Glābēja nesavtīgais un svētais upuris
Prezidents Boids K. Pekers
Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents
No 2011. gada 6. novembra svētbrīža uzrunas „Truths Most Worth Knowing” Brigama Janga universitātē. Pilns teksts angļu valodā atrodams vietnē speeches.byu.edu.
Tas Kungs vienmēr ir līdzās. Viņš ir izcietis un samaksājis sodu, mums atliek vien pieņemt Viņu kā savu Glābēju.
Mēs visi dzīvojam uz garīgā kredīta. Vienā vai otrā veidā mūsu rēķins turpina pieaugt. Ja maksājumi tiek veikti regulāri, mums nav iemesla raizēties. Mēs drīz vien kļūstam disciplinētāki un sākam apzināties, ka reiz pienāks atmaksas diena. Mācieties regulāri apmaksāt savus garīgos rēķinus, neļaujot uzkrāties parādam un soda procentiem!
Tā kā jūs tiekat pārbaudīti, ir gaidāms, ka jūs pieļausiet dažas kļūdas. Es pieņemu, ka jūs jau esat izdarījuši savā dzīvē ko tādu, ko nožēlojat, bet par ko nav iespējams pat atvainoties, kur nu vēl labot. Tā nu jūs turpināt nest šo slogu. Tagad ir pienācis laiks pievērsties vārdam vaina, kas var aptraipīt mūs gluži kā noturīga tinte, ko nav viegli izmazgāt. Vainas pabērns ir vilšanās — nožēla par zaudētām svētībām un iespējām.
Ja jūs nomāc vainas apziņa, jūs līdzināties Mormona Grāmatas ļaudīm, par kuriem pravietis teica: „Un dēļ viņu nekrietnības baznīca bija sākusi panīkt, un viņi pārstāja ticēt pravietojuma garam un atklāsmes garam; un Dieva sodi jau kļuva tiem acīmredzami.” (Helamana 4:23.)
Bieži vien mēs cenšamies tikt vaļā no vainas sajūtas, mēģinot iestāstīt cits citam un paši sev, ka tam nav nekādas nozīmes. Taču, nez kādēļ, dziļi sirdī mēs tam tomēr neticam. Mēs neticam tam, pat ja paši tā sakām. Mēs zinām labāk. Tam ir nozīme!
Pravieši allaž ir mācījuši nožēlot grēkus. Alma teica: „Un lūk, Viņš nāk atpestīt tos, kas būs kristīti grēku nožēlošanai caur ticību Viņa Vārdam.” (Almas 9:27.)
Alma droši pateica savam noklīdušajam dēlam: „Tad nu grēku nožēlošana nevarētu nākt pie cilvēkiem, ja nebūtu bijis soda, kam arī bija jābūt tikpat mūžīgam kā dvēseles dzīvība, noteikta pretstatā laimes iecerei.” (Almas 42:16.)
Laicīgajai dzīvei ir divi pamatmērķi. Pirmais ir saņemt ķermeni, kas, ja vien to vēlamies, var tikt šķīstīts, paaugstināts un dzīvot mūžīgi. Otrais mērķis ir tikt pārbaudītiem. Šajā pārbaudījumā mēs pavisam noteikti pieļausim kļūdas. Bet, ja vēlamies, mēs varam no šīm kļūdām mācīties. „Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.” (1. Jāņa 1:10.)
Iespējams, jūs jūtaties garā un miesā vājāki par citiem un jūs satrauc vai nomāc garīgā rēķina maksājumi, kas uzskatāmi par „nokavētiem”. Kad ieskatāties savā sirdī klusajos pārdomu brīžos, no kuriem daudzi no mums mēģina izvairīties, vai ir kādas nenokārtotas lietas, kas jūs satrauc? Vai jūs izjūtat kādus sirdsapziņas pārmetumus? Vai jūs vēl joprojām esat vienā vai otrā pakāpē vainojami kādā nelielā vai smagā nodarījumā?
Mēs pārāk bieži saņemam vēstules no cilvēkiem, kas pieļāvuši traģiskas kļūdas un jūtas nomākti. Viņi jautā: „Vai man jelkad var tapt piedots? Vai es varēšu mainīties?” Atbilde ir — jā!
Pāvils mācīja korintiešiem: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. korintiešiem 10:13.)
Evaņģēlijs māca mums, ka atbrīvošanu no mokām un vainas sajūtas var nopelnīt caur grēku nožēlošanu. Izņemot nedaudzus — pavisam nedaudzus —, kas ir degradējušies līdz pazušanai pēc tam, kad ieguvuši zināšanu pilnību, nav tāda ieraduma, tādas atkarības, tāda dumpīguma, tāda pārkāpuma, tāda neliela vai smaga nodarījuma, kas liegtu īstenoties apsolījumam par pilnīgu piedošanu. Neatkarīgi no tā, kas noticis jūsu dzīvē, Tas Kungs ir sagatavojis jums atgriešanās ceļu, ja vien jūs uzklausīsiet Svētā Gara pamudinājumus.
Daži ir pārņemti ar neatvairāmu tieksmi vai kārdinājumu, kas, atkārtoti uzpeldot prātā, ar laiku tiecas kļūt par ieradumu un pēc tam — par atkarību. Mums ir nosliece uz dažiem pārkāpumiem un grēkiem, un arī uz atrunām, ka neesam tajos vainojami, jo esam tādi kopš dzimšanas. Mēs iekrītam slazdos, piedzīvojot sāpes un ciešanas, no kurām mūs var dziedināt vienīgi Glābējs. Jums ir pa spēkam apstāties un tikt pestītiem.
Sātans uzbrūk ģimenēm
Prezidents Marions G. Romnijs (1897–1988) reiz teica: „Nestāstiet viņiem to tā, lai viņi varētu saprast, stāstiet viņiem tā, lai viņi nevarētu pārprast.”
Nefijs teica: „Jo mana dvēsele priecājas skaidrībā; jo tādā veidā Dievs Tas Kungs veic Savu darbu starp cilvēku bērniem. Jo Dievs Tas Kungs dod gaismu saprašanai.” (2. Nefija 31:3.)
Tādēļ ieklausieties! Es runāšu skaidri, kā tāds, kurš aicināts un kam uzticēts pienākums to pateikt.
Jūs zināt, ka pastāv pretinieks. Svētajos Rakstos viņš aprakstīts šādi: „Vecā čūska, kas ir velns, … visu melu tēvs.” (2. Nefija 2:18.) Viņš tika izraidīts jau iesākumā (skat. M&D 29:36–38), un viņam tika liegts iegūt laicīgo ķermeni. Kopš tā laika viņš ir zvērējis sagraut „diženo laimes ieceri” (Almas 42:8), kļūstot par visa taisnīgā ienaidnieku. Savus uzbrukumus viņš, galvenokārt, vērš pret ģimenēm.
Jūs dzīvojat laikā, kad visu pasauli pārņem pornogrāfijas posts. Ir grūti no tā izvairīties. Pornogrāfija uzrunā jūsu dabisko dziņu, kura sniedz jums iespēju radīt dzīvību.
Nodošanās pornogrāfijai rada grūtības, noved pie šķiršanās, slimībām un visdažādākajām problēmām. Tajā nav itin nekā nevainīga. Kolekcionēt, skatīties vai jebkādā veidā izplatīt porgnogrāfiskus materiālus ir līdzīgi, kā turēt savā mugursomā klaburčūsku. Tas pakļauj jūs neizbēgamam garīgam riskam, kas līdzinās čūskas kodumam un nāvējošas indes devai. Nebūtu pārsteigums, ka, ņemot vērā, kāda ir pasaule, jūs varētu tikt pakļauti pornogrāfijai, lasīt par to vai skatīties to, nemaz neapzinoties briesmīgās sekas. Ja tā ir, es jūs brīdinu un aicinu to pārtraukt. Nekavējoties pārtrauciet to!
Mormona Grāmata māca, ka visi „cilvēki ir pietiekami apmācīti, lai viņi atšķirtu labu no ļauna” (2. Nefija 2:5). Ieskaitot jūs. Jūs zināt, kas ir pareizi un kas — nepareizi. Esiet ļoti uzmanīgi, lai nepārkāptu šo līniju!
Kaut arī visas kļūdas var izsūdzēt Tam Kungam privāti, dažu pārkāpumu gadījumā, lai saņemtu piedošanu, nepieciešams kas vairāk. Ja esat pieļāvuši smagas kļūdas, tiecieties ar savu bīskapu! Visos citos gadījumos pietiks ar ierastu, klusu, personīgu grēksūdzi. Taču paturiet prātā, ka dižais piedošanas rīts ne vienmēr ataust uzreiz visā pilnībā. Ja sākumā gadās paklupt, nepadodieties! Šis pārbaudījums prasa nezaudēt drosmi. Nepadodieties! Un, kā jau ieteicu iepriekš, — kad jūs būsiet izsūdzējuši un atmetuši savus grēkus, neskatieties atpakaļ!
Glābējs izcieta par mūsu grēkiem
Tas Kungs vienmēr ir līdzās. Viņš ir izcietis un samaksājis sodu, mums atliek vien pieņemt Viņu kā savu Glābēju.
Kā jau laicīgi cilvēki, mēs nespējam, tik tiešām nevaram pilnībā izprast, kā tieši Glābējs pienesa Savu Izpirkšanas upuri. Taču pašlaik daudz svarīgāk ir saprast nevis to, kā Viņš cieta, bet gan, kādēļ Viņš cieta. Kādēļ Viņš darīja to jūsu, manis un visas cilvēces labā? Viņš darīja to aiz mīlestības pret Dievu Tēvu un visu cilvēci. „Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.)
Ģetzemanē Kristus nošķīrās no apustuļiem, lai lūgtu Dievu. Lai kas tobrīd notika, mēs nespējam to izzināt. Taču mēs zinām, ka Viņš īstenoja Grēku izpirkšanu. Viņš bija ar mieru uzņemties visas pasaules kļūdas, grēkus, vainu, šaubas un bailes. Viņš izcieta par mums, lai mums nebūtu jācieš. Daudzi mirstīgie ir izcietuši mocības un miruši mokpilnā, briesmīgā nāvē. Taču Jēzus agonija pārspēja visu.
Savos gados esmu iepazinis fiziskās sāpes, un tas nemaz nav jautri! Neviens neglābjas no šīs dzīves, kaut nedaudz neiepazinis ciešanas. Taču personīgās mocības, ko es nespēju panest, iestājas tad, kad saprotu, ka esmu licis ciest kādam citam. Tajā brīdī es gūstu nelielu ieskatu tajā, kādas mokas Glābējs pieredzēja Ģetzemanes dārzā.
Viņa ciešanas atšķīrās no visa, kas izciests pirms vai kopš tā laika, jo Viņš uzņēmās visus sodus, kas jebkad uzlikti cilvēces ģimenei. Padomājiet vien! Viņam nebija parāda, kas būtu jāatmaksā. Viņš neko sliktu nebija pastrādājis. Tomēr Viņš izcieta to visu — visu vainas, ciešanu, bēdu, sāpju un pazemojuma sakopojumu, visas iespējamās, cilvēkam zināmās mentālās, emocionālās un fiziskās mokas. Visā cilvēces vēsturē ir bijis tikai viens cilvēks, kurš ir bijis pilnīgi bezgrēcīgs, spējīgs samaksāt par visas cilvēces grēkiem un pārkāpumiem un panest ar šo samaksu saistītās sāpes.
Viņš atdeva savu dzīvību, īsumā sakot: „Tas esmu Es, kas uzņemas uz Sevis pasaules grēkus.” (Mosijas 26:23.) Viņš tika sists krustā, Viņš nomira. Tie nevarēja atņemt Viņa dzīvību. Viņš piekrita mirt.
Pilnīga piedošana ir iespējama
Pat, ja esat paklupuši vai uz kādu laiku nomaldījušies no ceļa, pat, ja jūtat, ka pretinieks tur jūs savā gūstā, jūs varat turpināt virzīties uz priekšu ticībā, vairs nemaldoties turpu, šurpu. Ir cilvēki, kas ir gatavi vest jūs atpakaļ, lai jūs varētu atgūt mieru un atgriezties drošībā. „Pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam”, mēs varam saņemt Dieva labvēlību (2. Nefija 25:23). Šī iespēja, manuprāt, ir visvērtīgākā patiesība, ko mums vajadzētu zināt.
Es apsolu, ka mirdzošais piedošanas rīts var pienākt. Un tad jūsu dzīvē, līdzīgi saullēktam, no jauna ienāks „Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu” (Filipiešiem 4:7), un ne jūs, ne Viņš vairs nepieminēs jūsu grēku (skat. Jeremijas 31:34). Kā jūs to varēsiet zināt? Jūs zināsiet! (Skat. Mosijas 4:1–3.)
Tas ir tas, ko esmu nācis mācīt tiem, kas nonākuši grūtībās. Viņš nāks un atrisinās tās problēmas, ko jūs nespējat atrisināt, taču jums nāksies par to maksāt. Citādi tas nebūs iespējams. Viņš ir ļoti laipns valdnieks, jo Viņš ir samaksājis prasīto cenu, taču Viņš vēlas, lai jūs darītu to, ko vajadzētu, pat, ja tas ir sāpīgi.
Es mīlu To Kungu, un es mīlu Tēvu, kurš Viņu sūtīja. Mēs varam nolikt Viņa priekšā savu vilšanās, grēka un vainas nastu, un, pēc Viņa dāsnajiem noteikumiem, par visu, kas iekļauts mūsu rēķinā, var tikt pilnībā samaksāts.
„Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” „Ja vien,” Jesaja turpina, „jūs to vēlēsieties un būsiet paklausīgi” (skat. Jesajas 1:18–19).
Nāciet pie Viņa!
Svēto Rakstu pantā: „Mācies gudrību savā jaunībā, jā, mācies savā jaunībā turēt Dieva baušļus” (Almas 37:35) izskan aicinājums, kuram seko apsolījums, ka tādējādi mēs varam iegūt mieru un aizsardzību no pretinieka. „Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā” (1. Timotejam 4:12).
Negaidiet, ka viss jūsu dzīvē būs gludi. Pat to cilvēku dzīvē, kuri dzīvo tā, kā vajadzētu, dažkārt notiek pretējais. Stājieties pretī dzīves grūtībām ar optimismu un pārliecību, un jūs radīsiet mieru un ticību, kas palīdzēs jums gan tagad, gan turpmāk.
Vēršoties pie tiem, kam šķiet, ka viņi vēl nav saņēmuši visas tās svētības, kuras gribētu un kuras tiem vajadzētu saņemt, — es cieši ticu, ka uzticīgajiem netiks liegta neviena no pieredzēm vai iespējām, kam ir izšķiroša nozīme pestīšanā un glābšanā. Turpiniet būt cienīgi, saglabājiet cerību, esiet pacietīgi un lūdziet! Viss nokārtosies — kā parasti. Svētā Gara dāvana vadīs jūs un parādīs, kā rīkoties.
Ja esat viens no tiem, kuri cīnās ar vainas sajūtu, vilšanos vai depresiju pašu pieļauto kļūdu vai vēl nesaņemto svētību dēļ, izlasiet mierinošās mācības, kas rodamas garīgajā dziesmā „Nāciet pie Jēzus!”.
Nāciet pie Jēzus, ja nastas smagas,
Rūpes vai bēdas, grēks nomāc jūs!
Viņš droši vadīs uz debess mājām,
Ticīgie mieru kur gūs.
Nāciet pie Jēzus, Viņš lūgsnas sadzird,
Kaut arī klīstat tumsībā jūs!
Viņš mīlot vadīs, ceļu jums rādīs,
Gaismai kur atmirdzēt būs.
Nāciet pie Jēzus, sirsnīgi lūdzot!
Uzklausīs Viņš un palīdzēt steigs.
Jums vienmēr līdzās eņģeļu pulki,
Kas debesīs Dievu teic.1
Es, līdz ar saviem brāļiem apustuļiem, apgalvoju, ka esmu īpašais Tā Kunga, Jēzus Kristus, liecinieks. Šī liecība apstiprinās ikreiz, kad sajūtu Viņa svētā upura attīrošo iedarbību savā vai citu cilvēku dzīvē. Mana un manu brāļu liecība ir patiesa. Mēs pazīstam To Kungu. Viņš nav svešs Saviem praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem.
Es zinu, ka jūs neesat nevainojami, bet jūs esat ceļā uz pilnību. Nezaudējiet drosmi! Paturiet prātā, ka ikviena persona, kurai ir ķermenis, ir spēcīgāka par to, kurai tā nav.2 Sātanam ir liegts iegūt ķermeni, tādēļ, saskaroties ar kārdinājumiem, atcerieties, ka jūs varat pārvarēt visus šos kārdinājumus, ja vien pielietosiet rīcības brīvību, kas tika dāvāta Ādamam un Ievai, dārzā esot, un nodota tālāk — līdz pat šai paaudzei.
Ja vien jūs lūkojaties uz priekšu ar cerību un vēlmi darīt to, ko Tas Kungs vēlas, lai jūs darītu, nekas vairāk no jums netiek gaidīts.