Personīgs miers grūtos laikos
Vēl nekad nav bijis tik svarīgi tiekties pēc personīgā miera.
Man nesen tika uzticēts iesvētīt daļu no vēsturiskās Navū pilsētas. Veicot šo pienākumu, man bija iespēja apmeklēt Libertī cietumu Misūri. To apskatot, es apdomāju notikumus, kas ir kļuvuši par ļoti nozīmīgu Baznīcas vēstures daļu. Misūri gubernatora izdotās „izskaušanas pavēles” dēļ svēto dzīvības tika apdraudētas. Turklāt pravietis Džozefs un daži viņa uzticīgākie sabiedrotie tika netaisnīgi ieslodzīti Libertī cietumā. Viens no iemesliem, kāpēc pret mūsu Baznīcas locekļiem izturējās tik vardarbīgi, bija tas, ka viņi iestājās pret verdzību.1 Šī spēcīgā Džozefa Smita un viņa sekotāju vajāšana ir ļoti spilgts piemērs tam, kā netaisnīga rīcības brīvības pielietošana var ietekmēt taisnīgus cilvēkus. Džozefa pavadītais laiks Libertī cietumā parāda, ka grūtības nepierāda Tā Kunga nepatiku pret mums vai Viņa nevēlēšanos mūs svētīt.
Mani pārņēma dziļš aizkustinājums, lasot, ko pravietis Džozefs Smits teica, kad viņš bija ieslodzīts Libertī cietumā: „Ak Dievs, kur Tu esi? Un kur ir tā telts, kas sedz Tavu apslēpto vietu?”2 Džozefs jautāja, cik ilgi Tā Kunga ļaudis „cietīs šīs pārestības un nelikumīgās apspiešanas”.3
Stāvot Libertī cietumā, mani ļoti saviļņoja Tā Kunga atbilde: „Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs tikai mazu brītiņu; un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos.”4 Ir skaidrs, ka pretestība var mūs attīrīt ceļā uz mūžīgu, celestiālu likteni.5
Glābēja vārdi: „Mans dēls, miers tavai dvēselei”6 atbalsojas manī ļoti personīgi, un tiem ir liela nozīme mūsdienās. Tie man atgādina par Viņa mācībām, ko Viņš Savas laicīgās kalpošanas laikā sniedza Saviem mācekļiem.
Pirms ciešanām Ģetzemanes dārzā un pie krusta, Kristus pavēlēja Saviem apustuļiem „[citam citu mīlēt], kā [Viņš viņus ir] mīlējis”,7 un pēc tam viņus mierināja šādiem vārdiem: „Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”8
Viens no visiemīļotākajiem mūsu Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, tituliem ir „Miera valdnieks”.9 Galu galā Viņa valstība tiks nodibināta mierā un mīlestībā.10 Mēs ar nepacietību gaidām Mesijas valdīšanu Tūkstošgadē.
Neskatoties uz vīziju par Tūkstošgadi, mēs zinām, ka mūsdienās pasaulē nevalda ne miers, ne saticība.11 Visā savā dzīvē es neesmu redzējis lielāku laipnības trūkumu. Mēs tiekam bombardēti ar dusmīgiem un strīdīgiem vārdiem, kā arī izaicinošu un postošu rīcību, kas iznīcina mieru un saticību.
Miers pasaulē netiek solīts un netiks nodrošināts līdz Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai. Glābējs Saviem divpadsmit apustuļiem norādīja, ka Viņa laicīgā misija nenesīs mieru visā pasaulē. Viņš mācīja: „Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes.”12 Miers visā pasaulē nebija daļa no Glābēja laicīgās kalpošanas sākotnējā mērķa. Miers visā pasaulē nepastāv arī mūsdienās.
Taču mēs varam iegūt personīgu mieru, neskatoties uz dusmām, strīdiem un šķelšanos, kas grauj un maitā mūsdienu pasauli. Vēl nekad nav bijis tik svarīgi tiekties pēc personīgā miera. Skaistajā un iemīļotajā garīgajā dziesmā „Kristus miers”, ko pirms neilga laika mūsdienu jauniešiem sarakstīja brālis Niks Dejs, tiek paziņots: „Nemiers kam uz zemes, Kristū mieru gūst.”13 Mums bija tā svētība saņemt šo dziesmu tieši pirms Covid-19 pasaules mēroga pandēmijas.
Tā brīnišķīgā veidā atspoguļo tiekšanos pēc miera un īpaši uzsver to, ka miers ir skaidri saskatāms Jēzus Kristus dzīvē un misijā. Prezidents Džozefs F. Smits teica: „Šajā pasaulē nekad nevaldīs miera un mīlestības gars …, kamēr cilvēki nepieņems Dieva patiesību un Dieva vēsti … un neatzīs Viņa dievišķo spēku un pilnvaras.”14
Neskatoties uz to, ka mēs nekad nepārstāsim tiekties pēc miera visā pasaulē, mums tiek apliecināts, ka mēs, saskaņā ar Kristus mācīto, varam iegūt personīgu mieru. Šis princips ir izklāstīts Mācībā un Derībās: „Bet mācieties, ka tas, kas dara taisnības darbus, saņems savu algu, patiesi mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē.”15
Kas ir šie „taisnības darbi”, kas mums var palīdzēt tikt galā ar strīdiem, mazināt spriedzi un atrast mieru šajā pasaulē? Visas Kristus mācības norāda, ka mums ir jādomā šajā virzienā. Es pieminēšu dažus [taisnības darbus], kas, manuprāt, ir īpaši svarīgi.
Pirmkārt: mīliet Dievu, dzīvojiet saskaņā ar Viņa baušļiem un piedodiet visiem cilvēkiem
Prezidents Džordžs Alberts Smits kļuva par Baznīcas prezidentu 1945. gadā. Kamēr viņš bija apustulis, viņš bija pazīstams kā miermīlīgs vadītājs. Iepriekšējos 15 gados, pirms viņš kļuva par prezidentu, pasaules mēroga smagās depresijas izaicinājumos un pārbaudījumos, kam sekoja Otrā pasaules kara izraisītā nāve un iznīcība, nebija pilnīgi nekā mierīga.
Otrā pasaules kara beigās, savas pirmās vispārējās konferences laikā prezidenta amatā 1945. gada oktobrī, prezidents Smits atgādināja svētajiem Glābēja aicinājumu mīlēt savus tuvākos un piedot saviem ienaidniekiem un tad mācīja: „Katram pēdējo dienu svētajam būtu jātiecas pēc šāda [mīlestības un piedošanas] gara, ja viņš kādu dienu cer stāvēt Viņa priekšā un tikt svinīgi uzņemts mājās.”16
Otrkārt: tiecieties pēc Gara augļiem
Apustulis Pāvils savā vēstulē galatiešiem izklāstīja atšķirību starp taisnības darbiem, kas mums sniedz iespēju iemantot Dieva valstību, un darbiem, kas, ja tie netiek nožēloti, var mums šo iespēju liegt. Taisnīgo darbu vidū ir tādi Gara augļi kā „mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība”.17 Pāvils raksta arī to, ka mums ir jānes citam cita nastas un ka mēs nedrīkstam piekust, labu darot.18 Netaisnīgo darbu vidū viņš iekļāva ienaidu, dusmas un ķildas.19
Viena no labākajām Vecās Derības mācībām ir saistīta ar tēvu Ābrahāmu. Ābrahāms un viņa brāļadēls Lats bija bagāti, bet saprata, ka nevar dzīvot kopā. Lai izbeigtu nesaskaņas, Ābrahāms ļāva Latam izvēlēties zemi. Lats izvēlējās zemi Jordānas līdzenumā, kas bija ūdeņiem bagāta un skaista. Ābrahāms sev paņēma ne tik auglīgo Mamres līdzenuma zemi. Svētajos Rakstos ir teikts, ka pēc tam Ābrahāms uzslēja telti un uzcēla „altāri Tam Kungam”.20 Turpretī Lats „izplēta teltis līdz Sodomai”.21 Lai mēs varētu saglabāt mierpilnas attiecības, mums būtu jāņem vērā šī skaidrā mācība: mums ir jābūt gataviem uz kompromisiem un cieņpilni jānovērš strīdi jautājumos, kas pēc būtības nav taisnīgi. Ķēniņš Benjamīns mācīja: „Jums nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot miermīlīgi.”22 Taču attiecībā uz taisnīgu rīcību un doktrinārajām prasībām, mums būtu jāpaliek stingriem un nelokāmiem.
Ja mēs vēlamies sajust mieru, kas ir atlīdzība par taisnīgiem darbiem, mēs nedrīkstam savas teltis sliet pretī pasaulei. Mums tās ir jāslej pretī templim.
Treškārt: izmantojiet savu rīcības brīvību, lai izvēlētos taisnīgu rīcību
Miers un rīcības brīvība ir cieši saistīti un būtiski pestīšanas ieceres elementi. Evaņģēlija tēmas „Rīcības brīvība un atbildība” aprakstā ir teikts: „Rīcības brīvība ir Dieva dota, cilvēkiem piemītoša spēja un privilēģija pieņemt lēmumus un rīkoties pašiem.”23 Tādējādi rīcības brīvība ir personīgās izaugsmes un pieredzes būtiskākā daļa, kas mūs svēta, ja vien mēs sekojam Glābējam.24
Rīcības brīvība bija galvenais jautājums pirmslaicīgajā Debesu padomē, kas radīja nesaskaņas starp tiem, kuri izvēlējās sekot Kristum, un tiem, kuri izvēlējās sekot Sātanam.25 Tajā tika paziņots, ka, atsakoties no lepnības un kontroles un tā vietā izvēloties Glābēju, mēs varēsim saņemt Viņa gaismu un mieru. Taču mūsu personīgais miers var tikt apdraudēts, ja cilvēki izmanto savu rīcības brīvību, lai kaitētu un aizvainotu.
Es esmu drošs, ka mierpilno pārliecību, ko mēs sajutām savā sirdī, stiprināja mūsu zināšanas par to, ko pasaules Glābējs paveiks mūsu labā. Tas ir brīnišķīgi aprakstīts grāmatā Sludini Manu evaņģēliju: „Ja mēs paļausimies uz Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, Viņš palīdzēs mums pārciest visas grūtības, slimības un sāpes. Mūsu sirdis tiks piepildītas ar prieku un mieru, un mēs varēsim rast mierinājumu. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.”26
Ceturtkārt: celiet Ciānu savās sirdīs un mājās
Mēs esam Dieva bērni un daļa no Viņa ģimenes. Tāpat mēs esam daļa no tās ģimenes, kurā piedzimām. Ģimenes institūcija ir gan laimes, gan miera pamats. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis — un šī pandēmija ir parādījusi —, ka ģimenē balstīta un Baznīcā atbalstīta ticības piekopšana var „atklāt ģimeņu spēku …, pārveidojot [mūsu] mājas par ticības un patvēruma vietu”.27 Ja mēs piekopsim savu ticību mājās, mēs iegūsim Glābēja mieru.28 Mēs apzināmies, ka daudzi no jums nebauda svētības, ko sagādā mājas, kurās valda taisnīgums, un ka jums ir pastāvīgi jācīnās ar tiem, kuri izvēlas rīkoties netaisnīgi. Glābējs var jums sniegt aizsardzību un mieru, kas jūs galu galā aizvedīs uz drošu patvērumu, kurā jūs varēsiet patverties no dzīves vētrām.
Es jums apliecinu, ka prieks, mīlestība un piepildījums, ko varam sajust mīlošās un taisnīgās ģimenēs, vairo gan mieru, gan laimi. Lai Ciāna varētu plaukt mūsu sirdī un mājās, galvenais, kas mums ir vajadzīgs, ir mīlestība un laipnība.29
Piektkārt: sekojiet mūsu pravieša pašreizējām pamācībām
Mūsu miers pieaugs, ja mēs sekosim Tā Kunga pravietim, prezidentam Raselam M. Nelsonam. Pēc īsa brīža mums būs iespēja viņu uzklausīt. Viņš šim aicinājumam tika sagatavots jau kopš pasaules radīšanas. Viņa personīgā sagatavošanās ir bijusi apbrīnojama.30
Viņš mums ir mācījis, ka mēs varam „sajust ilgstošu mieru un prieku pat nemierīgos laikos”, ja cenšamies arvien vairāk līdzināties mūsu Glābējam Jēzum Kristum.31 Viņš mums ir ieteicis katru dienu nožēlot grēkus, lai mēs varētu saņemt Tā Kunga „attīrošo, dziedinošo un stiprinošo spēku”.32 Es esmu liecinieks tam, ka mūsu mīļotais pravietis ir saņēmis un turpina saņemt atklāsmes no debesīm.
Kamēr vien mēs viņu godājam un atbalstām kā mūsu pravieti, mēs pielūdzam mūsu Debesu Tēvu un Glābēju Jēzu Kristu. Mums kalpo Svētais Gars.
Es liecinu un sniedzu savu personīgo apustulisko liecību, ka Jēzus Kristus, pasaules Glābējs un Pestītājs, vada un sniedz norādījumus Savai atjaunotajai Baznīcai. Viņa dzīve un izpirkšanas misija ir patiesais miera avots. Viņš ir Miera valdnieks. Es ar pārliecību un godbijību liecinu, ka Viņš dzīvo. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.