Evaņģēlija klasika
Viņš ir augšāmcēlies
Deivids O. Makejs piedzima 1873. gada 8. septembrī. 1906. gada 9. aprīlī viņu ordinēja par apustuli, un 1951. gada 9. aprīlī viņš tika atbalstīts par devīto Baznīcas prezidentu. Turpmākajā tekstā būs fragments no viņa 1966. gada aprīļa vispārējās konferences runas. Visu runu skatīt: Conference Report, 1966. g. apr., 55.–59. lpp.
Nelokāma ticība Kristum ir galvenā pasaules vajadzība šajās dienās.
Ja brīnums ir kāds pārdabisks notikums, kuru cilvēka ierobežotā gudrība nespēj saprast, tad Jēzus Kristus Augšāmcelšanās ir vislielākais brīnums, kāds jebkad ir noticis. Tajā atklājas Dieva visvarenība un cilvēka nemirstība.
Augšāmcelšanās ir brīnums, taču tikai cilvēka nespējā to aptvert un saprast. Visiem tiem, kas to pieņem kā faktu, tā nav nekas cits, kā nemainīga dzīves likuma izpausme. …
Pieņemiet par negrozāmu faktu to, ka Kristus augšāmcēlās un parādījās kā slavas pilna un augšāmcelta būtne, un jums būs atbilde uz gadsimtiem seno jautājumu: „Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” (Ījaba 14:14.)
Augšāmcelšanās liecinieki
Neapšaubāmi, burtiskā Kristus Augšāmcelšanās no kapa bija reāls notikums mācekļiem, kuri Viņu labi pazina. Viņiem par to nebija nekādu šaubu. Viņi bija šī notikuma liecinieki; viņi zināja, jo viņu acis to redzēja, viņu ausis to dzirdēja, viņu rokas sajuta Pestītāja, kas bija augšāmcēlies, fizisko klātbūtni.
Kad vienpadsmit apustuļi bija sapulcējušies kopā, lai izraudzītos to, kurš aizstās Jūdu Iskariotu, vadošais apustulis Pēteris teica: „Tāpēc vienam no tiem vīriem, … līdz ar mums jākļūst par Viņa augšāmcelšanās liecinieku” (Ap. d. 1:21–22). …
Kādā citā reizē Pēteris savu ienaidnieku priekšā — to pašu cilvēku priekšā, kas sita Jēzu pie krusta nāvei, — teica: „Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki” (Ap. d. 2:22, 32). …
Citas liecības
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, tāpat kā Pēteris, Pāvils, Jēkabs un visi pārējie agrīnie apustuļi, tic, ka Augšāmcelšanās ir ne tikai burtiska patiesība, bet arī Kristus dievišķās Zemes misijas nobeigums.
1800 gadus pēc Jēzus nāves pie krusta pravietis Džozefs Smits pasludināja, ka viņam parādījās Tas Kungs augšāmceltā veidolā, sakot: „Es ieraudzīju divas personas stāvam virs manis gaisā. Viena no viņām uzrunāja mani, nosaucot mani vārdā, un, norādot uz otro, sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi viņu!”” (Džozefs Smits — Vēsture 1:17). …
Ja mums būtu tikai Džozefa Smita liecība, tā, Kristus vārdiem runājot, kad Viņš izteicās Pats par Sevi, būtu nederīga, taču Jēzum bija Dieva liecība un apustuļu liecība. Un Džozefam Smitam bija citi liecinieki, [kuri] apstiprināja [viņa] liecību, patiesību, kuru darīja zināmu eņģelis Moronijs, parādoties viņiem. …
… Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca [arī] pasludina, ka pravieša Džozefa Smita dievišķā vīzija ir patiesa:
„Un tagad, pēc daudzām liecībām, kas ir dotas par Viņu, šī ir liecība, pēdējā no visām, ko mēs dodam par Viņu, — ka Viņš dzīvo!” (M&D 76:22). …
Šo nevainojamo seno apustuļu liecību gaismā — liecību, kuras datējamas dažus gadus pēc Augšāmcelšanās, — visbrīnumainākās atklāsmes par dzīvo Kristu, kas saņemta šajā laikā, gaismā, patiesi šķiet grūti saprast, kā cilvēki vēl var Viņu noraidīt un apšaubīt cilvēka nemirstību.
Kas mums ir nepieciešams šodien?
Nelokāma ticība Kristum ir vissvarīgākā pasaules vajadzība šajās dienās. Tā ir kas vairāk par vienkāršām sajūtām. Tā ir spēks, kas liek rīkoties, un tai vajadzētu būt lielākajai motivācijai cilvēku dzīvē. …
Ja vien cilvēki tā vietā, lai bezcerīgi raudzītos uz tumšo un drūmo kapu, „pildītu Viņa gribu”, viņi pavērstu acis uz debesīm un zinātu, ka Kristus ir augšāmcēlies! …
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca pasludina visai pasaulei, ka Kristus ir Dieva Dēls, pasaules Pestītājs! Neviens patiess sekotājs nav apmierināts, pieņemot Viņu tikai kā dižu reformātoru, nevainojamu skolotāju vai vienkārši kā pilnīgu cilvēku. Vīrs no Galilejas ne tikai simboliski, bet burtiski ir dzīvā Dieva Dēls. …
Patiesi piedzimt no jauna
Neviens cilvēks nevar patiesi apņemties pielietot savā ikdienas dzīvē Jēzus no Nācaretes mācības, nemainot visu savu būtību. Frāzei „piedzimt no jauna” ir dziļāka nozīme, nekā daudzi cilvēki to uztver. … Laimīgs ir tas cilvēks, kurš patiesi ir sajutis pacilājošo izmaiņu spēku, ko rada tuvība ar Glābēju, tuvas attiecības ar Viņu. Es esmu pateicīgs par to, ka zinu, ka Kristus ir mans Pestītājs. …
Augšāmcelšanās vēstījums … ir vismierinošākais, visdievišķākais vēstījums, kas jebkad dots cilvēkam, jo, kad nāve mums atņem kādu mīļu cilvēku, mūsu sērojošajām sirdīm remdinājumu sniedz cerība un dievišķa pārliecība, kas pausta šiem vārdiem: „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies!” [Skat. Mateja 28:6; Marka 16:6].
Es zinu no visas sirds, ka Jēzus Kristus uzveica nāvi, un pateicoties tam, ka mūsu Pestītājs dzīvo, dzīvosim arī mēs.