„Drosme dalīties tajā, kas man ir visvērtīgākais”, Liahona, 2024. g. jūlijs.
Drosme dalīties tajā, kas man ir visvērtīgākais
Sekojot sava bīskapa un viņa sievas piemēram, es biju izvirzījusi mērķi — katra karsējmeiteņu izbraukuma laikā dalīties ar kādu Mormona Grāmatā.
Bērnībā man patika skatīties, kā vētras laikā vecmāmiņas vistas sapulcina zem saviem spārniem cālīšus, lai tie būtu drošībā un tiktu pasargāti. Šī aina manā skatījumā kļuva vēl būtiskāka, kad biju par to izlasījusi Mormona Grāmatā (skat. 3. Nefija 10:4–6). Kad biju jaunā pieaugusī, mans bīskaps un viņa sieva, kuri savas uzņēmējdarbības ietvaros daudz ceļoja, pastāstīja man, ka katra sava brauciena laikā viņi dalās ar kādu Mormona Grāmatā.
Tas mani iedvesmoja. Es viņus apbrīnoju, un viņu piemērs aizkustināja manu sirdi. Es nolēmu — ja man kādreiz būs iespēja izceļot no Jūtas štata, ASV, es sekošu viņu piemēram un katru reizi dalīšos ar kādu Mormona Grāmatā.
Būdama Brigama Janga universitātes karsējmeitene, es bieži ceļoju kopā ar karsējmeiteņu komandu. Pirms sava pirmā izbraukuma, es nopirku Mormona Grāmatu un ierakstīju tajā savu liecību. Es gribēju sakopot drosmi, lai dalītos ar citiem tajā, kas man ir visvērtīgākais: savā liecībā un Mormona Grāmatā. Es gribēju līdzināties savam bīskapam un viņa sievai. Es gribēju līdzināties Jēzum Kristum. Es gribēju palīdzēt sapulcināt citus un palīdzēt viņiem nākt pie Viņa.
Es ātri vien noskaidroju — ja es pirms katra ceļojuma lūdzu, lai tiktu vedināta pie tā cilvēka, kuram tas ir vajadzīgs, šis cilvēks parādās īstajā laikā un īstajā vietā, lai es varētu dabiski un viegli dalīties ar viņu Mormona Grāmatā. Jo vairāk es vingrinājos, jo vieglāk man kļuva dalīties. Mani ceļojumi kļuva jēgpilnāki. Es vienmēr biju sajūsmā, atrodot kādu Debesu Tēva svētīto, kurš pieņem šo svēto liecību par Kristu.
Ceļojot es prātoju: „Kurp man ir jādodas, lai atrastu to vienu, pie kura Debesu Tēvs sūta mani šoreiz? Ko es varu viņam vai viņai pateikt, lai parādītu to, cik vērtīga man ir Mormona Grāmata?” Savās domās un rīcībā es sāku pievērsties apkārtējiem, nevis tikai savām vajadzībām un izklaidei, un es jutu pieaugošu mīlestību pret ikvienu, ko satiku. Es mēģināju paraudzīties uz viņiem ar Glābēja acīm. Es lūdzu par to, lai viņi pieņemtu dievišķo dāvanu, ko Debesu Tēvs ir sūtījis mani viņiem piedāvāt.
Man bija skumji, kad noslēdzās pēdējais mācību gads. Būt par BJU karsējmeiteni bija mans mūža sapnis. Es būtu izbaudījusi šo karsējmeitenes brīnumaino pieredzi jebkurā gadījumā, taču iespēja katra karsējmeiteņu izbraukuma laikā dalīties ar kādu Mormona Grāmatas eksemplārā bagātināja manu dzīvi skaistos, negaidītos veidos.
Dalīšanās Mormona Grāmatā bija vērtīgs un vienkāršs paņēmiens, kā padarīt savu universitātes pieredzi vēl jēgpilnāku. Es zinu, ka tie cilvēki, ar kuriem es dalījos Mormona Grāmatā, tika īpaši vadīti, lai to pieņemtu. Es zinu arī to, ka Debesu Tēvs ieauda manas dzīves brīnumainajā gobelēnā mīlošu, jauku un maigu žēlastību: Viņš ļāva man katra mana ceļojuma laikā īpašā veidā sajust Viņa mīlestību pret Viņa bērniem.
Pēc skolas absolvēšanas es nolēmu nepārtraukti turpināt meklēt kādu, ar kuru es varētu dalīties savā liecībā. Laika gaitā es attīstīju spēju — arvien nepiespiestāk dalīties savā liecībā. Es iemācījos vairs nebaidīties tajā dalīties. Es ticu, ka ikviens ir spējīgs arvien dabiskāk dalīties savā liecībā, vingrinoties un lūdzot pēc dievišķās palīdzības.
Izvēloties sekot sava krietnā bīskapa un viņa sievas piemēram, mana dzīve kļuva daudzējādā ziņā jēgpilnāka. Tas man mācīja saredzēt to, ka Tam Kungam ir zināms par katru no Viņa bērniem. Viņš mūs mīl un dedzīgi vēlas sapulcināt mūs visus Savā paspārnē. Kāda gan tā ir svētība — izprast to skaisto līdzību, ko Viņš izmanto, aprakstot Viņa īstenoto sapulcināšanu! Viņš sapulcina mūs gluži kā vista, kas pulcina un maigi sargā savus cālīšus.
Autore dzīvo Jūtas štatā, ASV.