Uzticīga meklēšana tiek atalgota
Es aicinu mūs visus nepārtraukti vairot ticību Kristum, kurš turpina mainīt visu to cilvēku dzīvi, kuri Viņu meklē.
Sākot ar 1846. gadu, tūkstošiem ticības pionieru — vīrieši, sievietes un bērni — devās uz Ciānu rietumos. Viņu lielā ticība bija par pamatu viņu neizmērojamajai drosmei. Daži šo ceļojumu tā arī nepabeidza, jo nomira ceļā. Citi, saskaroties ar lielām likstām, virzījās uz priekšu ticībā.
Pateicoties viņiem, vairākas paaudzes vēlāk mana ģimene varēja baudīt Jēzus Kristus patiesā evaņģēlija svētības.
Līdzīgi kādam citam jaunietim, kuru pieminēšu vēlāk, arī man bija 14 gadi, kad man sāka rasties jautājumi par reliģiju un savu ticību. Es apmeklēju kādas citas konfesijas baznīcu, kas atradās netālu no manām mājām, taču es jutu vēlmi apmeklēt daudzas, dažādas baznīcas.
Kādā pēcpusdienā es pamanīju, ka kaimiņmājā ieiet divi jauni vīrieši tumšos uzvalkos un baltos kreklos. Šie jaunie vīrieši izskatījās — īpaši.
Nākamajā dienā es satiku savu kaimiņieni Leonoru Lopesu un pajautāju viņai par šiem diviem vīriešiem. Leonora paskaidroja, ka tie ir misionāri no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas. Viņa man priekpilni pastāstīja, ka viņas ģimene pirms gada tika kristīta šajā Baznīcā. Redzot manu interesi, Leonora uzaicināja mani satikties ar misionāriem, lai es varētu vairāk uzzināt par Baznīcu.
Divas dienas vēlāk es pievienojos Lopesu ģimenei, lai satiktos ar misionāriem. Viņi iepazīstināja ar sevi — elders Džons Meserlijs no Ogdenas, Jūtas, un elders Kristofers Osorio no Volnatkrīkas, Kalifornijas. Es nekad viņus neaizmirsīšu.
Tā kā man bija tikai 14 gadi, elders Meserlijs uzstāja, ka mums ir jādodas pie manis uz mājām, kas atradās turpat blakus, lai mana māte zinātu, ko viņi man mācīja. Viņš laipni paskaidroja, ka viņi ir ieradušies, lai dalītos vēstījumā par Jēzu Kristu, un lūdza viņas atļauju mani mācīt. Māte piekrita un pat pievienojās mums, kad mani mācīja.
Vispirms misionāri lūdza Leonorai noskaitīt lūgšanu. Tas mani ļoti aizkustināja, jo savā lūgšanā viņa neatkārtoja iegaumētus vārdus, bet pauda savas sirds sajūtas. Es jutu, ka viņa patiešām runā ar savu Debesu Tēvu.
Tad misionāri mums mācīja par Jēzu Kristu. Viņi parādīja Viņa attēlu, kas mani iedvesmoja, jo tas bija attēls ar augšāmcēlušos, dzīvo Kristu.
Tālāk viņi mums mācīja, kā Jēzus senatnē nodibināja Savu Baznīcu, kuru Viņš vadīja kopā ar divpadsmit apustuļiem. Viņi mācīja mums par Atkrišanu — kā patiesība un Kristus pilnvaras tika paņemtas prom no Zemes pēc Viņa apustuļu nāves.
Viņi mums pastāstīja par četrpadsmitgadīgo zēnu Džozefu Smitu, kurš 1800.–to gadu sākumā apmeklēja dažādas baznīcas, meklējot patiesību. Laikam ritot, Džozefa samulsums aizvien pieauga. Kad Džozefs Bībelē izlasīja, ka mēs varam „lū[gt] no Dieva”1 gudrību, viņš, rīkodamies ticībā, devās uz birztalu, lai lūgtu un vaicātu, kurai baznīcai viņam vajadzētu pievienoties.
Viens no misionāriem izlasīja Džozefa pierakstu par viņa lūgšanas pieredzi:
„Es ieraudzīju gaismas stabu, spožāku par sauli, tieši virs savas galvas, kas pakāpeniski nolaidās, līdz krita man pāri.
… Kad gaisma apstājās virs manis, es ieraudzīju divas Personas stāvam virs manis gaisā, kuru spožumu un godību nav pat iespējams aprakstīt. Viena no viņām uzrunāja mani, nosaucot mani vārdā un norādot uz otro, sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi Viņu!”2
Šīs nodarbības laikā Gars man apstiprināja vairākas patiesības.
Pirmā — Dievs uzklausa visu Savu bērnu patiesās lūgšanas, un debesis ir atvērtas visiem, nevis tikai dažiem.
Otrā — Dievs Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars ir trīs atsevišķas būtnes, Viņu vienotais mērķis ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.3
Trešā — mēs esam radīti pēc Dieva tēla. Mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, ir ķermeņi no miesas un kauliem, tāpat kā mums, taču Viņiem tie ir godības pilni un pilnīgi, un Svētais Gars ir garīga būtne.4
Ceturtā — Jēzus Kristus atjaunoja uz Zemes Savu evaņģēliju un patieso Baznīcu caur Džozefu Smitu. Priesterības pilnvaras, kas tika piešķirtas Kristus apustuļiem pirms 2000 gadiem, ir tās pašas priesterības pilnvaras, kuras Pēteris, Jēkabs un Jānis piešķīra Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam.5
Visbeidzot — mēs uzzinājām par vēl vienu liecību par Jēzu Kristu: Mormona Grāmatu. To sarakstīja sendienu pravieši, tajā ir vēstīts par ļaudīm, kuri dzīvoja Amerikā pirms Jēzus dzimšanas, Viņa dzīves laikā un pēc tam. No šī pieraksta mēs uzzinām, kā viņi pazina, mīlēja un pielūdza Kristu, kurš viņiem parādījās kā augšāmceltais Glābējs.
Gars mani dziļi aizkustināja, kad izlasīju Glābēja viņiem sacītos vārdus: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, par kura nākšanu pasaulē liecināja pravieši.”6
Misionāri mums katram iedeva savu Mormona Grāmatas eksemplāru. Mēs izlasījām un pieņēmām uzaicinājumu, kas iekļauts Mormona Grāmatas beigās. Tajā ir teikts:
„Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.
Un ar Svētā Gara spēku jūs varēsit zināt patiesību par visu.”7
Ir pagājuši gandrīz 45 gadi, kopš mēs ar mammu pirmo reizi ieguvām prieku un spēku, ko sniedz ticība Kristum. Tieši pateicoties ticībai Kristum Lopesu ģimene dalījās ar mani savā jauniegūtajā ticībā. Tieši pateicoties ticībai Kristum šie divi misionāri atstāja savas mājas ASV, lai sludinātu man un manai mātei. Visu šo iemīļoto draugu ticība iesēja mūsos ticības sinepju sēkliņu, kas kopš tā laika ir izaugusi par varenu mūžīgo svētību koku.
Šo svētīgo gadu laikā mēs zinājām to, ko ir sacījis prezidents Rasels M. Nelsons: „Viss labais šajā dzīvē — katra iespējamā mūžīgās nozīmes svētība — sākas ar ticību. Kad iegūstam ticību tam, ka Dievs vēlas mūs vadīt, mēs atļaujam Viņam mūsu dzīvē gūt virsroku. Patiesa grēku nožēlošana sākas ar ticību tam, ka Jēzum Kristum piemīt spēks mūs attīrīt, dziedināt un stiprināt.”8
Es aicinu mūs visus nepārtraukti vairot ticību Kristum, kurš ir izmainījis manu un manas mīļotās mātes dzīvi un turpina mainīt visu to cilvēku dzīvi, kuri Viņu meklē. Es zinu, ka Džozefs Smits ir Atjaunošanas pravietis, ka prezidents Nelsons ir mūsu pravietis mūsdienās, ka Jēzus ir dzīvais Kristus un mūsu Pestītājs un ka Debesu Tēvs dzīvo un atbild uz visām Savu bērnu lūgšanām. Es liecinu par šīm patiesajām mācībām Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.