„Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Ko jūs varat darīt savā dzīvē, lai parādītu, ka, pirmkārt, mīlat To Kungu?
2019. gada novembrī mēs ar draugu apmeklējām Svēto zemi. Atrodoties tur, mēs pārlasījām un studējām Svētos Rakstus par Jēzus Kristus dzīvi. Kādu rītu mēs stāvējām Galilejas jūras ziemeļu krastā — vietā, kur Jēzus pēc Savas Augšāmcelšanās, visticamāk, sastapa Savus mācekļus.
Pēc Jēzus Augšāmcelšanās, kā mēs lasām Jāņa 21. nodaļā, Pēteris un citi mācekļi bija zvejojuši visu nakti bez panākumiem.1 No rīta viņi ieraudzīja kādu krastā stāvam, kurš lika viņiem izmest tīklu laivas otrā pusē. Viņiem par pārsteigumu, tīkls tika brīnumainā kārtā piepildīts.2
Viņi uzreiz saprata, ka šis cilvēks ir Tas Kungs, un metās Viņu sveicināt.
Kamēr viņi vilka pilno tīklu krastā, Jēzus teica: „Nāciet un turiet azaidu!”3 Jānis atstāsta, ka tad, „kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?””4
Kad es stāvēju tajā pašā jūras krastā, es aptvēru, ka šis Glābēja jautājums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko Viņš man varētu kādu dienu uzdot. Es gandrīz vai dzirdēju Viņa balsi jautājam: „Rasel, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Vai jūs esat domājuši, uz ko Jēzus norādīja, kad Viņš jautāja Pēterim: „Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Mūsdienās, attiecinot šo jautājumu uz mums, Tas Kungs mums varētu pajautāt, cik mēs esam aizņemti un kādas daudzās pozitīvās un negatīvās ietekmes konkurē par mūsu uzmanību un laiku. Viņš varētu pajautāt katram no mums, vai mēs mīlam Viņu vairāk par šīs pasaules lietām. Tas varētu būt jautājums par to, ko mēs patiešām augstu vērtējam dzīvē, kam mēs sekojam un kā mēs raugāmies uz attiecībām ar ģimenes locekļiem un apkārtējiem. Vai varbūt Viņš jautā, kas mums patiesībā sniedz prieku un laimi.
Vai šīs pasaules lietas sniedz mums prieku, laimi un mieru, ko Glābējs piedāvāja Saviem mācekļiem un ko Viņš piedāvā mums? Tikai Viņš var sniegt mums patiesu prieku, laimi un mieru, kad Viņu mīlam un ievērojam Viņa mācības.
Kā mēs atbildētu uz jautājumu: „Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Atklājot šī jautājuma pilnīgāku nozīmi, mēs varam kļūt par labākiem ģimenes locekļiem, līdzcilvēkiem, pilsoņiem, Baznīcas locekļiem un Dieva dēliem un meitām.
Dzīves laikā esmu apmeklējis daudzas bēres. Esmu pārliecināts, ka daudzi no jums ir pamanījuši to pašu, ko es. Pieminot mirušā ģimenes locekļa vai drauga dzīvi, runātājs reti kad runā par šī cilvēka mājas lielumu, automašīnu skaitu vai bankas kontu atlikumiem. Viņi parasti nerunā par sociālo mediju publikācijām. Lielākoties bērēs, kuras esmu apmeklējis, tiek runāts par sava mīļotā tuvinieka attiecībām ar citiem, kalpošanu citiem, dzīves mācībām un pieredzēm un viņu mīlestību pret Jēzu Kristu.
Nepārprotiet mani. Es nesaku, ka jauka māja vai jauka mašīna ir kaut kas nepareizs vai ka sociālo mediju izmantošana ir slikta. Tas, ko es saku, — galu galā, salīdzinot ar mīlestību pret Glābēju, tam visam ir ļoti maza nozīme.
Ja mēs mīlam Viņu un sekojam Viņam, mums ir ticība Viņam. Mēs nožēlojam grēkus. Mēs sekojam Viņa piemēram, tiekam kristīti un saņemam Svēto Garu. Mēs pastāvam līdz galam un paliekam uz derību takas. Mēs piedodam ģimenes locekļiem un kaimiņiem, nepaturot sevī aizvainojumu. Mēs no visas sirds cenšamies turēt Dieva baušļus. Mēs cenšamies būt paklausīgi. Mēs noslēdzam un ievērojam derības. Mēs godājam savu tēvu un māti. Mēs atsakāmies no negatīvām pasaules ietekmēm. Mēs sagatavojamies Viņa Otrajai atnākšanai.
Vēstījumā „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība” mēs lasām: „Kādu dienu [Jēzus] atgriezīsies uz Zemes. … Viņš valdīs kā ķēniņu Ķēniņš un pārvaldīs kā kungu Kungs, un Viņa priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles Viņu godinās. Ikviens no mums stāsies Viņa priekšā, lai tiktu tiesāts pēc saviem darbiem un savas sirds vēlmēm.”5
Būdams viens no apustuļiem, kurš parakstījis dokumentu „Dzīvais Kristus”, es varu teikt, ka zināšanas par to, ka Jēzus „ir pasaules gaisma, dzīvība un cerība”,6 sniedz man lielāku vēlmi katru dienu vairāk Viņu mīlēt.
Es liecinu, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus dzīvo. Es liecinu, ka Viņi mūs mīl. Svētajos Rakstos mācīts, ka „tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”.7 Vēl Svētajos Rakstos tiek mācīts, ka Jēzus „tik ļoti mīlēja pasauli, ka Viņš atdeva Savu dzīvību, lai visi, kas tic, varētu kļūt par Dieva dēliem [un meitām]”.8
Debesu Tēvs tik ļoti mūs mīlēja, ka sagatavoja Savu pestīšanas ieceri ar Glābēju kā galveno personu. Un Jēzus mūs tik ļoti mīlēja, ka lielajā Debesu padomē, kad Debesu Tēvs jautāja: „Kuru lai Es sūtu?”, Jēzus, kurš bija pirmdzimtais starp visiem Tēva gara bērniem, atbildēja: „Šeit Es esmu, sūti Mani.”9 Viņš Tēvam teica: „Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi.”10 Jēzus brīvprātīgi pieteicās būt par mūsu Glābēju un Pestītāju, lai mēs varētu kļūt līdzīgi Viņiem un atgriezties Viņu klātbūtnē.
Šīs abas rakstvietas arī māca — lai atgrieztos Viņu klātbūtnē, mums ir jātic. Mums ir jātic Jēzum un Dieva laimes iecerei. Ticēt nozīmē — mīlēt Glābēju un sekot Viņam, un turēt baušļus pat pārbaudījumos un nesaskaņās.
Mūsdienu pasaule ir satraukumu pilna. Tajā ir vilšanās, nesaskaņas, ciešanas un izklaidība.
Prezidents Dalins H. Oukss, uzstājoties ar runu 2017. gadā, atzīmēja: „Šie ir izaicinājumu pilni laiki, kuros ir daudz lielu raižu: par kariem un baumām par kariem, iespējamām infekciju slimību epidēmijām, sausumu, plūdiem un globālo sasilšanu.”11
Mēs nedrīkstam zaudēt savu mīlestību pret Jēzu un cerību Viņā, pat ja saskaramies ar šķietami nomācošiem izaicinājumiem. Debesu Tēvs un Jēzus nekad mūs neaizmirsīs. Viņi mūs mīl.
Pagājušā gada oktobrī prezidents Rasels M. Nelsons mums mācīja, cik svarīgi ir izvirzīt pirmajā vietā savā dzīvē Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Prezidents Nelsons mums mācīja, ka viena no vārda Israēls nozīmēm ir „ļaut Dievam gūt virsroku”.12
Viņš uzdeva katram no mums šādus jautājumus: „Vai jūs esat ar mieru ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai Dievs atstātu spēkpilnāko iespaidu jūsu dzīvē? Vai jūs ļausiet, lai Viņa vārdi, Viņa baušļi un Viņa derības ietekmē to, ko jūs katru dienu darāt? Vai jūs ļausiet, lai Viņa balss, salīdzinājumā ar visām citām, būtu prioritāra? Vai jūs esat ar mieru dot priekšroku tam, ko Viņš no jums vēlas, uzskatot pārējās ambīcijas par otršķirīgām? Vai jūs esat ar mieru ļaut, lai jūsu griba tiek pakļauta Viņa gribai?”13
Mums ir vienmēr jāatceras, ka mūsu patiesā laime ir atkarīga no mūsu attiecībām ar Dievu, ar Jēzu Kristu un citam ar citu.
Viens no veidiem, kā paust savu mīlestību, ir vienoties kopā ģimenes, draugu un līdzcilvēku lokā, lai vienkāršos veidos labāk cits citam kalpotu. Dariet to, kas padara šo pasauli labāku.
Ko jūs varat darīt savā dzīvē, lai parādītu, ka, pirmkārt, mīlat To Kungu?
Kad mēs koncentrējamies uz to, lai mīlētu savus tuvākos tā, kā Viņš tos mīl, tad mēs sākam patiesi mīlēt apkārtējos.14
Es vēlreiz vaicāšu, kā jūs atbildētu uz Glābēja jautājumu: „Vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?”
Kad jūs līdzīgi man apdomāsiet šo jautājumu, es lūdzu, lai jūs atbildētu tā, kā senatnē atbildēja Pēteris: „Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!”,15 un tad parādītu to, mīlot un kalpojot Dievam un visiem apkārtējiem.
Es liecinu, ka mēs esam svētīti, jo mums ir Jēzus Kristus evaņģēlijs, kas mūs vada tajā, kā mēs dzīvojam un izturamies cits pret citu. Viņā mēs atklājam, ka ikviena Dieva meita un dēls Viņam ir ļoti dārgi.
Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu mīļotais Glābējs. Viņš ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls. Un es pazemīgi sniedzu šo liecību Jēzus Kristus Vārdā, āmen.