„Tā Kunga diženais darbs un mūsu diženā iespēja”, Liahona, 2024. gada jūlijs
Tā Kunga diženais darbs un mūsu diženā iespēja
Kad mēs mīlam, dalāmies un aicinām, mēs strādājam kopā ar To Kungu, lai palīdzētu katrai dārgai dvēselei nākt pie Viņa.
Ikviens pravietis šajā pēdējā, lielajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā ir mācījis Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem dalīties ar atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju. Man prātā nāk vairāki piemēri no manas dzīves:
Prezidents Deivids O. Makejs, kas bija pravietis manā jaunībā (1873–1970), paziņoja: „Katrs Baznīcas loceklis ir misionārs.”
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) mācīja: „Tā diena, kad evaņģēlijs ir jāizplata uz arvien vairāk vietām un vairāk cilvēkiem, ir šodien un tagad”, un „mums ir jāpieliek lielākas pūles”, lai dalītos evaņģēlijā ar citiem.
Prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008) sacīja: „Dižens ir mūsu darbs un milzīga ir mūsu atbildība, palīdzot atrast tos, kurus mācīt. Tas Kungs ir uzlicis mums pienākumu mācīt evaņģēliju katrai radībai. Tas prasīs [mūsu] vislielākās pūles.”
Un prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Misionāru darbs ir Israēla lielās sapulcināšanas būtiska daļa. Šī sapulcināšana ir pats svarīgākais darbs, kas šobrīd noris uz Zemes. Nekas cits tam nelīdzinās vērienīgumā. Nekas cits tam nelīdzinās nozīmīgumā. Tā Kunga misionāri — Viņa mācekļi — ir iesaistīti vislielākajā izaicinājumā, visdižākajā notikumā un visdiženākajā darbā šobrīd uz Zemes.”
Es pats to sapratu jaunībā, kad kalpoju par misionāru britu misijā. Tagad par to esmu pārliecināts vēl vairāk. Kā Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis es liecinu, ka iespējas palīdzēt citiem nākt pie Kristus ir it visur, ja mēs izrādām mīlestību, dalāmies savā ticībā un aicinām cilvēkus mums pievienoties, lai kopīgi priecātos par Jēzus Kristus evaņģēliju.
Darbs virzās uz priekšu
Man bija privilēģija strādāt Baznīcas Misionāru departamentā, kad 2004. gadā tika izdots pirmais grāmatas Sludini Manu evaņģēliju izdevums, un arī tad, kad 2023. gadā tika izdots grāmatas otrais izdevums. Es ticu, ka grāmata Sludini Manu evaņģēliju ir svētījusi misionāru darbu ļoti nozīmīgā veidā.
Jaunajā Sludini Manu evaņģēliju grāmatā ir iekļauts viss, ko esam mācījušies kopš 2004. gada, kā arī Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļu iedvesmotās norādes un izmaiņas, kas ir ieviestas ar mērķi dalīties evaņģēlijā šajā digitālajā laikmetā. Dažas no šīm izmaiņām ir nesušas ievērojamus panākumus.
Mēs esam atklājuši, ka dalīšanās evaņģēlijā vienkāršā, parastā un dabiskā veidā, izmantojot principus „mīlēt, dalīties, aicināt”, ievērojami svētī Dieva valstību. Kad Jēzus Kristus dzīvoja uz Zemes, Viņš dalījās evaņģēlijā šādā veidā. Viņš dalījās Savā dzīvē un mīlestībā un aicināja visus nākt pie Sevis (skat. Mateja 11:28). Mīlēt, dalīties un aicināt, kā to darīja Viņš, ir ikviena Baznīcas locekļa īpaša svētība un atbildība.
Sāciet ar mīlestības izrādīšanu
Ģetzemanes dārzā un pie krusta Jēzus Kristus uzņēmās uz Sevis pasaules grēkus un izcieta visas bēdas, „visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus” (Almas 7:11). Tās „lika [Viņam], … lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā” (Mācības un Derību 19:18). Caur Savu Izpirkšanu un Augšāmcelšanos Jēzus Kristus ir padarījis glābšanu un paaugstināšanu iespējamu visiem cilvēkiem.
Vēršanās pie Glābēja un pārdomas par visu, ko Viņš ir darījis mūsu labā, piepilda mūsu sirdi ar mīlestību pret Viņu. Tad Viņš pievērš mūsu sirdis citiem un pavēl mums tos mīlēt (skat. Jāņa 13:34–35), un dalīties Viņa evaņģēlijā (skat. Mateja 28:19; Marka 16:15). Ja apkārtējie jutīs, ka mēs viņus patiesi mīlam un rūpējamies par viņiem, viņi, visticamāk, atvērs savas sirdis mūsu vēstījumam, gluži tāpat kā ķēniņš Lamonijs atvēra savu sirdi, lai saņemtu evaņģēliju, pateicoties Amona mīlestībai un kalpošanai (skat. Almas 17.–19. nod.).
Kad mēs dalāmies evaņģēlijā, mums vajadzētu sākt ar mīlestību. Vēršoties pie citiem mīlestībā — atceroties, ka viņi ir mūsu brāļi un māsas, un mūsu Debesu Tēva mīļotie bērni, — mums pavērsies iespējas dalīties mums zināmajā patiesībā.
Dedzīgi iesaistieties un dalieties
Neviens nebija vairāk apņēmies dalīties evaņģēlijā, kā prezidents M. Rasels Balards (1928–2023). Savā pēdējā vispārējās konferences uzrunā viņš liecināja: „Viena no lieliskākajām un brīnišķīgākajām lietām, ko vien cilvēks šajā pasaulē var zināt, ir tas, ka mūsu Debesu Tēvs un Tas Kungs Jēzus Kristus ir atklājuši Sevi šajās pēdējās dienās un ka Džozefs [Smits] ir ticis aicināts, lai atjaunotu Jēzus Kristus mūžīgā evaņģēlija pilnību.”
Visas savas dzīves laikā un gandrīz it visur pasaulē prezidents Balards ar lielu aizrautību dalījās šajā dārgajā vēstījumā ar ikvienu. Viņš mūs mudināja darīt to pašu. Viņš mācīja, ka evaņģēlijā var dalīties, kad „esam labi [kaimiņi], izrādām rūpes un mīlestību”. To darot, mēs „izstarojam evaņģēliju [mūsu] dzīvē un … izstarojam [citiem] svētības, ko tas sniedz”. Mēs arī „liecinām par to, ko [mēs] zin[ām], kam tic[am] un ko jūt[am]”. Prezidents Balards mācīja: „Skaidra liecība … ar Svētā Gara spēku var tikt nesta to cilvēku sirdīs, kuri ir atvērti, lai to pieņemtu.”
Dalīšanās atjaunotajā Jēzus Kristus evaņģēlijā bija prezidenta Balarda lielākā sirds vēlme. Mēs — tāpat kā viņš — varam dedzīgi nodoties evaņģēlija sludināšanai gan vārdos, gan darbos. Mēs nekad nezinām, kurš mūsu vidū meklē evaņģēlija gaismu, bet nezina, kur to atrast (skat. Mācības un Derību 123:12).
Sirsnīgi aiciniet
Palīdzot citiem nākt pie Kristus, mēs varam aicināt viņus pieredzēt prieku, ko sniedz Glābējs un Viņa evaņģēlijs. Mēs varam to darīt, aicinot viņus piedalīties kādā pasākumā, lasīt Mormona Grāmatu vai tikties ar misionāriem. Mēs varam arī izteikt viņiem sirsnīgu aicinājumu — apmeklēt Svētā Vakarēdiena dievkalpojumu kopā ar mums.
Mēs katru nedēļu apmeklējam Svētā Vakarēdiena dievkalpojumu, lai „pielūgtu Dievu un pieņemtu Svēto Vakarēdienu, atceroties Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu”. Tas ir brīdis, kad cilvēki var sajust Garu, tuvināties Glābējam un stiprināt savu ticību Viņam.
Domājot par veidiem, kā mīlēt, dalīties un aicināt, mums vajadzētu ieplānot un pacensties palīdzēt cilvēkiem apmeklēt Svētā Vakarēdiena dievkalpojumus. Ja viņi pieņems mūsu uzaicinājumu un apmeklēs Svētā Vakarēdiena dievkalpojumu, viņi, visticamāk, turpinās ceļu uz kristībām un pievēršanos evaņģēlijam. Es no visas sirds ticu, ka mēs gūsim lielus panākumus, ja aicināsim citus apmeklēt Svētā Vakarēdiena dievkalpojumus un palīdzēsim viņiem saskatīt svētības, ko viņi tādējādi var saņemt.
Tas Kungs mūs vadīs
Mēs nekad nevaram zināt, kādi būs mūsu panākumi un izaicinājumi, izrādot mīlestību, daloties un aicinot. Mosijas dēli „gāja no pilsētas uz pilsētu un no viena lūgšanas nama uz citu, … starp lamaniešiem, lai sludinātu un mācītu Dieva vārdu starp tiem; un tā viņi sāka gūt lielus panākumus”. Pateicoties viņu pūliņiem, „tūkstošiem [cilvēku] tika vesti pie Tā Kunga atziņas”, un daudzi „tika pievērsti … un nekad neatkrita” (Almas 23:4–6).
Lai gan mēs ne vienmēr gūsim šādu pieredzi, Tas Kungs ir apsolījis, ka Viņš strādās kopā ar mums, jo Viņam katra dvēsele ir dārga. Ja mēs uzticēsimies Tam Kungam un iesaistīsimies Viņa kalpošanā, Viņš mūs vadīs tajā, kā dalīties Viņa evaņģēlijā ar citiem, — mīlot viņus, daloties savā dzīvē, liecinot viņiem un aicinot viņus pievienoties mums, lai sekotu Viņam.
„Liels būs [mūsu] prieks” (Mācības un Derību 18:15), kad mēs izmantosim visas iespējas palīdzēt Tam Kungam, Jēzum Kristum, Viņa diženajā darbā — vest cilvēku dvēseles pie Viņa.