Jaunieši
Sāra kādam citam
Autore dzīvo Jūtā, ASV.
Agrāk man sagādāja grūtības pamatot savu atbildi savā pārliecībā, atbildot pat uz tik vienkāršu jautājumu kā šis: „Kāpēc tu nedzer kafiju?” Toreiz es mēdzu izdomāt tādus attaisnojumus kā: „Tā ir pārāk rūgta” vai „Man tā negaršo”.
Kāpēc es biju samulsusi? Kāpēc es tik ļoti baidījos pastāvēt par saviem uzskatiem? Tagad atskatoties, es īsti nesaprotu, no kā baidījos. Taču es atceros, kad tieši pārstāju slēpties aiz aizbildinājumiem.
Kādu dienu vidusskolas angļu valodas klasē skolotājs paziņoja, ka mēs skatīsimies kādu televīzijas seriāla epizodi, kuru man nevajadzētu skatīties. Kamēr citi audzēkņi aiz prieka gavilēja, mana klases biedrene Sāra pacēla roku un palūdza, vai varētu iziet no klases.
Kad skolotājs pajautāja kāpēc, Sāra vienkārši un lietišķi atbildēja: „Tāpēc ka es esmu mormone un neskatos seriālus ar lamu vārdiem.”
Viņas drosme piecelties klases priekšā bija apbrīnojama. Pateicoties Sārai, arī es piecēlos, izgāju no klases un ar skaidru sirdsapziņu pagaidīju ārpusē, kamēr seriāls beidzās.
Tas mani izmainīja uz visiem laikiem. No tā laika es sāku paskaidrot savus uzskatus, nevis izvairīties no šīs tēmas. Un, pateicoties šim notikumam, es ieguvu pašpārliecinātību un vēl vairāk sāku piedalīties Baznīcas un skolas aktivitātēs.
Es nekad neteicu Sārai, cik daudz viņas piemērs man nozīmēja, taču es cenšos līdzināties viņas pārliecinātības piemēram. Es tagad apzinos, ka piederība Dieva brīnišķīgajai, svētajai Baznīcai it nemaz nav nekas tāds, no kā būtu jākaunas. Es ceru, ka ar savu piemēru varu būt Sāra kādam citam.