2019
Tāpe’a i tā tātou mau parau fafau ’e te mau fafaura’a
Novema 2019


Tāpe’a i tā tātou mau parau fafau ’e te mau fafaura’a

Tē ani nei au ia ’outou ’ia feruri i te mau parau fafau ’e te mau fafaura’a tā ’outou i rave i mua i te Fatu, ’e ia vetahi ’ē ato’a, ma te huru parau ti’a, ma te ’ite ē, hō’ē noa tā ’outou parau.

E au mau taea’e, e au mau tuahine, ’a ’ōpani ai tātou i teie tuha’a purera’a, ’ia tāpe’a noa tatōu i roto i tō tātou ’ā’au i te ’itera’a pāpū tei hōro’ahia i teie mahana nō ni’a i te mau parau mau o te ’evanelia a Iesu Mesia. E ha’amaita’ira’a nō tātou pā’āto’a teie taime ’āmuira’a nō te ha’apūai i tā tātou parau fafau i te Fatu Iesu Mesia ē, e mau tāvini tātou nāna ’e ’o ’oia tō tātou Fa’aora.

Tē fa’ateimaha nei te faufa’a rahi nō te ravera’a ’e te ha’apa’ora’a i te mau parau fafau ’e te mau fafaura’a i tō’u ferurira’a. E aha te faufa’a nō ’outou ’ia tāpe’a i tā ’outou parau ? ’ia ti’aturihia mai ? ’ia rave i te mea tā ’outou i parau e rave ’outou ? ’ia tūtava i te ha’apa’o i tā ’outou mau fafaura’a mo’a ? ’ia vai te huru parau ti’a ? Nā roto i te vai-ha’avare-’ore-ra’a i tā tātou mau parau fafau i te Fatu ’e ia vetahi ’ē ato’a, tē haere nei tātou i te ’ē’a nō te fafaura’a e ho’i i tō tātou Metua i te Ra’i ’e tē ’ite nei tātou i tōna here i roto i tō tātou orara’a.

’O te Fa’aora Iesu Mesia tō tātou Hi’ora’a rahi roa i te pae nō te ravera’a ’e te ha’apa’ora’a i te mau parau fafau ’e te mau fafaura’a. ’Ua haere mai ’oia i te fenua nei ma te parau e rave ’oia i te hina’aro o te Metua. ’Ua ha’api’i ’oia i te mau parau tumu nō te ’evanelia, nā roto i te parau ’e te ’ohipa. ’Ua fa’a’ore ’oia i tā tātou mau hara ’ia ora fa’ahou tātou. ’Ua fa’atura ’oia i te mau mea ato’a tāna i parau.

Mai te reira ato’a ānei nō tātou tāta’itahi ? E aha te fifi mai te mea e ha’avare ri’i tātou, e he’e ri’i tātou, ’e e’ita tātou e pe’e roa i tā tātou i parau ? ’E mai te mea e fāriu ’ē atu tātou i tā tātou mau fafaura’a ? E haere mai ānei te ta’ata i te Mesia ’ia hi’o rātou i tō tātou hi’ora’a ? Hō’ē noa ānei parau tā ’outou ? E ’ere te tāpe’ara’a i tāna parau i te hō’ē peu ; e hīro’a te reira nō te pipi a Iesu Mesia.

Nō tōna ’ite i tō tātou mau paruparu i te orara’a tāhuti nei, ’ua parau fafau te Fatu : « ’Ia ’oa’oa, ’e ’eiaha e mata’u, nō te mea tei pīha’i iho ïa vau, ’o te Fatu, ia ’outou na, ’e e ti’a noa ho’i i pīha’i iho ia ’outou na ».1 ’Ua putapū vau i tōna aro i te hina’arora’a vau i te ha’apāpūra’a ’e te tāmarūra’a ’e te ’ite pae vārua ’e te pūai rahi atu ā, ’e ’ua tae mai te mana’o ha’eha’a roa ’e te māuruuru nō tāna ’āpitira’a hanahana.

’Ua parau te Fatu : « ’O te mau vārua ato’a ’o tē fa’aru’e i tāna mau hara ra ’e ’o tē haere mai iā’u nei, ’e ’o tē pi’i mai i tō’u nei i’oa, ’e ’o tē ha’apa’o i tō’u nei reo, ’e ’o tē ha’apa’o ho’i i tā’u mau fa’auera’a, e ’ite mai ïa i tō’u nei mata ’e e ’ite mai ho’i ē tē vai nei au ».2 Penei a’e ’o tāna parau fafau rahi roa ïa teie.

’Ua ha’api’i au i te faufa’a rahi e tāpe’a i tā’u parau i tō’u ’āpīra’a. Hō’ē hi’ora’a, ’o te taime ïa tō’u ti’ara’a nō te fa’ahiti i te parau fafau a te Scout. E riro noa tā tātou ’āmuira’a i te Boy Scouts nō America, i teienei tē hope ra te reira, ’ei faufa’a ’āi’a rahi nō’u ’e nō teie ’Ēkālesia. ’Ia ’outou te fa’anahora’a Scout, te mau tāne ’e te mau vahine e rave rahi tei tāvini itoito ’ei feiā fa’atere Scout, ’outou te mau māmā—tei ia ’outou mau te manuiara’a—’e ’outou te feiā ’āpī tamāroa tei haere i te Scout, tē parau nei mātou : « Māuruuru ».

I roto i teie tuha’a purera’a, ’ua fa’aara tō tātou peropheta here, te peresideni Russell M. Nelson, nā reira ato’a ’o Elder Quentin L. Cook i te mau fa’atanora’a nō te feiā ’āpī ma te fa’atū’ati i tā tātou mau fa’anahora’a i ni’a i te parau mau i heheuhia mai. Hau atu, i te sābati i ma’iri a’enei, ’ua fa’ata’a mai te peresideni Nelson ’e te peresideni M. Russell Ballard i te fa’anahora’a ’āpī nō te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī a Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei, nō te ’Ēkālesia tā’āto’a. E ’ōpuara’a ’ati a’e i te ao nei, tei fa’atumuhia i ni’a i tō tātou Fatu ’e Fa’aora, ’o Iesu Mesia. ’Ua tāhō’ē te Peresidenira’a Mātāmua ’e te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo nō ni’a i teie ’avei’a ’āpī, ’e tē hōro’a nei au i tō’u iho nei ’itera’a pāpū ē, ’ua arata’i te Fatu ia mātou i te mau ta’ahira’a tāta’itahi. E mana’o ’ana’anatae roa tō’u nō te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī o te ’Ēkālesia, ’o tē ’ite i teie rōtahira’a tei tu’uhia i ni’a ia rātou i te fare ’e i te fare pure—nā roto i te ha’api’ira’a ’evanelia, te tāvinira’a ’e te mau ’ohipa ri’i, nā reira ato’a tō rātou iho tupura’a.

Te tumu parau a te feiā ’āpī nō te matahiti 2020 i muri nei, ’o te parau ïa a Nephi tei mātau-roa-hia, « e haere atu vau, e rave ho’i ». ’Ua pāpa’i ’oia : « ’E ’ua parau atu ra vau i tō’u metua, e haere atu vau, e rave ho’i i te mau mea tā te Fatu i fa’aue mai ra, ’ua ’ite ho’i au ē e ’ore te Fatu e tu’u mai i te hō’ē fa’aue i te mau tamari’i a te ta’ata, maori rā e fa’aineine ’oia i te hō’ē rāve’a nō rātou, e ti’a ai ia rātou i te rave i te mea tāna i fa’aue mai ia rātou ra ».3 Noa atu ā e parau tahito roa teie, tātou nei i roto i te ’Ēkālesia, tē tāpe’a nei tātou i te reira parau fafau i teie mahana.

« E haere atu… e rave ho’i », te aura’a ra, e ti’a tātou nā ni’a atu i te mau peu a teie nei ao, ma te fāri’i ’e ma te ’ohipa mai te au i tā tātou iho heheura’a, ma te ora parau ti’a ma te ti’aturi ’e te fa’aro’o i te ananahi, ma te rave ’e ma te ha’apa’o i te mau fafaura’a ’ia pe’e ia Iesu Mesia, ’e nā roto i te reira e fa’arahi ai i tō tātou here iāna, te Fa’aora o te ao nei.

Te hō’ē fafaura’a, e parau fafau piti pae ïa i roto ia tātou ’e te Fatu. Tātou te mau melo nō te ’Ēkālesia, e fafau tātou i te bāpetizora’a ’ia rave i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, ’ia ora mai tāna i ora. Mai te feiā i bāpetizo ia rātou i te Mau pape nō Moromona, e fafau tātou ’ia riro ’ei mau ta’ata nōna, « ’ia tauturu te tahi i te tahi i te hōpoi i tā ’outou mau hōpoi’a, ’ia māmā te reira… ’ia ’oto, ’a ’oto ai te feiā ’oto ra… ’e ’ia ha’amāhanahana ia rātou i tei au ’ia ha’amāhanahanahia ra, ’e ’ia ti’a ’ei ’ite o te Atua i te mau mahana ato’a, ’e i te mau mea ato’a, ’e i roto i te mau vāhi ato’a tā ’outou e pārahi ra ».4 Tā tātou tāvinira’a te tahi i te tahi i roto i te ’Ēkālesia, e fa’ahōho’ara’a ïa nō tō tātou fafaura’a ia tātou ’ia fa’atura i teie mau parau fafau nei.

’Ia rave ana’e tātou i te ’ōro’a, tē fa’a’āpī nei tātou i terā fafaura’a e rave i ni’a ia tātou i tōna i’oa ’e ’ia rave i te tahi atu ā mau parau fafau nō te ha’amaita’i ia tātou. E fa’ahōho’a tō tātou mau mana’o ’e tā tātou mau ’ohipa, te mea rahi ’e te mea na’ina’i, i tō tātou fafaura’a iāna. Teie atu ra ïa tāna parau fafau : « Mai te mea e ha’amana’o tāmau noa ’outou iā’u, e vai noa tā’u Vārua i roto ia ’outou ».5

Tā’u uira’a i teie mahana, ’oia ho’i, tē tāpe’a ra ānei tātou i tā tātou mau parau fafau ’e te mau fafaura’a ’aore rā e mau fafaura’a ’ana’anatae ’ore ri’i, tei rave-noa-hia mai terā, ma te ’ōhie ’ia ’ōfati atu ? ’Ia parau tātou i te hō’ē ta’ata ē : « E pure au nō ’oe », tē nā reira ra ānei tātou ? ’Ia parau tātou ē : « E haere atu vau nō te tauturu », e haere ānei tātou ? ’Ia parau tātou e ’aufau tātou i te hō’ē tārahu, e ’aufau ānei tātou ? ’Ia ’āfa’i tātou i tō tātou rima i ni’a nō te pāturu i te hō’ē melo i roto i tāna pi’ira’a ’āpī, ’oia ho’i e tauturu atu, e tauturu ānei tātou ?

I te hō’ē pō i tō’u ’āpīra’a, ’ua pārahi tō’u metua vahine i pīha’i iho iā’u i raro i tōna ro’i ’e ’ua paraparau pāpū mai ’oia nō te faufa’a rahi e ora i te Parau pa’ari. « ’Ua mātau vau i te ta’ata, i te mau matahiti i ma’iri, tei mo’e tō rātou maita’i pae vārua ’e te vai ara i te ’orera’a rātou i pe’e i te Parau pa’ari ». ’Ua hi’o ’āfaro ’oia i roto i tō’u mata ’e mai te huru ’ua puta roa tō’u ’ā’au i tāna mau parau : « E parau fafau mai ’oe Ronnie ē [’o Ronnie tōna i’oa e pi’i iā’u], e ora noa ’oe i te Parau pa’ari. » Ma te tura rahi, ’ua parau fafau atu vau iāna i te reira, ’e ’ua tāpe’a vau i te reira i terā mau matahiti tā’āto’a.

’Ua tauturu mai tā’u fafaura’a iā’u i tō’u ’āpīra’a, ’e i te mau matahiti i muri iho, ’e tō’u mau hoa ’ohipa i reira terā mau rā’au e ’ōpere-’ohie-noa-hia ai. E fa’aotira’a tā’u i rave ’oi’oi e pe’e i te mau ture a te Atua, ’e ’aita vau i ho’i a’e i ni’a iho. ’Ua parau te Fatu : « ’Ua ru’uru’uhia vau, ’o te Fatu, ’ia rave ’outou i te mea tā’u i parau ra ; ’ia ’ore rā ’outou ’ia rave i tā’u i parau ra, e ’ore ïa tā ’outou e fafaura’a i reira ».6 E aha tāna e parau ra i te feiā e auraro i te Parau pa’ari ? ’Oia ho’i e noa’a ia tātou tei parauhia ra nō te ea maita’i, te pūai, te pa’ari, te ’ite ’e te pārurura’a a te mau melahi.7

Ma’a matahiti i ma’iri, tei te hiero nō Roto Miti māua te tuahine Rasband, nō te tā’atira’a o te hō’ē o tā māua mau tamāhine. ’A ti’a ai māua i rāpae i te hiero ’e te tahi atu tamāhine ’āpī tā māua ’aita ā i ti’a te matahiti nō te haere i roto i te ’ōro’a, ’ua paraparau mātou nō te faufa’a rahi o te tā’atira’a i roto i te hiero mo’a o te Atua. Mai tā tō’u metua vahine i ha’api’i iā’u i te mau matahiti nā mua atu, ’ua parau māua i tā māua tamāhine ē : « ’Ua hina’aro māua ia pāruruhia ’oe ’e ’ia tā’atihia i roto i te hiero, ’e ’ua hina’aro māua ’ia parau fafau mai ’oe ē, ’ia ’itehia mai ia ’oe tō ’oe hoa mure ’ore, e tāpa’o ’ōrua i tō ’ōrua i’oa nō te tā’ati ia ’ōrua i roto i te hiero ». ’Ua hōro’a mai ’oia i tāna parau.

Te tamāhine a Elder Rasband, ’e tāna tāne fa’aipoipo

’Ua parau ’oia i te hō’ē taime ē, ’ua pāruru tā mātou paraparaura’a ’e tāna parau fafau iāna ma te fa’aha’amana’o iāna e aha « te mea faufa’a roa a’e ». E muri a’era, ’ua rave ’oia i te mau fafaura’a mo’a i te tā’atira’ahia ’oia ’e tāna tāne fa’aipoipo i roto i te hiero.

’Ua ha’api’i te peresideni Nelson : « E fa’arahi tātou i te mana o te Fa’aora i roto i tō tātou orara’a ’ia rave tātou i te mau fafaura’a mo’a ’e ’ia ha’apa’o ho’i tātou i te reira mau fafaura’a ma te pāpū roa. E tā’ati tā tātou mau fafaura’a ia tātou iāna ra ma te hōro’a ia tātou i te mana huru atua ».8

’Ia tāpe’a tātou i tā tātou mau parau fafau i te tahi ’e te tahi, e mea ’ōhie a’e ’ia tāpe’a i te mau parau fafau ’e te Atua. E ha’amana’o na i te mau parau a te Fatu : « ’O ’outou i nā reira i te hō’ē taea’e iti ha’iha’i roa i roto i ta’u mau taea’e nei, ’ua nā reira mai ïa ’outou iā’u ».9

Feruri ’āmui ana’e nō ni’a i te tahi mau hi’ora’a parau fafau i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a. ’O Amona ’e te mau tamaiti a Mosia i roto i te Buka a Moromona tei parau fafau « i te poro atu i te parau a te Atua ».10 I te harura’ahia Amona e te nu’u ’āti Lamana, ’ua ’āfa’ihia ’oia i mua i te ari’i Lamoni. ’Ua parau atu ’oia i te ari’i : « E riro vau ’ei tāvini nō ’oe ».11 I te haerera’a mai nā feiā e ’eiā i te māmoe a te ari’i, ’ua tāpū Amona i tō rātou rima. Nō te māere rahi o te ari’i, fa’aro’o ihora ’oia i te poro’i o te ’evanelia a Amona ’e ’ua fa’afāriuhia ’oia.

I roto i te Faufa’a Tahito, ’ua parau fafau Ruta i tōna metua ho’ovai vahine ē : « Te vāhi tā ’oe e haere ra, e haere ato’a ïa vau ».12 ’Ua fa’aea pāpū noa ’oia i ni’a i tāna parau. Te ta’ata maita’i nō Samaria, i roto i te parabole o te Faufa’a ’Āpī, tei parau fafau i te ta’ata o te fare tīpaera’a e utuutu i terā rātere i pēpē : « ’E ’ia riro ato’a tā ’oe ra moni, nā’u ïa e hōpoi atu i te ho’o ia ’oe ’ia ho’i mai au ra ».13 ’O Zorama i roto i te Buka a Moromona, tei parau fafau e haere i roto i te medebara ’e ’o Nephi ’e tōna mau taea’e. Tē fa’ati’a ra Nephi : « ’E oti a’era ia Zorama tē tapu i te tapu ia mātou ra, ’ua ’ore ïa tō mātou horuhoru iāna ».14

’E te parau fafau tahito ïa tei « fafauhia i te mau metua » mai tei fa’a’itehia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a « e riro te mau ’ā’au o te mau tamari’i i te fāriu i tō rātou ra mau metua » ?15 I te orara’a hou teie orara’a, i te mā’itira’a tātou i te fa’anahora’a a te Atua, ’ua parau fafau tātou i te tauturu i te ha’aputuputura’a ia ’Īserā’ela i nā pae e piti o te pāruru. « ’Ua riro mai tātou ’ei ’āpiti nō te Fatu », tā Elder John A. Widtsoe i parau i te mau matahiti i ma’iri. « E ’ere atu ra te ’ohipara’a i roto i teie fa’anahora’a ’ei ’ohipa noa nā te Metua ’e nā te Fa’aora, e ’ohipa ato’a rā nā tātou ».16

« Taua haʼaputuputuraʼa [ra], ʼo te ʼohipa faufaʼa rahi roa ïa ʼo tē tupu nei i niʼa i te fenua nei, ’ua nā ’ō te peresideni Nelson ’a rātere ai ’oia nā te ao nei. « ʼIa paraparau anaʼe tātou i te parau nō te haʼaputuputuraʼa, tē parau nei tātou i teie parau mau faufaʼa rahi : e tiʼa i te mau tamariʼi atoʼa a tō tātou Metua i te Ao ra, i nā pae e piti ʼo te pāruru, ʼia faʼaroʼo i te poroʼi nō te ʼevanelia a Iesu Mesia tei faʼahoʼihia mai ».17

’Ei ’āpōsetolo nā te Fatu Iesu Mesia, tē fa’aoti nei au ma te tahi anira’a ’e te tahi parau fafau. ’A tahi, te anira’a : Tē ani nei au ia ’outou ’ia feruri i te mau parau fafau ’e te mau fafaura’a tā ’outou i rave i mua i te Fatu, ’e ’ia vetahi ’ē ato’a, ma te huru parau ti’a, ma te ’ite ē, hō’ē noa tā ’outou parau. Te piti, tē parau fafau nei au ia ’outou ē, ’ia rave ’outou i te reira, e ha’amau te Fatu i tā ’outou mau parau ’e e fa’autu’a maita’i ’oia i tā ’outou ’ohipa ’a tūtava ai ’outou ma te itoito ’e te rohirohi ’ore ’ia patu i tō ’outou orara’a, tō ’outou ’utuāfare ’e Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei. ’Ei ia ’outou ’oia, e tō’u mau taea’e ’e mau tuahine, ’e e nehenehe tā ’outou e hi’o i mua ma te ti’aturi e « fāri’ihia ïa [’outou] i te ra’i ra, ’ia pārahi [’outou] ’e te Atua ato’a i roto i te ’oa’oa hope ’ore ra… nā te Fatu ra nā te Atua i parau mai ra ».18

’O tā’u ïa e fa’a’ite pāpū nei ’e e parau fafau nei i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.