« Arata’ihia ma te hau i te vāhi e tītauhia ia tātou ’ia haere », Liahona, Māti 2024.
Mai, pe’e mai
Arata’ihia ma te hau i te vāhi e tītauhia ia tātou ’ia haere
E tauturu tāmau mai te Fa’aora ia tātou i te roara’a o tō tātou tere ma te fa’ahiahia.
I te 12ra’a o tō’u matahiti, ’ua fa’aru’e tō’u ’utuāfare i te vaefenua rēni rua apato’a nō Hong Kong, nō te fa’ae’a i te hō’ē vāhi to’eto’e ’e te mātau-’ore-hia. ’Aita i maoro roa, ’ua anihia vau i tā’u haerera’a mātāmua nā ni’a i te mou’a i te pu’e tau to’eto’e ’e te feiā ’āpī tamāroa o tā’u pāroita.
I te mahana o tā mātou haerera’a nā ni’a i te mou’a, ’ua ’ahu vau iā’u ato’a i te ’ahu māhanahana mai tā’u i ’ite. ’A pa’uma ai mātou i te ’ē’a pi’opi’o o te mou’a, ’ua ’oa’oa roa vau i te ’itera’a i te topara’a te hiona e tāpo’i ra i te repo. Terā rā, ’aita vau i ’ahu maita’i iā’u nō te māhora fenua ’e nō te ihi reva, ’ua fifi ri’i au i te pe’e i tā’u pupu. ’Ua parau atu vau ia rātou e haere atu ’e e ’āmui atu vau i te feiā, ’o tā’u i mana’o, te pe’e mai ra ia mātou.
’A tāmau noa ai au i te haere mai tō’u vitiviti, ’ua puru roa ïa tō’u tia’a ’e tō’u mau ahu, ’ua ’oru’oru roa tō’u nā rima, te ’āvae ’e te hōho’a mata. I reira iho te hiona i te topa-pūai-ra’a ē ’aita roa vau e ’ite fa’ahou i te ’ē’a. I muri a’e i tō’u haere-’ōvere-ra’a ma te tahi tau taime, ’ite a’era vau ē ’ua mo’e au, ’o vau ana’e, ’e ’aita vau i ’ite ē, ’ua ’ite ānei te hō’ē ta’ata ē ’ua mo’e au.
I te tahi taime i roto i te roara’a o te orara’a, e ’ite tātou iho e ’aita tātou i ineine, ’ua mo’e ’aore rā ’ua vaiihohia i muri. E nehenehe e mo’ehia ia tātou i te huru o te arata’ira’a ’e te ’itera’a atu i te ’ē’a i mua ia tātou. E au ra ē, rahi noa atu tātou i te tāmata i te haere i mua, rahi atu ā tātou i te ātea-’ē-ra’a i tō tātou vāhi tāpaera’a. E nehenehe te manuia ’ore e pārahi mai ’e e riro te fa’ahemara’a e vaiiho i te hiti i te ’ono’ono mai.
’Aua’a rā ho’i, e mana tō te Fa’aora o Iesu Mesia nō te arata’i i tō tātou ta’ahira’a ’āvae, nō te fa’ati’a ia tātou i ni’a ’ia tūrori ana’e tātou (hi’o Salamo 37:23–24), ’e i te hōpoi mai ia tātou i te fa’aeara’a (hi’o Mataio 11:28), te fa’aorara’a (hi’o Isaia 53:5 ; Alama 15:8 ; Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 42:48), te ti’aturira’a (hi’o Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 121:45), ’e te hau (hi’o Mosia 4:3 ; Alama 38:8 ; Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 19:23). ’Ua parau ’oia, « ’a ha’afātata mai iā’u nei ’e e ha’afātata atu vau ia ’outou nā ; ’a ’imi māite noa mai iā’u nei ’e e ’itehia vau ia ’outou nā » (Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 88:63). E ’ere paha te ’ē’a vitiviti i te mea māramarama noa, e nehenehe rā tātou e pe’e i te Fa’aora ma te fa’aro’o ē, e hope tō tātou tere ma te nehenehe ’e te hanahana, nō te mea nāna e arata’i ia tātou ma te hau i te vāhi e ti’a ai ia tātou e vai.
E nehenehe noa tātou e fāriu atu i ni’a ia Iesu Mesia nō te mea ’o Iesu Mesia « te ē’a, ’e te parau mau ’e te ora » (Ioane 14:6).
Te ’ē’a ti’a nō tō tātou tere
I roto i tā tātou tuatāpapara’a i te Buka a Moromona i teie matahiti, ’ua pe’e tātou ia Lehi ’e tōna ’utuāfare i ni’a i tō rātou tere i te fenua i parauhia ra. ’A feruri na e aha tā te ’utuāfare o Lehi i fa’aruru i roto i tō rātou tere :
-
ma’ama’a i te ti’aturira’a ’e te pe’era’a i te mau peropheta
-
tauira’a i te au maita’i i mātauhia nō te hō’ē medebara mātau-’ore-hia
-
rāterera’a ma te pāpū ’ore i te āteara’a, te tāpaera’a ’aore rā te roara’a
-
te po’ia, te oto, te ma’i ’e te pohe
-
te mau tītaura’a fifi, i te tahi taime ma te hāro’aro’a ’ore i te mau tumu o te reira ’aore rā nāhea i te rave fa’aoti i te reira
-
te mau fifi, te mau taerera’a, te mau mārōra’a, ’e te mau manuia ’ore
-
te mau tupura’a fifi nō te fa’a’amura’a i te mau ’utuāfare ’āpī
I ni’a i te ’ē’a, ’ua ’ite ato’a tātou e mea nāhea tō te Fatu tauturu-tāmau-ra’a ia rātou. ’Ua hōro’a ’oia
-
i te fa’aterera’a peropheta ’e te heheura’a o te ta’ata iho,
-
te mau pāpa’ira’a mo’a tei roto i te reira te mau ha’amaita’ira’a ’e te mau fafaura’a i fafauhia,
-
te mau parau tuatāpapara’a tupuna ’e te ’ā’amu ’utuāfare,
-
te mau mauiha’a ’āpī ’e mau rāve’a nō te pāhono i tō rātou mau hina’aro,
-
te ’aravihi tāmau nō te fa’a’oroma’i i te mau tāmatara’a,
-
te pa’ari ’e te arata’ira’a nō te rave fa’aoti i te mau ’ohipa mātau-’ore-hia,
-
te Liahona (hō’ē mauiha’a nō te tauturu ia rātou ’ia rātere i roto i tō rātou tere), ’e
-
te pe’ape’a ’ore ’e te pārurura’a nō tō rātou ’utuāfare.
Mai te ’utuāfare o Lehi, e’ita tō tātou tere e tupu ma te mau tāmatara’a ’ore ’e te fa’atusiara’a ’ore. E tauturu tāmau ato’a mai te Fa’aora ia tātou ma te mau rāve’a fa’ahiahia. ’Ua ha’api’i Nephi ē, « te ’ē’a ti’a ra, ’o tē ti’aturi ïa i te Mesia … ma tō ’outou mana ato’a, tō ’outou mana’o ato’a, ’e tō ’outou pūai ato’a, ’e tō ’outou vārua ato’a » (2 Nephi 25:29). Mai te peu e mā’iti tātou i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, te fāri’i i tāna parau ma te ha’eha’a, ’e ’ia roa’a te itoito nō te rave, e ’ite mai tātou i te ’oa’oa ’e te mau ha’amaita’ira’a i rotopū i te mau fifi tā tātou e fārerei nei. I ni’a i te ’ē’a, e nehenehe tātou e ti’aturi ē, e ti’a roa ia tātou e rave fa’aoti i te mea tāna e hina’aro ’ia rave tātou (hi’o 1 Nephi 3:7).
Teie te tahi o te mau rāve’a e rave rahi tā te Fa’aora e tauturu tāmau nei ia tātou.
Tē hōro’a mai nei ’oia ia tātou i tāna ha’api’ira’a tumu
’Ua ’ite Iesu Mesia « i te hope’a mai te mātāmua mai » (Aberahama 2:8). « ’Ua tāpa’o [Iesu Mesia] i te arati’a ’e ’ua arata’i i te ’ē’a ».1 Tāna ha’api’ira’a tumu, tei mātauhia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a mai te ha’api’ira’a tumu a te Mesia, ’o te ’ē’a ïa e ti’a ia tātou pā’āto’a ’ia pe’e, ’ia tauturuhia ’e ’ia fa’aorahia.
Tītauhia ia tātou ’ia fa’a’ohipa tāmau noa i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, ’ia tātarahapa tāmau, ’ia bāpetizohia, ’ia fāri’i i te hōro’a o te Vārua Maita’i, ’ia tomo atu i roto i te mau fafaura’a ’e ’ia tāmata itoito i te fa’a’oroma’ira’a. ’Ei fa’aho’ira’a, ’ua fafauhia mai ia tātou te fa’a’orera’a hara, te tīa’ira’a ’e te ora mure ’ore. (Hi’o 2 Nephi 31:2–20.)
I roto i te hō’ē ao o te mau ’ē’a rau ’e te mau haere’a umeume, e hōro’a mai te ha’api’ira’a tumu a te Mesia i te arata’ira’a pāpū ’e te ’ōhie, ’o tā tātou e nehenehe e pe’e nō te fa’aea noa i ni’a i te ’ē’a ti’a (hi’o 2 Nephi 31:21).
E hōpoi mai ’oia ia tātou te tāmāhanahanara’a
Nā roto i tāna tusia tāra’ehara, ’ua ’ite te Fa’aora i te mea tā tātou e putapū nei ’ia vai ’ōtahi noa ana’e tātou ’e ’ia fa’aru’e-’ē-hia. ’Ua ’ite maita’i roa ato’a ’oia e nāhea i te hōpoi mai ia tātou i te tāmāhanahanara’a. ’Ua parau ’oia, « ’eiaha e horuhoru tō ’outou ’ā’au » (Ioane 14:1) ’e « e’ita vau e vaiiho ’ōtare noa ia ’outou : e ho’i mai ā vau ia ’outou nei » (Ioane 14:18).
’Ua fafau mai te Fa’aora i te hōro’a o te Fa’aa’o, ’oia ho’i te Vārua Maita’i, i te feiā e ti’aturi iāna. ’Ua parau Iesu ē, te Fa’aa’o « e ha’api’i mai ia ’outou i te mau mea ato’a, ’e e fa’a’ite fa’ahou mai ho’i ia ’outou i te mau parau ato’a » (Ioane 14:26
Tē hōro’a mai nei ’oia ia tātou i te parau a te Atua
Nā roto i te fa’aho’i-fa’ahou-ra’a-hia mai te ’evanelia a Iesu Mesia i tō tātou nei ’anotau, ’ua hōro’a mai te Fatu ia tātou i te mau pāpa’ira’a mo’a tahito ’e o te mau mahana hope’a nei, tei roto te parau a te Atua. ’Ua ha’api’i Nephi ē « te ta’ata ato’a ’o tē ha’apa’o i te parau a te Atua ’e ’o tē mau māite i te reira, e ’ore ïa rātou e pohe » (1 Nephi 15:24).
Nā te fa’a’amu’a i te parau a te Atua i te mau mahana ato’a e hōpoi mai i te pārurura’a ’e e arata’i ia tātou ’ia tāmata rahi atu ā i te here o te Atua. E tūrama tāna parau i tō tātou ’ē’a (hi’o Salamo 119:105) ’e e « fa’a’ite [ia tātou] i te mau mea tā [tātou] e ti’a ’ia rave » (2 Nephi 32:3).
Tē arata’i nei ’oia ia tātou nā roto mai i tāna mau tāvini—te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo
’Ua pi’i Iesu Mesia i te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo nō te tauturu ia tātou. Nō tātou ’e nō tō tātou nei ’anotau tā rātou parau a’o ’e tā rātou mau ha’api’ira’a. Mai te peu tē mana’o ra ’outou ē, ’ua mo’e ’outou ’aore rā, ’ua hahi ’ē ’outou i roto i tō ’outou tere, e mea faufa’a paha ia ’outou e feruri mā’ite i nā uira’a e toru i muri nei :
-
Mea nāhea tō te Fatu fa’aineinera’a iā’u, nā roto i te mau parau a te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo, nō te mau tāmatara’a tā’u i fārerei ?
-
E aha tā te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo e ani manihini mai nei iā’u i teie mahana, nō te fa’aineine iā’u nō te mau tāmatara’a e vai nei i mua ?
-
E aha tā’u e rave nei i teienei nō te fa’a’ohipa i te mau anira’a manihini a te mau peropheta ?
Ma te ferurira’a i teie mau uira’a, e nehenehe tātou e ’ite i te faufa’a rahi nō te arata’ira’a a te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo. E nehenehe tātou e fa’aro’o maita’i a’e i te reo o te Fatu ’e ’ia ’ite e mea nāhea ’oia i te tauturu-tāmau-ra’a ia tātou. Mai te peu e hina’aro tātou, e nehenehe tātou e fa’aro’o i te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo ’e ’ia ’ite mai i te arata’ira’a, te ruperupe ’e te pārurura’a i ni’a i te ’ē’a e arata’i atu ia tātou i te Metua i te ao ra ’e i tāna Tamaiti, ia Iesu Mesia.
Te fa’aro’o nō te nu’ura’a i mua
’Ua mo’e, ’ua to’eto’e ’e ’ua vai ’ōtahi noa i ni’a i taua mou’a hiona ra e rave rahi matahiti i ma’iri, ’ua pe’ape’a roa vau. Ma te ’ite ’ore e aha te mea e rave, ’ua tūturi atu vau i raro i roto i te hiona tei topa ’āpī mai ’e ’ua pure atu vau i tō’u Metua i te ao ra ’ia tauturu mai iā’u. ’Ua fa’a’ite atu vau iāna i tō’u tupura’a fifi ’e tō’u mau mata’u ’e ’ua tāparu atu vau ’ia ’itehia mai au ’e ’ia fa’aorahia.
I tō’u ti’ara’a mai i ni’a nā roto mai i tā’u pure, ’ua topa te hiona ’ati a’e iā’u, ’e ’ua fa’a’ī te muhu ’ore nehenehe ’e te māniania ’ore i te mau tumu rā’au. ’Ua ha’afifihia te reira pe’ape’a ’ore, ’a fa’aro’o ai au i te ’ahehe i roto i te uru ’aihere nā piha’i iho mai. ’Ua māpiha mai e piti nā tamāroa pa’ari. ’Ua tae a’ena rāua i ni’a i te tupua’i mou’a, ’e ma te ’ore i pe’e i te ’ē’a, ’ua fa’aoti rāua e pou mai ma te fa’ahe’era’a nā ni’a mai i te mou’a. Nā te mau vāhi ato’a, ’ua fa’ahe’e mai rāua i te vāhi mau tei reira vau !
I tō rāua anira’a mai iā’u e aha tā’u ’ohipa i reira, ’ua parau vau ia rāua ē, ’ua mo’e au. ’Ua ani mai rāua iā’u ’ia ’āmui atu ia rāua, ’e ’ua fa’ahe’e ’āmui atu mātou ma te hau i raro roa atu i te ’ōmuara’a o te ’ē’a o te mou’a. I te hope’a ’ua ’āmui fa’ahou atu mātou ’e te toe’a o tā mātou pupu.
’A nu’u marū noa ai tātou i mua i ni’a i tō tātou iho tere ma te fa’aro’o, te ha’apa’o ’e te fa’a’oroma’i, e ti’a roa ia tātou ’ia ’ite mau e nāhea te Fa’aora i te haerera’a ’e o tātou ’e i te tauturu itoito ia tātou. ʼO Iesu Mesia te ’ē’a, ’e te parau mau, ’e te ora. ’Ia hōro’a mai tō tātou fa’aro’o iāna i te hau i tō tātou ferurira’a ’e te ’oa’oa i te roara’a o tō tātou tere.