Turpiniet ticībā
Elders Entonijs D. Perkinss
no Septiņdesmitajiem
No svētbrīža uzrunas „Tomēr es devos uz priekšu” Brigama Janga universitātē 2014. gada 4. februārī. Pilna uzruna angļu valodā atrodama speeches.byu.edu.
Četras mācības no Nefija par iedvesmotu lēmumu pieņemšanu var mazināt jūsu bailes un vairot jūsu pārliecību, lai virzītos uz priekšu.
Fragments no Lūgšanas gars, Klaudio Roberto Akijars Ramiress
Jūs, jaunie pieaugušie, tagad dzīvojat, tā sauktajā, „Lēmumu pieņemšanas desmitgadē”. Jūs izdarāt daudzas vissvarīgākās savas dzīves izvēles, tādas kā „došanās uz templi, kalpošana misijā, izglītības iegūšana, nodarbošanās izvēle un dzīvesbiedra izvēle, un saistīšanās uz laiku un visu mūžību svētajā templī”.1
It īpaši es uzrunāju tos, kam ir grūtības ar vienu vai vairākiem šiem svarīgajiem lēmumiem — daži varbūt ir gandrīz vai sastinguši no bailēm, baidoties pieņemt nepareizu lēmumu, vai izjūt vajadzību pēc stiprinājuma, lai paliktu pārliecināti par lēmumu, ko pieņēmuši agrāk.
Četras mācības no Nefija par iedvesmotu lēmumu pieņemšanu, ja tās pielieto, var mazināt jūsu bailes un vairot jūsu pārliecību, lai virzītos uz priekšu.
1. Klausi Tā Kunga pavēlēm
Nefija svētā pieraksta pēdējā pantā ir rezumēta viņa dzīve: „Jo tā man Tas Kungs ir pavēlējis, un man ir jāklausa” (2. Nefija 33:15).
Nefija ticība Glābējam un viņa mīlestība pret Glābēju savu piepildījumu rod viņa paklausībā Dieva baušļiem. Viņš lūdza Dievu (skat. 1. Nefija 2:16). Viņš lasīja Svētos Rakstus (skat. 1. Nefija 22:1). Viņš meklēja vadību sava laika pravieša teiktajā un rīkojās saskaņā ar to (skat. 1. Nefija 16:23–24). Tāda paklausība ļāva Svētajam Garam spēcīgi vadīt Nefiju visa viņa mūža laikā un dāvāja nepārtrauktas personīgās atklāsmes.
Arī jums ir jāpaliek tuvu Tam Kungam, ievērojot Dieva baušļus. Es liecinu, ka pastāvīga paklausība mazās lietās, tādās kā Svēto Rakstu lasīšana, Dieva lūgšana katru dienu, Baznīcas sanāksmju apmeklēšana, mūsdienu praviešu padomu uzklausīšana un kalpošana citiem sekmēs Gara klātbūtni — un atklāsmju gūšanu, ko Tas nes.
Pilnība nav priekšnoteikums personīgās atklāsmes saņemšanai. Šis priekšnoteikums ir grēku nožēlošana ik dienas (skat. Romiešiem 3:23). Ja jūsu grēku nožēlošana ir patiesa un pilnīga (skat. M&D 58:42–43), Izpirkšanas attīrošais spēks sniegs Garu, lai vadītu jūs dzīves svarīgajos lēmumos.
2. Virzies uz priekšu ticībā
Iejūties Nefija ādā. Tavs tēvs pasaka tev, ka Tas Kungs ir pavēlējis jūsu ģimenei pamest savas bagātības un doties tuksnesī. Vai tu vēlētos zināt par savu ceļojumu un galamērķi?
Es pieņemu, ka Nefijs būtu aizgrābts, ja Tas Kungs būtu skaidri atklājis viņa nākotni. Taču Dievs tā nerīkojās ar Nefiju, un Viņš tā nerīkosies arī ar tevi.
Kad Nefija ģimene ceļoja pa tuksnesi, viņš saņēma norādījumus vienīgi „laiku pa laikam” (1. Nefija 16:29; 18:1). Savas dzīves ceļojuma skatīšana ar iepriekš iegūtām, skaidrām zināšanām nebūtu devusi viņam pieredzes, kas paplašināja viņa dvēseli un veidoja viņa ticību, un palīdzēja vairāk līdzināties Kristum.
Ja jūs gaidāt, ka Dievs jums atklās, kādā akadēmiskajā priekšmetā specializēties, ko precēt, kādu darbu strādāt, kur dzīvot, vai studēt aspirantūrā un cik bērnu dzemdēt, tad jūs visdrīzāk nekad neiziesiet no sava dzīvokļa. Es liecinu, ka jūs saņemsiet personīgo atklāsmi tikai „laiku pa laikam”.
Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs augtu, un tas ietver savu spēju attīstīšanu, lai apsvērtu faktus, dotu spriedumus un pieņemtu lēmumus. Taču Viņš arī aicina, lai mēs ar saviem lēmumiem vērstos pie Viņa lūgšanā (skat. M&D 9:7–9). Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka atbildes uz mūsu lūgšanām nāk „vienā no trīs veidiem”.2
Apstiprinošā pārliecība
„Pirmkārt,” elders Skots teica, „jūs varat sajust mieru, mierinājumu un pārliecību, kas apstiprina, ka jūsu lēmums ir pareizs.”3 Mana sieva Kristija un es esam atklājuši, ka pārliecība par izšķirošiem dzīves lēmumiem var tikt dota caur Svētajiem Rakstiem, it sevišķi bieži pēc Dieva pielūgšanas templī.
Piemēram, pēc ilgas apdomāšanas un daudzām lūgšanām mēs nolēmām pamest savas jaunās sapņu mājas Teksasā, pieņemt pārcelšanu citā amatā un pārcelties ar sešiem maziem bērniem uz Pekinu, Ķīnu. Taču mēs izmisīgi vēlējāmies garīgu apstiprinājumu šai mūsu izvēlei. Dievišķa pārliecība nāca pie mums templī, kad izlasījām šos vārdus Mācībā un Derībās: „Tā ir Mana griba, lai tu … [neuzkavētos] daudzas dienas šajā vietā; … nedomā par savu īpašumu. Ej uz austrumu zemēm” (M&D 66:5–7).
Jēzus Kristus balss Svētajos Rakstos kopā ar spēcīgām sajūtām no Svētā Gara apliecināja, ka mūsu lēmums pārvākties uz Ķīnu bija pareizs.
Nemiera sajūta
Otrs veids, kā Debesu Tēvs atbild uz lūgšanām, ir caur „nemiera sajūtu, prāta apstulbumu, norādot, ka tava izvēle ir nepareiza”.4
Pēc kalpošanas misijā Taivānā es domāju, ka starptautiskās tiesības būtu laba karjeras izvēle. Kristijai un man apsverot šādu iespējamo nākotni, mēs sapratām, ka mums priekšā būtu pieci dārgas izglītības gadi.
ASV ekonomika bija dziļā lejupslīdē, un mūsu līdzekļi bija ierobežoti, tādēļ mēs prātojām, ka iestāšanās Gaisa spēku rezerves virsnieku mācību korpusā būtu gudra izvēle, lai samaksātu par manu izglītību. Taču, kad es pildīju nepieciešamos testus un aizpildīju dokumentus, mēs nevarējām ar mierīgu sirdi uzņemties šādas saistības. Nebija nekāda prāta apstulbuma vai neskaidru sajūtu — mēs tikai nejutām mieru.
Šis šķietami neloģiskais finanšu lēmums bija iedvesmots, daļēji tāpēc, ka es būtu bijis šausmīgs jurists!
Dievišķa paļaušanās
Dievs atbild uz lūgšanām arī trešajā veidā: nekādas atbildes. „Kad jūs dzīvojat cienīgi un jūsu izvēle ir saskaņā ar Glābēja mācībām, un jums ir jārīkojas,” elders Skots teica, „rīkojieties ar paļāvību.”5
Nefija pēdējais mēģinājums iegūt misiņa plāksnes ilustrē to, kā mums vajadzētu turpināt rīkoties ar dievišķu paļāvību. Viņš stāstīja:
„Un es tiku vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko es darīšu.
Tomēr es devos uz priekšu” (1. Nefija 4:6–7).
Jūsu „lēmumu pieņemšanas desmitgadē” pienāks brīži, kad jūs vairs nevarēsiet vilcināties, un jums būs jārīkojas. Es esmu sapratis: kā to mācīja elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „mēs saņemsim Gara pamudinājumus, kad būsim izdarījuši visu, ko varam, kad strādāsim ārā Saules karstumā, nevis sēdēsim ēnā, lūdzot par to, kādu pirmo soli spert”.6
Tāpat kā tas bija ar Nefiju, Gars noteiktā laikā apstiprinās jūsu izvēli vai brīdinās jūs par jūsu izvēlēto ceļu.
3. Dzīvo tagadnē
Nefija apņemšanās ceļot uz apsolīto zemi ir krasā kontrastā ar viņa brāļu Lamana un Lemuēla attieksmi. Viņi pieņēma lēmumu par došanos uz apsolīto zemi, taču viņu sirds nekad nepameta Jeruzālemi. Nefijs laboja savu salauzto loku, lai nomedītu ko ēdamu, un raka rūdu, lai uzbūvētu kuģi, kamēr viņa brāļi, šķiet, slaistījās teltī.
Mūsdienās pasaulē ir daudz Lamanu un Lemuēlu. Taču Tam Kungam ir vajadzīgi apņēmīgi vīrieši un sievietes — līdzīgi Nefijam. Jūs sasniegsiet lielāku progresu dzīvē, kad pilnībā apņemsieties rīkoties saskaņā ar saviem lēmumiem un centīsieties gūt sekmes savos pašreizējos apstākļos, tajā pat laikā esot atvērti nākotnes iespējām.
Nefijs iemieso prezidenta Tomasa S. Monsona gudro padomu: „Fantāzijas par pagātni un ilgas pēc nākotnes var sniegt mierinājumu, taču nevar aizstāt dzīvošanu tagadnē. Šī ir mūsu iespēju diena, un mums tā ir jāsatver.”7
4. Izmanto citu cilvēku spēku
Pat tad, kad būsim meklējuši Gara vadību un ar pilnīgu apņēmību sākuši īstenot savu lēmumu, šaubas vēl joprojām var rasties un likt mums apšaubīt savu lēmumu. Šādos brīžos uzticams ģimenes loceklis vai draugs var sniegt padomu un spēku, lai mēs paliktu uz izvēlētā kursa. Es ierosinu, ka ceļojuma laikā Nefija līgava kļuva par viņa uzticamo atbalstu.
Izpratni par Nefija sievu es ieguvu, kad apmeklēju Baznīcas vēstures muzeju. Muzejā es biju piekalts kādai gleznai, kurā Nefijs bija piesiets kuģa mastam, izmircis līdz ādai stiprā vētrā.8
Pie Nefija sāniem bija viņa sieva un viens no viņa bērniem. Viņa bija tajā pašā vētrā un grūtībās kā Nefijs, taču viņai bija izaicinošs skats, un viņas stiprās rokas bija aizsargājoši apvītas viņa pleciem. Tajā brīdī es atskārtu, ka arī es biju svētīts ar uzticīgu dzīvesbiedri, kas man dāvāja spēku manos pārdzīvojumu brīžos. Es cerēju, ka biju līdzīgs spēka avots viņai.
Brāļi, garīgais spēks, ko attīstījāt (vai vēl attīstīsiet) kā misionārs vai veicot citu taisnīgu kalpošanu, un tā saglabāšana un vairošana ir jūsu vislabākā īpašība, kļūstot par piemērotu vīru un tēvu. Māsas, garīgais jūtīgums, ticība un drosme, lai sekotu Jēzum Kristum, ir starp jūsu kā sievas un mātes vislabākajām īpašībām.
Es aicinu jūs kļūt par tādu cilvēku, uz kuru jūsu pašreizējais vai topošais dzīvesbiedrs var paļauties, lai gūtu gudru padomu un spēku. Tikumīgs vīrietis un cienīga sieviete, kuri ir saistīti templī uz laiku un visu mūžību, var paveikt sarežģītas lietas kā vienlīdzīgi partneri.
Es apsolu, ka, pielietojot no Nefija un mūsdienu praviešiem apgūtās mācības par lēmumu pieņemšanu, jūs tiksiet vadīti uz priekšu ar personīgo atklāsmi, ko saņemsiet „laiku pa laikam”. Virzoties cauri savai „lēmumu pieņemšanas desmitgadei”, kaut jums, tāpat kā Nefijam, būtu ticība pateikt:
„Un es tiku vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko es darīšu.
Tomēr es devos uz priekšu” (1. Nefija 4:6–7).