Augstākā prezidija vēstījums
Prezidents Monsons pieprasa būt drosmīgiem
Prezidents Tomass S. Monsons
iStock/Thinkstock ilustrācija
Prezidents Tomass S. Monsons ir novērojis, ka nepaiet ne stunda, kad no mums tiek prasīts izdarīt šādu vai tādu izvēli.
Lai izdarītu gudru izvēli, viņš ieteica, ka mums ir vajadzīga drosme — „drosme pateikt nē, drosme pateikt jā. Lēmumi tiešām nosaka likteni”.1
Tālāk dotajos izteikumos prezidents Monsons atgādina pēdējo dienu svētajiem, ka viņiem ir nepieciešama drosme, lai pastāvētu par patiesību un taisnīgumu, lai aizstāvētu to, kam viņi tic un lai stātos pretī pasaulei, kas atmet mūžīgās vērtības un principus.
„Aicinājums — būt drosmīgiem pastāvīgi — attiecas uz katru no mums,” viņš teica. „Tā vienmēr ir bijis un būs.”2
Drosmīga rīcība sniedz Dieva apstiprinājumu
„Mēs visi saskarsimies ar bailēm, pieredzēsim izsmieklu un sastapsimies ar pretestību. Būsim visi drosmīgi, lai pretotos vairumam uzskatu un pastāvētu par principu. Drosme, nevis kompromiss sniedz Dieva apstiprinošo smaidu. Drosme kļūst par dzīvu un pievilcīgu tikumu, kad tā tiek uzskatīta ne vien par gatavību mirt kā vīram, bet arī par apņemšanos dzīvot cienīgi. Virzoties uz priekšu un cenšoties dzīvot tā, kā pieklājas, mēs noteikti saņemsim palīdzību no Tā Kunga un varēsim rast mierinājumu Viņa vārdos.”3
Izturēt ar drosmi
„Ko nozīmē pastāvēt? Man ļoti patīk šī definīcija: izturēt ar drosmi. Drosme var būt nepieciešama, lai ticētu; dažreiz tā būs nepieciešama, kad paklausām. Tā pavisam noteikti būs vajadzīga, kamēr jūs izturat līdz tai dienai, kad jūs pametīsiet šo mirstīgo dzīvi.”4
Esiet drosmīgi, lai pastāvētu par patiesību
„[Kaut] jums būtu drosme stingri pastāvēt par patiesību un taisnīgumu. Tādēļ, ka šodienas sabiedrība ir novirzījusies no vērtībām un principiem, kurus mums ir devis Tas Kungs, jūs gandrīz neizbēgami tiksit aicināti aizstāvēt to, kam ticat. Ja vien jūsu liecības saknes nebūs dziļas un stipras, jums būs grūti izturēt to cilvēku izsmieklu, kas metīs izaicinājumu jūsu ticībai. Ja jūsu liecība par evaņģēliju, Glābēju un mūsu Debesu Tēvu būs spēcīga, tā ietekmēs visu, ko darāt savā mūžā.”5
Mums ir nepieciešama garīgā un morālā drosme
„[Mūsdienās] televīzijā, kino un citos medijos pasniegtie vēstījumi ļoti bieži ir tieši pretēji tam, ko mēs vēlamies, lai mūsu bērni pieņemtu un lolotu. Mūsu pienākums ir ne tikai mācīt viņiem būt saprātīgiem un pārliecinošiem garā un mācībā, bet arī palīdzēt viņiem palikt tādiem, neskatoties uz ārējiem spēkiem, ar ko viņi varētu saskarties. Tas no mums prasīs daudz laika un pūļu, un, lai spētu palīdzēt citiem, mums pašiem ir vajadzīga garīgā un morālā drosme, lai pretotos ļaunumam, ko redzam visapkārt.”6
Kaut mēs vienmēr būtu drosmīgi
„Mūsu ikdienas dzīvei turpinoties, ir gandrīz neizbēgami, ka mūsu ticība tiks izaicināta. Dažreiz mēs atradīsimies citu cilvēku vidū un tomēr būsim mazākumā vai pat vieni attiecībā uz to, kas ir pieņemams un kas — nē. …
Kaut mēs vienmēr būtu drosmīgi un gatavi pastāvēt par savu ticību, un, ja tādēļ mums nāktos stāvēt vieniem, kaut mēs to darītu drosmīgi, smeļoties spēku apziņā, ka patiesībā mēs nekad neesam vieni, kad stāvam kopā ar Debesu Tēvu.”7