E piti fa’auera’a rahi
’Ia tāmata tātou i te ha’apa’o i nā ture rahi e piti e ti’a ai. Nō te rave i te reira, e haere tātou nā ni’a i te hō’ē rēni rairai i rōpū i te ture ’e te here.
E au mau tuahine here i roto i te ’evanelia a Iesu Mesia, tē aroha atu nei au ia ’outou ’ei mau tīa’i fa’ata’a-hanahana-hia nō te ’utuāfare mure ’ore. ’Ua ha’api’i mai te peresideni Russell M. Nelson ia tātou : « ’Ua fa’aho’ihia mai teie ’Ēkālesia ’ia ti’a i te mau ’utuāfare ’ia ha’amauhia, ’ia tā’atihia, ’e ’ia fa’ateiteihia ē a muri noa atu. »1 E mau hope’ara’a faufa’a tō te reira ha’api’ira’a nō te mau ta’ata e parau nei ē, e māhū vahine rātou, e māhū tāne, e ta’ata ta’oto i te tāne ’e i te vahine, ’aore rā, tei taui i te ’āpeni, e parauhia rātou te LGBT.2 ’Ua fa’aha’amana’o ato’a mai te peresideni Nelson ia tātou ē, ’aita i « tītauhia ia tātou ’ia tū te mana’o te tahi ’e te tahi nō te here i te tahi ’e te tahi. »3 E mea faufa’a teie mau ha’api’ira’a tohu nō te mau ’āparaura’a ’utuāfare nō te pāhono i te mau uira’a a te mau tamari’i ’e a te feiā ’āpī. ’Ua ’imi au nā roto i te pure i te fa’aurura’a nō te paraparau i teie pupu ta’ata nō te mea, e ha’afifi ta’a ’ē teie mau uira’a ia ’outou, ma te ha’afifi i teienei ’aore rā ’araua’e, i te mau ’utuāfare ato’a i roto i te ’Ēkālesia.
I.
E ha’amata vau nā ni’a i te mea tā Iesu i ha’api’i ē, ’o nā ture rahi e piti.
« Hina’aro ’oe i tō Atua ia Iehova ma tō ’ā’au ato’a, ’e ma tō vārua ato’a, ’e ma tō mana’o ato’a.
« ’O te ture mātāmua teie ’e te hau i te rahi.
« ’E mai te reira ato’a te piti, e aroha atu ’oe i tō ta’ata tupu, mai tō aroha ia ’oe iho na. »4
Te aura’a ra, te fa’auehia nei tātou ’ia here i te mau ta’ata ato’a, inaha tē ha’api’i nei te parabole a Iesu nō te ta’ata samaria ē, e ta’ata tupu te mau ta’ata ato’a nō tātou.5 Terā rā, ’eiaha tō tātou ha’apa’o i teie fa’auera’a piti ’ia fa’aha’amo’e ia tātou i te ture mātāmua, ’ia hina’aro i te Atua ma tō tātou ’ā’au, te vārua ’e te mana’o ato’a. E fa’a’ite tātou i te reira here nā roto i te « ha’apa’o[ra’a] i [tāna] mau fa’auera’a. »6 Tē tītau nei te Atua ia tātou ’ia ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a nō te mea, nā roto ana’e i te reira ha’apa’o, ’e tae noa atu i te tātarahapa, e ti’a ai ia tātou ’ia ho’i e ora i mua i tōna aro ’e ’ia maita’i roa mai iāna ra.
I roto i tāna a’ora’a i te feia ’āpī pa’ari o te ’Ēkālesia ’aita i maoro a’enei, ’ua paraparau te peresideni Russell M. Nelson i te mea tāna i parau ra ē, te « natira’a pa’ari i rotopū i te here o te Atua ’e tāna mau ture. »7 Te mau ture e tano maita’i i ni’a i te mau fifi o te mau ta’ata e parau nei ē, e māhū vahine, e māhū tāne, e petea rātou, ’o te ture ïa a te Atua nō ni’a i te fa’aipoipora’a ’e tōna ’āpiti, te vi’ivi’i ’ore. E mea faufa’a nā mea e piti i roto i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a a tō tātou Metua i te ao ra nō tāna mau tamari’i. Mai tā peresideni Nelson i ha’api’i : «Te tumu o te mau ture a te Atua ’o tōna ïa here fāito ’ore nō tātou ’e tōna hina’aro ’ia riro mai tātou mai tāna e hina’aro. »8
’Ua ha’api’i te peresideni Nelson : « E rave rahi fenua tei ha’amana i te fa’aipoipora’a i te feiā hō’ē ā ’āpeni. ’Ei melo nō te ’Ēkālesia, tē fa’atura nei tātou i te mau ture o te fenua, tae noa atu i te fa’aipoipora’a tīvira. ’Āre’a rā te parau mau, i te ’ōmuara’a ra… ’ua fa’ata’ahia te fa’aipoipora’a nā te Atua ! ’E tae mai i teie mahana ’ua fa’ata’a mai ’oia i te reira, ’ia ravehia i rotopū i te hō’ē tāne ’e te hō’ē vahine. ’Aita te Atua i taui i tāna tātarara’a i te parau nō te fa’aipoipora’a ».
Tē parau fa’ahou nei te peresideni Nelson : « ’Aita ato’a te Atua i taui i tāna ture nō te vi’ivi’i ’ore. ’Aita te mau tītaura’a nō te tomo i roto i te hiero i taui. »9
’Ua fa’aha’amana’o mai te peresideni Nelson ia mātou pā’āto’a ē, « tā mātou misiōni ’ei mau ’āpōsetolo, ’o te ha’api’ira’a ïa i te parau mau ana’e. ’Aita te reira misiōni e hōro’a [i te mau ’āpōsetolo] i te mana nō te fa’ahuru ’ē i te ture a te Atua. »10 Nō reira, e au mau tuahine, tītauhia i te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia ’ia ha’api’i i te mau taime ato’a i te faufa’a hō’ē roa o te fa’aipoipora’a i rotopū i te hō’ē tāne ’e te hō’ē vahine ’e tōna ’āpiti, te ture nō te vi’ivi’i ’ore.
II.
Te ’ohipa a Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei i te hope’a roa, ’o te fa’aineinera’a ïa i te mau tamari’i a te Atua nō te bāsileia tiretiera, nō tōna hanahana teitei roa a’e, te fa’ateiteira’a ’aore rā te ora mure ’ore. Hō’ē noa iho rāve’a e roa’a ai tāua hope’ara’a teitei roa a’e, nā roto ïa i te fa’aipoipora’a mure ’ore.11 Tei roto i te ora mure ’ore te mau mana poiete tei roto i te te tāhō’ēra’a te tāne ’e te vahine12—tā te heheura’a nō teie anotau e fa’ata’a nei ’ei « fa’atupu-noa-ra’a o te hua’ai ē a muri ē a muri noa atu ».13
I roto i tāna a’ora’a i te feiā ’āpī pa’ari, ’ua ha’api’i te peresideni Nelson : « ’Ia ha’apa’o ’outou i te mau ture a te Atua, e pāruru te reira ia ’outou ’a haere ai ’outou i mua ’e, penei a’e, tae noa atu i te fa’ateiteira’a ».14—’oia ho’i, e riro mai te Atua te huru, ma te orara’a fa’ateiteihia ’e te fāito pūai o tō tātou nā metua i te ra’i. Terā te hope’ara’a tā tātou e hina’aro nō te feiā ato’a tā tātou e here nei. Nō taua here nei, e’ita tā tātou e nehenehe e vaiiho i te reira here ’ia nā ni’a a’e i te mau fa’auera’a ’e i te fa’anahora’a ’e te ’ohipa a te Atua, tā tātou i ’ite ē, e hōpoi mai te reira i te ’oa’oa rahi i te feiā tā tātou i here.
Terā rā, e rave rahi tā tātou e here nei, ’e tae noa atu i te feiā tei fāri’i i te ’evanelia i fa’aho’ihia mai, tei ’ore e ti’aturi ’aore rā tei mā’iti ’eiaha e pe’e i te mau fa’auera’a a te Atua nō ni’a i te fa’aipoipora’a ’e te ture nō te vi’ivi’i ’ore. E aha ïa tō rātou parau ?
Tē fa’a’ite nei te ha’api’ira’a tumu a te Atua ē, e mau tamari’i ana’e tātou nāna ’e ’ua hāmani ’oia ia tātou ’ia noa’a tō tātou ’oa’oa.15 Tē ha’api’i nei te mau heheura’a nō teie anotau ē, ’ua hōro’a mai te Atua i te hō’ē fa’anahora’a nō te tāmatara’a tāhuti nei i reira te mau ta’ata ato’a e nehenehe ai e mā’iti i te ha’apa’o nō te ’imi i tāna mau ha’amaita’ira’a teitei, ’aore rā e rave i te mau fa’aotira’a ’o tē arata’i atu i te hō’ē o te mau bāsileia hanahana iti a’e.16 Nō te here rahi o te Atua i tāna mau tamari’i pā’āto’a, taua mau bāsileia iti a’e, e mau bāsileia fa’ahiahia ā, ’o te ’ore e hāro’aro’ahia e tō te tāhuti nei.17 ’Aua’a a’e te tāra’ehara a Iesu Mesia ’e tupu ai teie mau mea ato’a, « ’o tē fa’ahanahana nei i te Metua, ’e ’o tē fa’aora nei i te mau ’ohipa ato’a a tōna nā rima. »18
III.
’Ua paraparau atu na vau nō te fa’auera’a mātāmua, e aha te parau nō te fa’auera’a piti ? Nāhea tātou i te ha’apa’o i te fa’auera’a ’ia here i tō tātou ta’ata tupu ? Tê tītau nei mātou i tō tātou mau melo ē, ’o rātou ’o tē pe’e i te mau ha’api’ira’a ’e te mau ’ohipa a te māhū vahine, te māhū tāne, tē ta’oto i te tāne ’e i te vahine ’aore rā ’o tē taui i te ’āpeni, ’ia ha’apa’ohia rātou ma te here tā tō tātou Fa’aora i fa’aue mai ’ia fa’a’ite i tō tātou mau ta’ata tupu ato’a. Nō reira, i te ha’amanara’ahia te fa’aipoipora’a i te feiā hō’ē ā ’āpeni i te Fenua Marite, ’ua parau te Peresidenira’a Mātāmua ’e te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti : « Tē ha’api’i mai nei te ’evanelia a Iesu Mesia ia tātou ’ia here ’e ia hāmani maita’i i te mau ta’ata ato’a—noa atu ē, ’aita tō tātou mana’o e tū ra. Tē ha’apāpū nei mātou ē, mai te peu noa atu e ti’a mai te tahi ta’ata ma te ture ’e ’aore rā te fa’aotira’a a te fare ha’avāra’a e ha’amana ra i te fa’aipoipora’a i te feiā hō’ē ā ’āpeni, ’eiaha roa atu ’oia ’ia hi’o-’ē-hia ».19
’Eiaha roa ato’a tātou e hāmani ’ino i te feiā ’aita e fāri’i i tō tātou mau ti’aturira’a ’e te mau fafaura’a.20 Te vāhi pe’ape’a, te mau ta’ata e vai nei i roto i terā vaira’a, tē vai noa ra ā tō rātou mana’o ē, tē tu’uhia nei rātou i te hiti ’e te tāu’a-’ore-hia nei rātou nā te tahi mau melo ’e te mau feiā fa’atere i roto i tō rātou ’utuāfare, te pāroita ’e te titi. Tītauhia ia tātou pā’āto’a ’ia tūtava ’ia hāmani maita’i a’e ’e ’ia fa’atura a’e.
IV.
’Aita tātou i ta’a e aha te tumu i ta’a ’ē ai tā tātou mau tāmatara’a i roto i tō tātou orara’a tāhuti nei. ’Ua ’ite rā tātou ē, e tauturu te Atua ia tātou tāta’itahi ’ia upo’oti’a i ni’a i te reira mau tāmatara’a mai te mea ē, e ’imi tātou i tāna tauturu ma te ’ā’au tae mau. I muri a’e i tō tātou mamaera’a ’e te tātarahapara’a i te mau ’ōfatira’a ture tei ha’api’ihia ia tātou, ’ua fa’ata’ahia tātou nō te hō’ē bāsileia hanahana. Nā te Fatu e rave i te ha’avāra’a rahi ’e te hope’a, ’o ’oia ana’e ho’i tei mau i te ’ite, te pa’ari ’e te aroha i tītauhia nō te ha’avā ia tātou tāta’itahi.
I roto i tāua ārea taime ra, tītauhia ia tātou ’ia tāmata i te ha’apa’o i nā ture rahi e piti. Nō te rave i te reira, e ha’amau tātou i te hō’ē rēni i rotopū i te ture ’e te here—te ha’apa’ora’a i te mau fa’auera’a ’e te haerera’a nā ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a, ’a here noa ai i tō tātou ta’ata tupu i ni’a i te ’ē’a. E tītau tāua haerera’a ra ia tātou ’ia ’imi i te fa’aurura’a nō ni’a i te mea e pāturu ’e i te mea e pāto’i, ’e nāhea ’ia here ’e ’ia fa’aro’o ma te fa’atura ’e ’ia ha’api’i i terā vaira’a. E tītau terā haerera’a tā tātou ’eiaha tātou ’ia fati i ni’a i te mau fa’auera’a, e fa’a’ite rā i te hāro’aro’a ’e te here rahi. E tītau terā haere’a ’ia ha’apa’o maita’i i te mau tamari’i ’o tei ’ore ā i pāpū i tō rātou orara’a ’āpeni, ma te ’ore e topa ’oi’oi i te i’oa pi’i, inaha e iti mai teie huru nō te rahira’a o te mau tamari’i i muri iho.21 E pāto’i terā haere’a tā tātou i te tihepura’a i te ta’ata i rāpae i te ’ē’a nō te fafaura’a ma te fāri’i ’ore ato’a i te tahi noa atu ta’ata ’ia arata’i ’ē i te ta’ata i te Fatu. E ha’amana’o tātou i roto i teie mau mea ato’a ē, e fafau mai te Atua i te ti’aturira’a ’e i te ’oa’oa rahi ’e i te mau ha’amaita’ira’a i te feiā ato’a e ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a.
V.
E te mau metua vahine ’e te mau metua tāne ’e tātou pauroa, e hōpoi’a nā tātou ’ia ha’api’i i nā fa’auera’a rahi e piti. Nō te mau vahine o te ’Ēkālesia, ’ua fa’ahiti te peresideni Spencer W. Kimball i te reira hōpoi’a i roto i teie parau tohu rahi : « Hō’ē tuha’a rahi o te tupura’a o te ’Ēkālesia i te mau mahana hope’a nei, nō te mea ïa, e rave rahi vahine maita’i o te ao nei… e tomo rahi mai nei i roto i te ’Ēkālesia. E tupu te reira i te fāito e fa’a’ite atu ai te mau vahine o te ’Ēkālesia i te parau ti’a ’e i te pāpūra’a [i te parau] i roto i tō rātou orara’a ’e i te fāito e hi’ohia ai te mau vahine o te ’Ēkālesia ’ei mau vahine ta’a maita’i ’e te ta’a ’ē… i te mau vahine o te ao nei… Nō reira e riro ïa te mau vahine hi’ora’a maita’i nō te ’Ēkalesia ’ei pūai pāpū i roto i te tupura’a rahi ’e te tupura’a vārua o te ’Ēkalesia i te mau mahana hope’a nei. »21
Nō ni’a i taua parau tohu ra, ’ua parau te peresideni Russell M. Nelson ē, « Te mahana tā te peresideni Kimball i ’ite ātea, ’o teie ïa mahana. ’O ’outou te mau vahine tāna i ’ite ātea ».22 Tātou tei fa’aro’o i taua parau tohu ra ’a 40 matahiti i ma’iri, ’aita tātou i mana’o i tāua taime ra ē, i rotopū i te feiā tā te mau vahine nō teie nei ’Ēkālesia e fa’aora atu, ’o to rātou iho ïa mau hoa rahi ’e tō rātou ’utuāfare ’o tē ’umehia nei e te mau hina’aro rahi o teie nei ao, ’e tae noa atu te mau fa’ahuru-’ē-ra’a a te diabolo. Tā’u pure ’e tā’u ha’amaita’ira’a ’oia ho’i, ’ia ha’api’i ’outou ’e ’ia ha’a nō te fa’atupu i tāua parau tohu ra, nā roto i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.