pinepine ’aita terā taime nō te vai-hau-ra’a ’e nō te feruri-māite-ra’a i te taime nō te ’ōro’a. Terā rā, i te roara’a o te hepetoma, e mau taime iti e nehenehe ’outou e ha’api’i nā roto i te hi’ora’a, i te here, i te māuruuru ’e i te ’oa’oa tā ’outou e putapū nō ’e maoti te Fa’aora, ’a aupuru noa ai i tāna mau ’ārenio iti. E’ita te tauto’ora’a nō te reira e māu’a. ’Ua ’ite roa ho’i te Atua ia ’outou.
Te mau ’āpo’ora’a ’utuāfare, pāroita ’e ’āma’a
Nā reira ato’a i te fare, e nehenehe tātou e ha’amata i te ha’amaita’i i tā tātou mau tīa’ira’a ’e te mau ti’aturira’a nō tō tātou taime i te purera’a. I roto i te mau ’āpo’ora’a ’utuāfare, e nehenehe tātou e paraparau e nāhea te ta’ata tāta’itahi e tauturu manuia ai ’ia fa’ari’i i te mau ta’ata ato’a i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa ! E nehenehe tātou e ’ōpua ’e e ti’aturi ē e ’ohipa ’oa’oa tē tupu i te purera’a.
E nehenehe te mau ’āpo’ora’a pāroita ’e ’āma’a e hi’o mana’o ’e e fa’atupu i te peu nō te mana’o tura ’e te ’oa’oa nō tā tātou hora ’ōro’a, ma te hi’o e aha te mau tuha’a e fa’a’ōhie mai ’e te mau hi’ora’a e tauturu mai.
Te ’oa’oa
E mea ta’a ’ē te fa’a’itera’a ’oa’oa nō terā ’e terā ta’ata. Nō vetahi, ’o te aroha-huraora-ra’a ïa i te ta’ata i te ’ūputa. Nō vetahi, ’o te tauturu-māniania-’ore-ra’a paha i te ta’ata ’ia tupu te mana’o au, maoti te hōho’a mata ’ata’ata ’e te pārahira’a i pīha’i iho ia rātou ma te hāmani maita’i ’e te ’ā’au mahora. Nō rātou e mana’o fa’aru’e tō rātou ’e tei tu’uhia i te hiti, e mea faufa’a roa te māhanahana o teie parau mānava. Nā ni’a roa atu, e nehenehe tātou e ui ia tātou iho mai te aha te huru te Fa’aora e hina’aro ai i tā tātou hora ’ōro’a. E aha te huru mānavara’a, te raveravera’a, te aupurura’a ’e te here tāna e hina’aro nō tāna mau tamari’i tāta’itahi ? E aha tāna e hina’aro ia tātou ’ia putapū ’a haere mai ai nō te fa’a’āpī ia tātou nā roto i te ha’amana’ora’a ’e te ha’amorira’a iāna ?
Pū’ohura’a
I te ha’amatara’a o tō’u tere nō te fa’aro’o, ’o te ’oa’oa i roto ia Iesu Mesia tō’u ’itera’a rahi mātāmua, i taui roa ai tō’u orara’a. Mai te mea ’aita ā ’outou i ’ite i teie ’oa’oa, ’a ’ōu’a mai i roto i teie tere. E tītaura’a manihini teie ’ia fa’ari’i i te hōro’a nō te hau ’e nō te māramarama ’e nō te ’oa’oa a te Fa’aora—’ia hope te au, ’ia fa’ahiahia i te reira ’e ’ia fa’a’oa’oa i te reira i te mau Sābati ato’a.
Tē fa’a’ite nei ’o Amona i roto i te Buka a Moromona i te mana’o o tō’u ’ā’au ’a parau ai ’oia :
« I teienei, ’aita ānei e tumu ti’a roa ia tātou ’ia ’oa’oa ? ’Oia ïa, tē parau atu nei au ia ’outou na, ’aita roa e ti’a i te [hō’ē nūna’a] mai te ha’amatara’a mai ā o te ao nei ’ia ’oa’oa mai tā tātou e ’oa’oa nei ; ’oia ïa, tē tupu noa ra tō’u ’oa’oa ē tae atu i te fa’ateiteira’a i tō’u ra Atua ; tei iāna ho’i te mana pā’āto’a, ’e te pa’ari pā’āto’a, ’e te ’ite pā’āto’a ; ’ua māramarama ’oia i te mau mea pā’āto’a, ’e e Atua aroha ’oia, ē tae atu i te fa’aorara’a ia rātou ’o tē tātarahapa ’e tē ti’aturi i tōna ra i’oa.
« I teienei, mai te mea e parau fa’ateitei te reira, e nā reira ā vau i te fa’ateitei ; o teie ho’i tō’u ora ’e tō’u māramarama […] ’o teie tō’u nei ’oa’oa, ’e tā’u ra ho’i ha’amāuruurura’a rahi »
Mānava i roto i te ’ēkālesia nō te ’oa’oa ! I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.