„„Lūdzu, palīdzi viņai!””, Liahona, 2024. g. jūlijs.
Pēdējo dienu svēto balsis
„Lūdzu, palīdzi viņai!”
Ģimenes vēstures un aizstājošais tempļa darbs palīdzēja man pārvarēt neizdošanās un vientulības izjūtu.
Manilas Filipīnu Templis, Rasela Sandelakrūza fotogrāfija
Kādudien, esot darbā, es sajutu sirdssāpes un vientulību. Es uzskatīju, ka daudzo, manis pieļauto kļūdu dēļ esmu pievīlusi savus priekštečus. Es dedzīgi lūdzu Savu Debesu Tēvu pēc spēka.
Pēc kādas nedēļas vai divām kāda māsa pienāca pie manis pēc baznīcas sanāksmes un pavaicāja, vai es esmu Dženija Kasama. Viņa teica, ka viņu sauc Mišela (Miša) Bautista un ka viņa ir viena no mūsu bīskapijas tempļa un ģimenes vēstures konsultantēm. Viņa paskaidroja, ka ir redzējusi kādu sapni, kurā pie viņas pēc palīdzības bija vērsušās trīs baltās drānās tērptas sievietes, kuru uzvārds ir Kasama. Viņas bija dedzīgi lūgušas māsu Bautistu: „Lūdzu, palīdzi viņai!”
Māsa Miša saprata, ka šīs sievietes lūdz palīdzēt viņu radiniecei — man — uzzināt vairāk par tempļa un ģimenes vēstures darbu.
Māsa Miša teica: „Paraudzīsimies, vai mēs varam atrast šīs sievietes tavā ciltskokā.”
FamilySearch tīmekļa vietnē mēs uzgājām pierakstus par manu vecmāmiņu Damasu Kasamu, viņas māsu Emilijanu Kasamu un manu vecvecmāmiņu Eiženiju Kasamu. Mēs nešaubīgi sapratām, ka tieši viņas ir sapnī redzētās sievietes. Mani pārņēma jaukas un mierpilnas izjūtas, un es jutu, ka mani tobrīd ieskauj manu priekšteču mīlestība. Mēs raudājām no laimes izjūtas, ko jutām savās sirdīs. Es jutu, ka es viņām ļoti rūpu, un arī es no savas puses sajutu pret viņām dziļu mīlestību.
Pēc tam es atskārtu, ka man ir pienākums palīdzēt viņām un pārējiem priekštečiem saņemt tempļa priekšrakstus. Mūsu priekšteči ir gaidījuši — daži jau ilgu laiku —, lai mēs uz zemes izpildītu viņu labā šos svētos priekšrakstus.
Vēlāk, tajā pašā gadā, es veicu tempļa kristības par šīm trim priekštecēm. Es liecinu par skaisto ģimenes vēstures darbu un to spēku, ko tas ienes manā dzīvē.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir teicis: „Lai arī tempļa un ģimenes vēstures darbam piemīt spēks svētīt tos, kas atrodas otrpus priekškaram, tas vienlīdz spēkpilni var svētīt arī dzīvos. Tas atstāj attīrošu iespaidu uz tiem, kuri tajā iesaistās. Viņi gluži burtiskā nozīmē palīdz paaugstināt savu ģimeni.”
Es zinu, ka Baznīca ir patiesa un ka mēs nevaram sasniegt pilnību bez saviem priekštečiem.