Mau parau tumu Te fa’a’itera’a i te māramarama o te Fa’aora i te tau Noela Te tahi mau mana’o e nāhea i te aupurura’a ia vetahi ’ē i te tau Noela. Te aupurura’a nā roto i te fa’anahora’a a te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī Te mau mana’o nō ni’a i te aupurura’a nā roto i te fa’anahora’a a te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī. Te aupurura’a nā roto i te Mai, pe’e mai Aupuru i te ta’ata nā roto i te mau ’ohipa ri’i a te ’ĒkālesiaNāhea ’outou i te aupuru i te ta’ata nā roto i te mau ’ohipa ri’i a te ’Ēkālesia. Aupurura’a nā roto i te purera’a ’ōro’aNāhea ’outou e nehenehe ai e aupuru ia vetahi ’ē nā roto i te purera’a ’ōro’a. Aupurura’a nā roto i te ’āmuira’a rahiTe mau mana’o tauturu nāhea ’outou i te fa’a’ohipa i te ’āmuira’a rahi nō te aupuru ia vetahi ’ē. Aupurura’a nā roto i te tāvinira’a hieroMau mana’o e nāhea tātou i te aupuru nā roro i te tāvinira’a hiero. Te aupurura’a nā roto i te ’ā’amu ’utuāfareMau ’ā’amu ’e mau rāve’a nō te aupuru i te ta’ata nā roto i te ’utuāfare. Ha’aputuputura’a ia ’Īserā’ela nā roto i te aupurura’aNāhea te aupurura’a ’e riro ai ’ei tufa’a faufa’a rahi mau nō te ha’aputuputura’a ia ’Īserā’ela. E aha tā te ’ā’amu nō noela e ha’api’i nei ia tātou nō ni’a i te aupurura’aNāhea ’outou i te fa’a’ohipa i te ’ā’amu nō noela nō te aupuru i te tau noela. Tē mo’e ra ānei ia ’outou teie tuha’a faufa’a rahi nō te aupurura’a ? E toru mana’o e tauturu ia ’outou i te fa’ahanahana ’e i te ’oa’oa ’e te feiā tā ’outou e aupuru nei. Nāhea te Vārua e nehenehe ai (’e e hina’aro ai) e tauturu ia ’outou ’ia aupuruNāhea ’outou e nehenehe ai e fāri’i i te Vārua ’a aupuru ai ’outou ? E nehenehe ānei au e tauturu i te hō’ē ta’ata ’ia taui ?7 ha’api’ira’a a te Fa’aora nō ni’a i te parau tumu, nāhea tātou i te tauturu ia vetahi ’ia riro mai iāna te huru. Nāhea tātou ’ia fa’atupu i te hō’ē hīro’a tumu nō te fa’aōra’a i te ’Ēkālesia ?Mau mana’o tauturu e nāhea tātou ’ia fa’aō mai ia vetahi ’ē i te ’ēkālesia. Te aupurura’a ’o tē hi’ora’a ia vetahi ’ē mai tā te Fa’aora e hi’o raI roto i tā tātou mau tauto’ora’a nō te aupurura’a, e nehenehe tātou e toro i te rima i te feiā e mea ta’a ’ē rātou ia tātou. Fa’ariro i te aupurura’a ’ei ’ohipa ’oa’oaNāhea tā tātou mau tauto’ora’a aupurura’a e nehenehe e fa’atae i te ’oa’oa ia tātou ’e ia vetahi ’ē. Nāhea ’ia fa’a’ite ’ōhie noa i te ’itera’a pāpūNāhea e ti’a ai ia tātou ’ia fa’a’ite i tō tātou ’itera’a pāpū i roto i te mau ’āparaura’a i te mau mahana ato’a. Fa’ahotura’a i te aumihi nō te aupurura’aNāhea tātou i te fa’ateitei ia vetahi ’ē i roto i tā tātou mau tauto’ora’a nō te aupurura’a ? Te tumu e taui ai tā tātou aupurura’aE ti’a i tā tātou ’aupurura’a ’ia arata’ihia e te hō’ē hina’aro e tauturu ia vetahi ’ē ’ia tāpae i te hō’ē fa’afāriura’a hōhonu o te ta’ata hō’ē ’e ’ia riro hau atu mai te Fa’aora. Fa’a’ite atu tē vai nei tō tātou māna’ona’ora’a ia rātouTē vai nei te mau rāve’a rau nō te fa’a’ite atu ē, tē vai nei tō tātou māna’ona’ora’a i te feiā tā tātou e aupuru nei. Tītauraʼa i te tauturu nō te tauturu ia vetahi ʼēNāhea ʼe ahea e faʼa’ohipa ai i te tahi atu mau taʼata i roto i tā tātou aupururaʼa. Paraparau nō ni’a i tō rātou mau hina’aroWe can follow the Savior’s example of reaching out to others in compassion. Fa’atupura’a i te mau aura’a pāpūWe can follow the Savior’s example of reaching out to others in compassion. Toro i te rima i te ta’ata ma te aumihiE ti’a ia tātou ’ia pe’e i te hi’ora’a o te Fa’aora, i te torora’a i te rima i te ta’ata ma te aumihi. E pae ’ohipa e rave te hō’ē ta’ata e fa’aro’o mai ra i tā ’oe parauE pae ’ohipa tā ’outou e nehenehe e rave nō te riro mai ’ei ta’ata fa’aro’o maita’i a’e i te mea i parauhia mai ’e ’ei ta’ata aupuru maita’i a’e.